Piena cenu vērtē kā atbilstošu tirgum

2015. gada 16. septembris 07:00

570

Kaspars Tapiņš, kurš saimnieko sava tēva saimniecībā – Nīcas novada “Loceniekos”, dumpoties par ciena cenām netaisās. “Rezultāts? Kam dumposies? Es uzskatu: par cik atcēla kvotu sistēmu, tad šī cena ir tuvu realitātei. Trīsdesmit centi – man jau neticas, ka būs,” nosaka lauksaimnieks.

Saimniecībā ir ap 70 raibaļu un otro mēnesi lauksaimnieks sadarbojas ar jaunu piena iepircēju. “Visu laiku strādājām ar zemnieku saimniecību “Nadziņi”, bet tagad otro mēnesi jau dodam Jēkabpilij. Mūsu pusē jau vairākas saimniecības sākušas ar viņiem sadarboties. Vecais klients vēl joprojām strādāja ar litriem, līdz ar to arī samaksa bija par litriem. Pie šīs cenas litrs pret kilogramu jau pusi centa dod uz augšu. 1000 litra piena ir 1028 kilogrami, tātad uz tonnu nāk 28 kilogrami klāt. Kaut kā salasījās tas centiņš.”
Saimniecībā nupat beigusies skābsiena sagatavošana, šobrīd sākušies lauku miglošanas darbi. Novākta arī labība, tomēr K. Tapiņš atzīst, ka pirmajā vietā ir skābsiens. “Labību var iepirkt, tā ir vienkāršāka procedūra, neviens jau kvalitatīvu skābsienu neizaudzēs un nepārdos. Cik ir tās zemītes, tik ir, un, cik var atļauties, tik audzē.”

Kartupeļus audzē sev
Saimnieks atklāj, ka ganību nepietiek, tāpēc visu vasaru govis tiek piebarotas ar skābsienu. Pļavas vidū uztaisītas barotavas. Līdz ar sauso laiku vairums ganību izdeg. Vaicājot, vai sanāk piepirkt klāt kādu zemesgabalu, K. Tapiņš teic, ka tas ir grūti izdarāms, bet pērk to, kas ir. “Ko nomnieki pārdod, cik varam, tik pērkam, bet īsti jau nav, kas tirgo, un, ja ir, tad par trakām naudām.”
Kādreiz “Loceniekos” audzēti arī kartupeļi, bet sapratuši, ka nav jēgas, jo nav labu pagrabu, kur uzglabāt. Tagad izaudzē vien pusi hektāru pašu un radinieku vēderiem. Tapiņu īpašumā ir arī kartupeļu kombains, kurš ir neatsverams palīgs ražas novākšanā, bet mazās platībās to kustināt nav izdevīgi.
Saimniecība ir pietiekoši liela, lai paši savus darbus varētu paspēt apdarīt. “Redzat, kāda ir tehnika – nav nekādas jaunas vai “John Deere”. Strādājam ar vecajiem “Belarus”. Darbu var izdarīt, ar komfortu ir, kā ir, toties nav lielo kredītu. Ar šo piena cenu dzīvot var. Bet attīstība uz šo brīdi ir jāatliek malā. Septembris būs mierīgāks, novembrī jau sola, ka kaut kas pacelsies. Vasarā, kā vienmēr, govis ir ganos. Tagad daudzas atnesušās, ka nepietiek vietas pat iedzīt izslaukt. Izslauc, dzen ārā, dzen nākamo. Bija doma uz šo rudeni kaut ko paplašināt, kaut ko jaunu būvēt, bet sapņot jau var.”

Seko līdzi kvalitātei
Šobrīd “Loceniekos” tiek atjaunota garāža, lai tehniku pirms jaunās sezonas varētu sakārtot zem jumta. Jaunais saimnieks atbalsta govju nepiesieto turēšanu, bet īstenot to varēs tikai tad, kad tiks sakārtota pašu ferma. Viņaprāt, ganībās raibaļas patērē daudz enerģijas, staigājot un ēdot. Kā nepiesietās turēšanas plusu viņš min iespēju govis nodrošināt ar vienmērīgu barošanu. K. Tapiņš uzsver, ka barošana un govju veselības stāvoklis ir tie, kas ietekmē piena kvalitāti. “Jēkabpils pusē dažām saimniecībām maksājot tik 14, 15 centus, mēs atkal par savu kvalitāti – ekselentas kvalitātes pienu – saņemam vairāk. Daudzi jau vēl aizvien ražo ļoti nekvalitatīvu pienu. Līdz ar to ir vairāk baktēriju un somatisko šūnu. Baktērijas uzrāda visu trauku un pienvadu tīrību, somatiskās šūnas – govju veselību. Mēs ļoti pie tā piestrādājam, vienmēr varam lepoties ar kvalitatīvu pienu, un jebkurš pircējs grib ar tādu saimniecību sadarboties. Tiklīdz nav kvalitātes, ir somatiskās šūnas, tad, cik saprotu, nesanāk sieri un nav tik labi rezultāti. Ar tauku un olbaltumvielu sastāvu mums nav bijušas problēmas, tas ir vairāk fermās. Mums tādā ziņā viss kārtībā,” nosaka lopkopis.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Piena cenu vērtē kā atbilstošu tirgum

Kategorijas