Bitenieku raibā vasara

2015. gada 23. septembris 07:00

1577

Aizvadāmā sezona Liepājas apkaimes biškopjiem gan radījusi bažas, gan nesusi zaudējumus. Lieliem apjomiem un eksportam gatavi vien daži.

Priekules pagasta biškopis Jānis Zeltiņš šāgada medus ienesumu vērtē kā labu. Pavēsais pavasaris radījis bažas, bet bišu darbošanās ar pilnu sparu atsākusies jūnijā. Latvijas Biškopības biedrības (LBB) Liepājas nodaļas vadītājs Māris Romanovs secina, ka sezona beigusies “kā nu kuram”. Ienesuma laiks bijis ļoti īss, diezgan daudzi esot palikuši “zem sarkanās svītras”.

Jaunajiem līdzi neskrien
Kad “Kursas Laiks” iegriežas pie J. Zeltiņa, viņš darbojas pie medus sviedes. Nerūsējošā tērauda medus sviede nevainojami kalpojot jau vismaz 30 gadus, izsviežot medu no abām rāmīša pusēm reizē. J. Zeltiņa dēls Raitis uzstādījis modernu medus ieguves līniju, bet tēvs to neizmanto. Tajā visa veida medus saplūstot kopā, bet Jāņa klienti vēloties dažādus veidus atsevišķi – liepu, meža, tumšu, gaišu.
“Šūnu atvākošana ir diezgan grūts darbs,” atzīst palīgos atnākusī Ilze Kosteļeba. Pie trešās mucas jau sāpot rokas.
J. Zeltiņš apsaimnieko 60 saimes, bet dēliem to vairāk nekā 400. Kopā ar dēliem tēvs nedarbojas, jo “viņiem ir riktīgs temps, ātri strādā”. Turklāt jaunajiem biškopība arī šādā apjomā nav pamatdarbs, bet vaļasprieks, kam velta brīvās dienas nedēļas nogalē. J. Zeltiņš stāsta, ka pats strādā ar stāvstropiem, bet dēli ar somu stropiem, kas viņam nav pierasti. Jaunie biškopji, paplašinot stropu, liekot virsū veselu korpusu, ne pa rāmītim. Vienā dienā trijatā varot 200 saimes paplašināt. “Es tā neesmu pieradis.” J. Zeltiņam patīkot nocelt stropa jumtu un visu izdarīt prātīgi. Jaunajiem moderna darīšana arī ar bišu piebarošanu – barību dzenot stropā ar motoru. Savukārt iegūtais medus tiek eksportēts, bet par šo biznesa nišu Raitis Zeltiņš pagaidām atturas stāstīt.
Ar medus sviešanu biškopju darba sezona nebeidzas. Līdz 1. oktobrim bitēm jābūt ieziemotām, atgādina J. Zeltiņš.

Ieved vairāk nekā izved
Medus rekordražas šogad nebūs, ienesums vidējs – aptuveni 25–30 kilogrami no saimes, vērtē LBB padomes priekšsēdētājs Juris Šteiselis.
LBB ir iesaistījušies aptuveni trīs tūkstoši bitenieku, bet J. Šteiselis lēš, ka faktiski to skaits ir vismaz par tūkstoti lielāks. Taču medus imports divas reizes pārsniedzot eksportu. Šā gada piecos mēnešos ir ievestas 106 tonnas medus, lielākoties no Ķīnas un Lietuvas, bet eksportētas 57 tonnas – galvenokārt uz Igauniju. Ārējo tirdzniecību ne pārāk aktīvu darot fakts, ka gan Latvijā, gan citās valstīs medus tiek pirkts galvenokārt no zināmiem vietējiem biškopjiem. Latvijas medus eksportu kavējot arī tas, ka nav daudz tik varenu dravu, kas varētu nodrošināt lielu medus apjomu. Lielākajā dravā Latvijā ir ap 1000 bišu saimju, bet tādu, kurās vairāk par simtu, – aptuveni 5% no kopējā skaita.

Analīzes indi neuzrāda
M. Romanovs šovasar savā dravā pieredzējis bišu bojāeju. Tās atrastas beigtas labības laukā, kuru ārzemju uzņēmējs apsmidzinājis pret laputīm. Valsts augu aizsardzības dienesta inspektore šo acīmredzamo faktu apstiprinājusi, bet laboratorijā beigtajās bitēs nekas kaitīgs nav konstatēts.
M. Romanovs ir sašutis, ka no “Bior” laboratorijas atbildi saņēmis tikai pēc diviem mēnešiem, turklāt pēc vairākkārtēja atgādinājuma. Biškopis lēš, ka no katras saimes viens spiets aizgājis bojā. Labā ziņa šajā nelaimē tā, ka inde nav ienesta medū un to nesaēdas pārējās stropa iemītnieces. Ar uzņēmēju panākts mutisks mierizlīgums, viņš solījis izmantoto preparātu vairāk nelietot. Biškopis spriež, ka šis gadījums licis uzmanīgāk ar ķimikālijām rīkoties arī pārējiem apkārtnes lauksaimniekiem.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Bitenieku raibā vasara

Kategorijas