Apkures sezonā glābēji ieņem zemo startu

2015. gada 25. septembris 07:00

374

Apkures sezonā glābēji ieņem zemo startu

Šogad valstī ar apkures problēmām saistītos ugunsgrēkos bojā gājuši aptuveni 16 cilvēki, cietuši 20 un iznīcinātas 52 ēkas. Tuvojoties apkures sezonai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests iedzīvotājiem atgādina, kas būtu jādara, lai sevi pasargātu.

2015. gadā aptuvenais skaits, kad deguši sodrēji dūmvados, visā valstī ir 386 gadījumi, pagājušajā gadā – 299. “Atgādinām vienmēr un visiem, ka ir jāiztīra dūmvadi. Skursteņa tīrīšanu būtu nepieciešams veikt obligāti divreiz gadā, apkures sezonai sākoties un apkures sezonas laikā,” pastāsta VUGD Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 1. daļas inspektore Agnese Sprūde. Skursteņa tīrīšana ir jāveic sertificētam skursteņslauķim, to nedrīkstam darīt paši. Kad skursteņslauķis ir iztīrījis skursteni, ir nepieciešams veikt ierakstu apkures un ventilācijas ierīču tīrīšanas reģistrācijas žurnālā.
“Ja, piemēram, degs skurstenis un mēs apsekosim šo dzīvojamo platību, tad pirmais, ko mēs jautāsim jebkurai firmai vai iedzīvotājam, būs uzrādīt šādu reģistrācijas žurnālu.” Reizi trīs gados ir jāveic arī skursteņu tehniskais apkopes akts, arī to veic sertificēts skursteņslauķis.

Jāapseko ne tikai skurstenis
“Tie ir maksas pakalpojumi, un mēs šādus pakalpojumus nesniedzam. Skursteņu tīrīšana nav jāveic tikai malkas apkures krāsnīm, bet arī gāzes iekārtām. Jāseko līdzi pievadiem, vai tie nav nokalpojuši savu mūžu, vai nav nepieciešama kāda speciālista konsultācija. Bieži daudzi uzskata – nu, man nav nekas ar malku kurināms, bet arī gāzes iekārtai var būt bīstamība un ir jāseko līdzi,” skaidro VUGD inspektore. Viņa atgādina, ka skurstenim bēniņu daļā jābūt nokrāsotam ar degtnespējīgu krāsu gaišā tonī vai nobalsinātam, jo tad būs iespējams redzēt, ja tam būs kādas plaisas un ies garām dūmi. “Mēs nesakām, ka tieši netīrītu dūmvadu dēļ cilvēki ir aizgājuši bojā, jo iespējamo iemeslu nosaka policija, bet pērn ir bijis lielākais ugunsgrēku skaits pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar apkures problēmām,” secina inspektore.
Speciāliste uzsver: vēl svarīgi ir zināt, ka nedrīkst atstāt bez uzraudzības iekurtas krāsnis, jo tas ir biežs ugunsgrēku cēlonis. “Mums patīk iekurināt krāsni, doties uz pilsētu iepirkties, tomēr jābūt ir kādam mājās.” Tāpat kurtuvēs nedrīkst ievietot lielākus malkas gabalus, nekā ļauj tās izmēri, nedrīkst palikt vaļā durtiņas. Kāda dzirkstele, mums nemanot, kamēr esam viesistabā pie televizora, var aizdegties. Lielākās ugunsnelaimes notiek naktīs, ziemā – aukstākajos periodos, kad kurinām vairāk. “Cilvēkam naktī zūd oža, viņš dzird skaņu, tāpēc ļoti vērtīgi dzīvojamās mājās ir izvietot autonomos dūmu detektorus. Mēs nesajūtam tvana gāzi, bet, ja nostrādās detektors, tad skaņu dzirdēsim.

Aktīvāk deg svētku laikā
Jāseko līdzi arī malkas plīts riņķiem, kas ar laiku nolietojas. Izdeg arī cepeškrāsnis, tas ir vājais posms, caur kurieni izplatās dūmgāzes. Pie malkas plītīm un krāsnīm ir jānovieto skārda vai metāla loksne, lai dzirkstele nenokristu uz linoleja, koka grīdām un citiem degošiem materiāliem.
Piesardzīgiem jābūt arī mazdārziņu īpašniekiem, kuri aprīkojuši mājiņas paši ar savām apkures ierīcēm. “Mazdārziņu mājas ir vairāk domātas instrumentu novietošanai, nevis izvietot paštaisītus sildītājus un apkures ierīces. Tās ļoti bieži neatbilst normām, ir uzbūvētas, kā pagadās, ar neatbilstošiem materiāliem, tāpēc izceļas ugunsgrēki.”
Uzmanību VUGD inspektore grib pievērst arī iestāžu darbiniekiem, kuri dienas laikā mēdz dedzināt sveces un, mājās ejot, aizmirst tās nopūst. Ir bijusi pieredze, kad iestādēs deg Adventes vainagi. “Ziemassvētku eglītes mēs varam turēt smilšu spainītī, ūdens vāzē, bet, vienalga, tā ar laiku istabas temperatūrā izkalst un ir ļoti degtspējīga. Jāseko līdzi arī tad, kad uzliekam lampiņu virtenes, lai nebūtu bojāti elektrovadi. Egle un tās skujas ir sausas un sabirušas, dzīvnieki garām skrien un pārgrauž vadus, bērni mēdz spēlēties, un rodas daudzas nelaimes.”

Ēka jāpamet
VUGD inspektore A. Sprūde pastāsta, ka ļoti daudz cilvēku ugunsgrēku gadījumos nepamet ēku. “Pirmkārt, vajadzētu pārtraukt kurināšanu, izsaukt ugunsdzēsējus, paņemt dokumentus un pamest dzīvojamo telpu. Tvana gāzes smaka ir specifiska, nedeg ar liesmu, bet gruzd. Dūmvadā no malkas biezā slānī ir sakrājušies sodrēji un darva; ja nav iztīrīts, tad tas viss arī deg. Ir cilvēki, kas ugunsgrēku var uztvert mierīgi, un ir cilvēki, kas ir panikā,” brīdina speciāliste. Dūmi veidojas pa pakāpēm no augšas uz leju, tāpēc vispareizākais piedūmotā telpā būtu turēties maksimāli tuvāk zemei.
Ja nav iespējams izkļūt no telpas, jānoblīvē durvju ailes ar mitru audumu; ja tas nav iespējams, tad ar segu un jāizsauc glābēji. Ja ir logs, tad to nevajag atvērt pilnībā, tas dos skābekli, kas var izraisīt vēl lielāku degšanu, bet atvērt mazu spraugu, izkarināt pa to audumu, lai pievērstu uzmanību un glābēji varētu redzēt, kur notikusi nelaime.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Apkures sezonā glābēji ieņem zemo startu

Kategorijas