Notur konservu cehu tirgus apritē

2015. gada 18. septembris 07:00

6101

“Viss notiek, un iekšēji jūtu, ka uz labo pusi,” saka Durbes novada konservu ceha SIA “Ābolīt’s” vadītāja Millija Anziķe. Uzņēmumam izveidota jauna preču zīme, kura tapusi, iedvesmojoties no jūgendstila, un, kā skaidro ceha īpašniece, tā simbolizē seno laiku tradīcijas un kvalitāti, iegūts jauns sertifikāts un top jaunā produkcija.

Šobrīd ir ābolu laiks, no tiem tiek spiesta sula un gatavoti biezeņi. “Telefons ir karsts. Jūtu, ka ar cenu cilvēki ir apmierināti. Vienu centu pacēlām uz augšu, lai neviens man nebrauc garām. Es nevaru zemnieku gremdēt. Mums ir jāsadzīvo, jo es gribu, lai viņiem arī ir labi,” stāsta M. Anziķe. Āboli tiek ņemti no visiem. Galvenais – lai tie nebūtu puvuši, tad par vienu kilogramu nodoto ābolu var saņemt sešus centus.

Rēķina ābolos
Āboli jāpiegādā maisos, taču uzņēmuma vadītāja lielu uzmanību pievērš tam, lai tajos nebūtu ķimikāliju. “Vienmēr paeju pretī cilvēkiem un saspiežu ābolu sulu arī viņiem. Tad es daru tā – no 100 kilogramiem ābolu iznāk 50 litri sulas, plus vēl āboli man par darbu. Nevis rēķināt naudā, bet ar āboliem. Bet karsēt gan vajadzēs pašiem.” Uzņēmuma vadītāja nosmej: ja raža ir tik liela un tirgū nevar nopārdot, tad ir jāzvana Millijai.
Šogad slikta bijusi gurķu raža. “Man katru gadu ir bijis tā, ka ražoju ar pilnu klapi, ir bijušas pat divas maiņas un tad, kad beidzas gurķi, tad sākas āboli. Šogad ir tā, ka es esmu gatava āboliem un, ja nāk gurķi, tad es ņemu un neatsaku. Kaut vai kriksītis. Es nevaru vairs izvēlēties un neatsaku nevienam gurķītim, viņu ir tik maz šogad.” Toties uzņēmums noslēdzis nozīmīgu līgumu un cer, ka klients būs tāds, kurš produkciju ņems vairumā. Pirmās 1500 burkas ar jaunieviesto produkciju – gurķi ar ziedkāpostiem – jau aizceļojušas.

Izmēģina tomātus
Līdzās pašu produkcijai uzņēmumā tiek ražota arī “Pūres” produkcija, kuras tālākais ceļš ved uz Rīgu un veikalu tīkliem. Izmēģinājumā iekonservēti arī tomāti: “Aizsūtīju nogaršot, un man jau pārmeta, kāpēc tirgū nelaižu. Tur ir visādi knifiņi – vajag tikai mazos tomātus, man bija lielāki un mazāki. Ieliku tomātu sulā, pieliku ķiplociņu klāt, un iznāca tā nekas. Tas varētu būt produkts nākamajam gadam. Pagājušajā gadā mēs mēģinājām nedaudz paši priekš sevis, bet tagad skatos, ka veikalā tādu tomātu vairs nav.”
M. Anziķe gadu gaitā sapratusi, ka kompotiem pircēju vidū nav piekrišana: “Taisījām dzērveņu kompotu, tas nostāvēja noliktavā. Jāuzķer tas, ko pircējs vislabāk pirks. Varētu iet ābolu pavidla, rīvēti āboli un dzērveņu sukādes. Kaut kas jauns vēl nāks klāt. Iedomājos, ka varētu taisīt smiltsērkšķus kopā ar rīvētiem āboliem.”

Iesaista arī dzīvesbiedru
Uzņēmuma vadītāja prāto, ka vairāk varētu fokusēties uz rīvēto produkciju – āboliem un dzērvenēm, kuras iepērk no SIA “Purva dzērvenīte” Rucavā. Vaicāta, vai uzņēmums plāno izmantot produkcijas gatavošanā ķirbjus, M. Anziķe stāsta: “Ķirbju šogad nebūs, jo ir dažādas šķirnes, burkā katra šķirne uzvedas citādāk – viens ir bāls, otrs dzeltens, viens ir eļļains, cits ir ciets, mīksts – un burkā parāda savu uzvedību. Tad ir jāaudzē visiem viena šķirne un tad ir daudz roku darba.”
Uzņēmums pavisam nesen ieguvis biosertifikātu. Tas apliecina, ka drīkst ražot bioproduktus. SIA “Ābolīt’s” vadītāja paredz, ka tā varētu būt ābolu sula, kurai ir labs noiets, un rīvēti āboli. Uzņēmējas sapnis – visu sezonu strādāt ar stabilu augļu un dārzeņu skaitu.
Problemātiski ir atrast arī apzinīgus darbiniekus, darbu vairāk meklē vecākas sievas, grūti ir ar jaunatni. M. Anziķe uzteic savas ilggadējās darbinieces Mildu un Ivetu Strēles, kuras cehā “ir uzaugušas un pašas jūtas kā saimnieces”. Ābolu laikā cehā strādā pieci darbinieki, taču būs vēl pāris. Starp tiem arī M. Anziķes dzīvesbiedrs, gurķu laikā arī pati vadītāja strādājusi cehā: “Tad ir ašums un redzi rezultātu. Pašai arī patīk tā lieta. Ir jāzina, ka ceham ir jāstrādā, un jāiziet no situācijas.”

+ 5

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Notur konservu cehu tirgus apritē

Kategorijas