VARAM rosina vietvaru reformu - vēl mazāk novadu vai sadarbības teritoriju izveide
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādājusi un piedāvā vērtēšanai divus Administratīvi teritoriālo reformu variantus, kurus iesniegusi arī koalīcijas sadarbības padomei, informēja ministrijā.
Viens no piedāvātajiem pašvaldību apvienošanas variantiem paredz izveidot 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modeli.
Šā modeļa izstrādes pamatā ir vairāki kritēriji, piemēram, attīstības centrs ar vismaz 1000 iedzīvotājiem, izveidots ceļu tīkls un atbilstoša infrastruktūra, novadā ir vismaz viena perspektīva vidusskola, kā arī vidējais attālums no apdzīvotām vietām līdz novada administratīvajam centram ir ap 30 km.
Savukārt otrs piedāvātais variants sākotnēji paredz 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmēs attīstības centriem, kuru ietvaros pašvaldības varēs apvienoties brīvprātīgi.
„VARAM izstrādāja un iesniedza jaunos Administratīvi teritoriālās reformas priekšlikumus apspriešanai koalīcijas partneriem, balstoties uz valsts kopīgajām attīstības prioritātēm, kas ir apstiprinātas valdībā. Proti, jāveido moderna, uz rezultātu orientēta valsts pārvalde, jāveicina attālināta darba iespējas un jāievieš e-pārvaldes principi publisko pakalpojumu sniegšanā,” komentē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība).
Pēc Gerharda domām, izstrādātie priekšlikumi atrisinās tās nepilnības, kas reformā konstatētas iepriekš un palīdzēs novadiem attīstīties sekmīgāk.
VARAM reformu paredz ieviest 2021.gadā, kad notiks vietējo pašvaldību vēlēšanas. Tā prasīšot nopietnu sagatavošanās darbu, tāpēc savlaicīgi tiek uzsāktas diskusijas ar pašvaldībām, iedzīvotājiem un sociālajiem partneriem, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameru un Latvijas Darba devēju konfederāciju, lai kopīgi nonāktu pie labāka rezultāta.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs iepriekš Latvijas Televīzijas raidījumā "Lielais jautājums" atzina, ka, 2009.gadā īstenojot reģionālo reformu, pieļautas kļūdas un nepieciešama vēl lielāka centralizācija un mazāks skaits pašvaldību, taču tām būtu jābūt lielākām.
“Ja runājam par to, vai mums vajag jaunu teritoriāli administratīvo reformu, tad iepriekšējā palika nepabeigta. Likums, kas tika pieņemts 2008.gada decembra naktī tad, kad tika pieņemta [starptautisko aizdevēju] programma ar Starptautisko Valūtas fondu, Eiropas Komisiju, bija krīzes situācija, un šī te reforma netika pabeigta tā, kā tā bija sākotnēji ieplānota,” iepriekš atzina Gerhards.
Arī premjere Laimdota Straujuma (“Vienotība”) iepriekš atzina, ka nākotnē Latvijā varētu būt aptuveni 30 pašvaldības.
Tāpat ziņots, ka lielākie ieguvēji no 2009.gadā īstenotās novadu reformas bija lielie novadi.
www.lsm.lv
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām