Āboli neapsīkst un neapnīk

2015. gada 21. septembris 07:00

1378

Aizvadītajā piektdienā Latvijas mazākajā pilsētiņā – Durbē – svinēja tradicionālos Ābolu svētkus. Kā zināms, gleznais auglis ir tās simbols un likts gan ģerbonī, gan karogā, gan rotā dažādus suvenīrus.

Izbrīnu, kāpēc šogad Ābolu svētki rīkoti piektdienā, kliedē kultūras nama vadītāja Daira Veilande. Tas darīts par godu ciemiņiem no Zviedrijas – senioru grupai, kas šai dienā ieradusies Durbē. Viņiem izrādīta skola, bērnudārzs, kultūras nams, kuru apmēbelēšanā zviedru seniori ieguldījuši savu labdarību.

Izmēģina “austriešus”
Priekšpusdienā vējš cenšas aiznest pa gaisu skrējiena “Ābolu laikā” atribūtus, bet nenobiedē dalībnieku saimi – vidusskolas audzēkņus. Skrējienu viņi veic stafetes veidā, sadalīti dažādu krāsu komandās. Stafetes kociņa vietā jānes rotaļu ābols.
Pēcpusdienā uz prezentāciju pošas Durbes novada un tuvākās apkaimes dārzkopji. Pie Jāņa Pakalna interesenti joprojām vēršas ar jautājumiem par dārza kopšanas mākslu. Viņš stāsta, ka durbenieki ābolus vēl aizvien audzē čakli, bet šogad šajā pusē vēsā laika dēļ to raža esot mazāka. “Tik maz ābolu man līdz šim nav bijis.” Taču ar bumbieriem pretēji – to nepieredzēti daudz. Pozitīvi bijis tas, ka dārzā nav vajadzējis izkarināt pudeles kaitēkļu ķeršanai. Ķiršus nav apciemojuši putni. “Gads gadam nav līdzīgs,” zina pieredzējušais dārznieks. Tāpēc “nedrīkst ieciklēties uz ko vienu: ja ir daudzveidība, tad ir rezultāts”.
Šogad sākuši ražot pirms pāris gadiem potētie augļu koki. Arī viens no “austriešiem”, kura audzēšanu mūsu apstākļos J. Pakalns izmēģina, apmainoties potzariem ar Austrijas Seno šķirņu saglabāšanas biedrību.

Meklē dabiskos
Skolotāja Māra Ceriņa pieskata meitas Ineses, kura pazīstama kā amatierteātru dalībniece un režisore, vāktos ābolus. Inese turpina kopt sava tēva, agrāk populārā dārzkopja Ārija Ceriņa bioloģisko dārzu Tāšos. Māra spriež, ka meitai ir zaļie īkšķi un dārznieces ķēriens. Ābolu realizācijā esot jūtama zemā pirktspēja, taču ‘Baltie dzidrie’ bijuši ļoti pieprasīti. “Viena daļa laikam ir atēdušies poļu ābolus un meklē dabiskos.”
SIA “Ābolīt’s” saimniece Millija Anziķe, kā allaž, vāra ābolu zapti, kas uz baltmaizes baudāma turpat uz vietas.
No Dublinas ciemos ieradusies un uz svētkiem atnākusi Dace Kaula. Ar Durbi viņai saistās bērnības atmiņas, te viņa gājusi skolā un tagad ļoti slavē pilsētiņas skaistumu: “Teikšu atklāti – viena no sakoptākajām pilsētām, ko esmu redzējusi.”
J. Pakalnam žēl, ka nav vairs konkursa par garšīgāko ābolu, un piedāvā pagaršot 2012. gada Durbes čempionu šajā nominācijā – BM51880. Izsludinātajā lielākā ābola konkursā viņš negrasās startēt. Tajā uzvar ZS “Pumpuri” saimnieces Līgas Eidiņas dārzā izaugušais ‘Imrus’ šķirnes skaistulis, kas sver 412 gramus.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Āboli neapsīkst un neapnīk

Kategorijas