Ražas saglabāšanai vajag žogu

2015. gada 28. septembris 07:00

495

“Vakarā atnāku pie savām būdiņām, pasēžu un paelpoju svaigu gaisu. Tā mums te visiem ir, reti ir kāds, kuram nav nevienas puķes,” stāsta Līvija Ernestsone. Viņa savu zemes pleķīti iekopusi Aizputes novada Cīravā daudzdzīvokļu māju dārziņos.

Platība nav liela – 0,1 kvadrātmetrs, tomēr uz zemesgabaliņa vietu atrod gan siltumnīca, gan dārzeņu rindas un pat krāšņa puķu dobe. Ir gan ziemcietes, gan sīpolpuķes. Vaicāta, vai ziedu sīpolu ieziemošana neprasa lielāku darbu, pensionāre nosaka: “Kā tad nav, bet ziedus vajag. Uz kapiem mums jāiet, jo katram kāds tur guļ un tāda bode, kurā ziedus vienmēr nopirkt, šeit nav. Atnākam uz dārzu un nogriežam.”
Pensionāre atzīst, ka mazdārziņš sagādā prieku. Šobrīd dālijas zied pašā krāšņumā, bet, līdzko sezona būs galā, tās tiks noglabātas ziemas miegam pagrabā. Ārā jārok arī īrisi, tulpes un hiacintes. No ziemcietēm cīravnieces dārziņā var ieraudzīt rudbekijas, mārtiņrozes, delfīnijas, flokšus, laimiņus un citas. Augu mēslošanai tiek izmantoti tikai un vienīgi kūtsmēsli, kurus pensionāre reizi pa reizei sarunā ar kādu zemnieku. Tā sauktās ķīmijas kundze neatzīst.
L. Ernestsone pastāsta, ka vienīgais traucēklis saimniekošanai dārziņos ir dzīvnieki. Bieži viesi ir buciņi, kuri nesmādē rožu pumpuriņus, skābenes, pat biešu un zemeņu lakstus. Līdzko parādās tulpes, tām tiek uzlikts siets, lai netiktu apskādētas. Tomēr cīravniece ar dzīvajām radībām cenšas sadzīvot, ap mazdārziņu apjozusi nelielu žogu un priecājas, ka vismaz vietējie pensionāres īpašumu neapskādē – ja vajag kādu ziedu, tad nāk un pajautā.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ražas saglabāšanai vajag žogu

Kategorijas