Galvenos ceļus remontē, pārējos uztur

2015. gada 16. septembris 07:00

271

Valsts galvenajos autoceļos Liepājas pusē šobrīd iegulda pamatīgus līdzekļus, tomēr citiem darbiem naudas trūkst. Savukārt pašvaldības līdzekļus ceļiem jau drīzumā gaida no Lauku atbalsta dienesta (LAD).
Šobrīd uz valsts galvenajiem autoceļiem Liepājas pusē notiek vai jau noslēgušies vairāki plānveida remontdarbi. Tomēr ir lietas, kas no plāniem izzudušas. Piemēram, bijis plānots, ka remontēs Liepājas–Ventspils ceļu, tomēr līdzekļi novirzīti Liepājas lidostas pievadceļiem. Pāvilostas novada mērs Uldis Kristapsons norāda uz politisku ietekmi līdzekļu pārplānošanā. “Diez vai bija pareizi noņemt līdzekļus no valsts nozīmes ceļa, kas savieno divas lielas ostas pilsētas,” saka U. Kristapsons.
Tikmēr pašvaldības kaldina plānus, jo LAD no šā gada 15. oktobra izsludinājis projektu iesniegumu pieņemšanu pasākumā “Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos”, kas paredz grants ceļu atjaunošanu.

Posmus noteiks zemnieki
LAD atbalsts pašvaldībām grants ceļu atjaunošanai nav domāts visiem ceļiem. Finansējums pietiks tikai nelielai daļai. Jau šobrīd zināmas aptuvenās summas, uz kurām pašvaldības varēs pretendēt, ja iesniegs projektus un plānus laikā. Piemēram, Rucavas novadam pienāktos ap 640 tūkstošiem eiro. “Par šo naudu varētu salabot kādus 20 kilometrus no 250 kilometriem novada grants ceļu, kas ir mazāk par 10 procentiem no ceļu kopgaruma. Lai noteiktu, kuri ceļi tiks atjaunoti, rīkojam divas iedzīvotāju apspriedes Dunikā un Rucavā. Prioritāri būs tie ceļi, kur vietējie zemnieki un uzņēmēji būs gatavi remontēt pievadceļus saimniecībām,” saka Rucavas novada domes priekšsēdētāja Irēna Šusta. Viņa pauda, ka naudas sadalījums kārtējo reizi nav par labu pašvaldībām ar lielu ceļu tīklojumu un nelielu iedzīvotāju skaitu.
Līdzīgas apspriedes ar iedzīvotājiem jau plāno Vaiņodes, Grobiņas, Aizputes un citu novadu pašvaldības. “Tas ir obligāts priekšnosacījums, jo bez sabiedrības iesaistīšanās nevaram spriest par prioritātēm,” saka Aizputes novada priekšsēdētāja vietnieks Juris Grasmanis. Pāvilostas novadā zināms, ka jāremontē Rīvas posms un divi ceļu posmi Vērgales pagastā, tā U. Kristapsons. Tajā pašā laikā zemnieki ar savu aktivitāti var mainīt situāciju. Ja izrādīsies, ka ceļu posmos, kur acīmredzami nepieciešams remonts, nav saimnieciskās aktivitātes, bet citur tā ir, līdzekļus var novirzīt uz aktīvāko reģionu. “Pašvaldībai ir jānosaka un jāapstiprina atlases kritēriji par objektiem, kā arī ir jāveic apspriede ar vietējiem uzņēmējiem par projektā ietvertajiem objektiem,” teikts LAD paziņojumā pašvaldībām.

