Ražo virtuļus ar pievienoto vērtību

2015. gada 21. septembris 07:00

1878

Smaržīgi un garšīgi – tā septembrī rīkotajos pasākumos Kazdangā un Liepājā nobaudītos virtuļus vērtē kārumnieki. Arī produkcijas ražotāji Gita un Igors Amontovi pēc debijas ir apmierināti. Pagaidām abi grobiņnieki ir darba ņēmēji citos uzņēmumos, virtuļu vārīšana viņiem ir interesanta nodarbe nedēļas nogalē un blakus ienākums ģimenes budžetā.

Dzimtas tradīcijas
Gita Amontova strādā par pārtikas ražošanas vadītāju, bet pieredze aizsākusies ar viesmīles darbu. Bijusi vadītāja kafejnīcā “Bize”, Teātra kafejnīcā, zāles pārzine restorānā “Barons Bumbier's”. “Vēlāk pārgāju vēl tuvāk pārtikai, un visi “Top!” veikalos piedāvātie salāti tapuši mūsu ražotnē. Tas laikam mantots no manas šeptīgās ģimenes, vispirms no Aizputē dzīvojošās omes Annas Vinteres, savulaik pazīstamas kāzu galdu klājējas. Mani vecāki Zaiga un Edgars Kuplie nodarbojas ar lauku tūrismu, viņiem Ziemupē ir viesu nams “Kaijas”. Liels paldies viņiem par palīdzību, jo bez finansiāla atbalsta mēs neuzdrīkstētos sākt!”
Iedrošinātāji un musinātāji uzsākt biznesu bija vīrs Igors un dēls Gints, neslēpj G. Amontova, viņa pati esot no tiem cilvēkiem, kas nemetas nezināmajā, kamēr nav pārliecības par drošu iznākumu. “Eju uz savu darbu ar prieku un patiku, un arī virtuļu vārīšana bez patikšanas nav iedomājama. Iekustēsimies, un viss aizies,” viņa secina pēc pirmajām izbraukuma tirdzniecības reizēm Ābolu ballē Kungu ielas radošajā kvartālā Liepājā un Parka svētkos Kazdangā.
Kam izdevies pagaršot, pufīgajiem našķiem velta atzinīgus vārdus – tie atbilstot kurzemnieku gaumei. Kā gan citādi, ja cepēji īsti kurzemnieki – Igors Amontovs no trīs gadu vecuma dzīvojis Vaiņodē, tur pabeidzis vidusskolu, Gita augusi Ziemupē.

Brends – tautas izvēle
“Strādājam priekš tautas un, kādu vārdu dot mūsu produktam, tautai prasījām,” pajoko I. Amontovs. Ābolu ballē lūgts uz lapiņām uzrakstīt virtuļu nosaukumu un ieteicēja tālruņa numuru. “Izvēlējāmies, mūsuprāt, interesantāko – “Man garšo!”. Ar tā autoru noteikti sazināsimies, apbalvosim. Nākotnē plānojam gatavot vēl dažas gardas lietiņas: Gita ir garšīgu lietu speciālists, viņai viss padodas, jo saprot ēdienu gatavošanas tehnoloģiju,” dzīvesbiedres prasmes uzteic uzņēmējs. Viņa pienākumos ietilpst saimnieciskās, kā arī reklāmas un mārketinga lietas.
I. Amontovam līdz šim ar tirgošanos bijis maz saistības, tik vien, ka mamma savulaik strādājusi par pārdevēju. Pirms daudziem gadiem dibinājis individuālo uzņēmumu “Igis”, taču mēģinājums sniegt ūdenslīdēja pakalpojumus nobrucis nesaņemtās licences dēļ.
Lai nenāktos katru gadu maksāt par nestrādājošu uzņēmumu un taisīt pa tukšo atskaites, sprieduši par slēgšanu. Pēc dīkstāves abi ar dēlu apvēruši iespējamās biznesa jomas, bijusi doma par kafejnīciņu, bet atturējis pieejamo līdzekļu trūkums un arī konkurence. Jaunam virtuļu agregātam nav atvēzējušies, bet nopirkt lietotu bijis pa spēkam. “Tajā pašā vakarā pieslēdzām un izmēģinājām. Degustēja arī radu pulciņš. Tiešām garšīgi, bet, lai tirgotos, vajadzīgs vēl daudz kas.”
Saimnieks pieprot galdniecības darbus, savām rokām sameistarojis galdu, uz kā novietot aparātu, tiek domāts par nojumi un izzinātas vietas, kur savu preci piedāvāt turpmāk. Tuvākais pasākums būs festivāls “Zemlikas” Durbē.

Cep pozitīvas emocijas
Jaunie uzņēmēji slavē Liepājas Pētertirgū nogaršotos virtuļus, kas gan atšķiroties no viņu produkcijas: “Mīklas sastāvs citādāks, turklāt mūsējie ir mazāki un ne tik taukaini, jo izmantojam dziļo fritēšanas eļļu. Pirms tam izprovējām arī Rīgā ražotos. Gan tos, kas ir garšīgi, bet vizuāli – nekādi, gan skaistos, bet ne visai garšīgos. Lai apvienotu labo garšu un smukumu, mums vēl jāpiestrādā.”
Amontovu virtuļi nav sacietējuši arī nākamajā dienā, bet visgardākie, protams, ja ēd siltus. Pievilcīgus tos padara pārlietā glazūra: gaišās un tumšās šokolādes un karameļu krāsā.
“Kazdangā nostājāmies nomaļā vietā, jo elektrības vads nebija pietiekoši garš. Produkcija uzreiz labi aizgāja, iejaucām mīklu atkārtoti, bet tirgošanās apstājās un visi virtuļi aizgāja pacienāšanai, prezentācijai. Pat ar to nebijām mīnusos, viss kārtībā,” optimistiska ir G. Amontova, un dzīvesbiedrs tam pilnībā piekrīt: “Visforšākais ir komunikācija ar pircējiem: ja cilvēks priecājas par gardumiņu, ir smaidīgs un pateicīgs, tas dod pozitīvas emocijas.”
Tieši pozitīvisms ir pievienotā vērtība, kuru dēļ virtuļu cepēji gatavi ziedot brīvdienas, kas sabiedriski aktīvajam pārim ir zelta cenā. Igors spēlē Lieģu kapelā “Luste”, bet Gita dejo Nīcas deju kolektīvā.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ražo virtuļus ar pievienoto vērtību

Kategorijas