Trūkst septiņsimt miljonu
Kā “Kursas Laikam” pavēstīja uzņēmuma “Latvijas valsts ceļi” Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ieva Niedra, Liepājas pusē notiek 10 ceļu un tiltu remontdarbi, kuru pabeigšanas termiņi ir šogad vai nākamajā gadā. Autoceļa A11 Liepāja–Lietuvas robeža remontdarbi noslēgsies nākamā gada rudenī. Jāpiebilst, ka līdz pašai Lietuvas robežai remonts nenotiek un par plāniem ceļa remontu pabeigt ir tikai mutiskas vienošanās, kas protokolētas pašvaldību līmenī.
Autoceļa Rīga–Liepāja rekonstrukciju pilnībā pabeigs šoruden. Jau notikusi ceļa seguma atjaunošana nelielā posmā uz autoceļa Ezere–Embūte–Grobiņa. Teju piecu kilometru ceļa posms tiek atjaunots uz ceļa Kuldīga–Aizpute, ko pabeigs šoruden. 2,4 kilometrus garais pievadceļš Liepājas lidostai tiks pabeigts nākamgad. Šogad tiks pabeigts arī tilta remonts pār Ālandes upi Grobiņā.
I. Niedra apstiprina, ka 2016. gada ceļu remonta plānā iekļauta seguma atjaunošana piecu kilometru garā posmā uz autoceļa Skrunda–Aizpute. Šobrīd tiek gatavots projekts autoceļa Durbe–Tadaiķi–Bunka–Priekule ceļa pārvada 4,2. kilometrā atjaunošanai. Projekts top arī autoceļa Durbe–Padone–Kugras ceļa pārvada 7,7. kilometrā atjaunošanai.
Valsts ceļu uzturēšanai un remontam līdzekļu akūti pietrūkst, bet vietējas nozīmes valsts ceļiem Eiropas naudu tērēt nedrīkst, uzsver I. Niedra. Pēdējos gados deficīts vietējas nozīmes autoceļiem valstī izveidojies gandrīz 700 miljonu eiro liels, tādēļ visus darbus veikt nav iespējams. Latvijā ir 13 tūkstoši kilometru vietējas nozīmes ceļu, un 2015. gadā to vajadzībām bija pieejami 3,7 miljoni eiro, kas ir nepilns procents no vajadzīgā.

Papei un Jūrmalciemam paveicas
Papes un Jūrmalciema ceļu rekonstrukcija iepriekš plānos netika paredzēta. Tie bija pieteikti tā sauktajos cerību projektos. Līdzekļi parādījās pēkšņi un pietika tik daudz, cik mēs šobrīd redzam. “Jūrmalciemā un Papē “Latvijas Autoceļu uzturētājs” par ceļu ikdienas uzturēšanai atvēlētajiem līdzekļiem veicis seguma atputekļošanu ar divkāršās virsmas apstrādes metodi. To lietderīgi veikt autoceļu posmos, kur nav intensīvas un regulāras kravas transporta pārvietošanās. Šī iemesla dēļ, kā arī ierobežotā finansējuma dēļ uz autoceļa Rucava–Pape tas darīts tikai daļēji,” paskaidro I. Niedra.
Rucavas domē apstiprināja, ka ievadītas sarunas par Papes ceļa remonta turpinājumu, jo pagaidām to piedzīvo tikai sestā daļa ceļa.
Ievērojot, ka vietējas nozīmes valsts ceļiem visā Latvijā tiek tērēts mazāk par procentu no vajadzīgās summas, var teikt, ka Papes un Jūrmalciema iedzīvotājiem ir pamatīgi veicies. Ne velti Nīcas novada domes priekšsēdētājs Agris Petermanis sarunu par ceļiem sāk ar prieku par paveikto. Tomēr uzreiz piemin, ka ceļš Grobiņa–Otaņķi cilvēkiem sagādā problēmas. Katrā pašvaldībā ir bedrains ceļš, par kuru cilvēki sūdzas, un katrs saremontētais ir veiksmes stāsts.

Uz Vaiņodi – pārpratums
Gluži tā var nodomāt, jau gadu gadiem braucot no Priekules uz Vaiņodi. Izbraucot no Priekules, ceļš kā spogulis, ne bedrītes. Ceļmalā sastaptā saimniece Inta Ķere paskaidro, ka ceļš pat esot pārāk labs, te skrienot kā dulli. “Brauc ļoti ātri un pārgalvīgi, jo sevišķi no Vaiņodes puses, kad beidzas sliktais asfalts. Motociklistiem te ir īsta ātrumtrase. Domāju, ka brauc šajā posmā izskrieties. Mazliet bailīgi pat paliek, ka nesasitas vai neuzbrauc kādam,” saka I. Ķere.
Pie Vaiņodes novada robežas gluži kā ar nazi nogriezts. “Remontdarbi uz valsts vietējā autoceļa Priekule–Vaiņode (V1212) ir veikti pieejamā finansējuma ietvaros,” sausi paskaidro I. Niedra. Vaiņodes novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons atceras, ka šis ceļš ticis ieplānots remontdarbos, tad pietrūcis naudas, bet vēlāk tas pat izzudis no valsts ceļu kartes. “To pārpratumu mēs labojām, jāteic, ne bez pūlēm. Tas, iespējams, ir par iemeslu, ka kādu laiku vispār netika domāts par šī ceļa remontu,” saka V. Jansons. Viņš apstiprina, ka ir cerības Priekules–Vaiņodes ceļu ieraudzīt nākamā gada remontdarbu sarakstā. Savukārt I. Niedra ir izvairīga komentāros: “Precīzi zināsim tikai pēc budžeta apstiprināšanas.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Galvenos ceļus remontē, pārējos uztur

Kategorijas