Līnijdejas aizstāj psihoterapeitu

2015. gada 28. septembris 07:00

1237

Aizputniece Daiga Vītola kļuvusi par pasaules čempioni individuālajās līnijdejās. Nesen viņa vecuma grupā no 45 līdz 60 gadiem piedalījās čempionātā “World Dance Masters 2015”, kurā startēja dejotāji no Austrālijas, Dienvidāfrikas, Amerikas, Lielbritānijas, Zviedrijas, Norvēģijas un citām valstīm.

Piepilda bērnības sapni
Sākums bijis pirms aptuveni desmit gadiem, kad Daiga, midzinot bērnudārza bērnus, izdzirdējusi zālē mūziku. Izrādījies, ka tur notiek līnijdeju mēģinājums. Daigai ierādīti soļi, pamēģinājusi, un iepaticies. Vasarā kājām gājusi uz Kūdras ciemu, kur darbojusies līnijdeju grupa “Kurzemes pērles”. Kad grupa izjukusi, Daiga un vēl viena dalībniece ļoti gribējušas turpināt un nolēmušas to darīt Aizputes “Prērijā”. Sākusi arī braukt uz Kuldīgu pie līnijdeju “vissvarīgākās skolotājas” Iritas Rumbenieces un dejojusi viņas kolektīvā “Jautrie zābaciņi”. Lai izkoptu dejošanas prasmi, izveidojusi pati savu līnijdeju grupu “Kompliments”, kas darbojas Aizputes pagasta Saieta namā. Aizputē Daiga strādā ar “Jautro zābaciņu” grupu.
Daiga prāto, ka dejošana viņai ir bērnībā nepiepildīts sapnis. Dzīvojusi dziļos laukos Limbažu pusē, braukusi uz mūzikas skolu pilsētā, sportojusi, bet modernajām dejām nav pieticis laika. Sapnis sācis piepildīties 40 gadu vecumā.

Labāk padodas fiksās
Kovboju zābaki, džinsi, platmale, rūtains krekls – un Daiga “Jautro zābaciņu” sastāvā sākusi piedalīties sacensībās arī Eiropas mērogā. 2013. gadā Irita uzrunājusi: “Daiga, tev jādejo individuāli.” Pirmā reakcija – “nē, nē, nē”, bet jau tajā pašā pavasarī startējusi “Rīgas kausā”. Uztraukums milzīgs, bet, uzejot uz skatuves, bailes pazudušas. Ieguvusi trešo vietu, un uzkāpšana uz pjedestāla bijis ļoti labs stimuls tālākajam. Rudenī Lietuvā tikusi vienu vietu augstāk, un apbalvoto pjedestāls nu jau ir ierasts.
Pasaules čempionātā Lielbritānijas pilsētā Blekpūlā uzstāšanos vērtējuši deviņi tiesneši. Pirmais viņu skats esot vērsts uz soļiem, tad – uz emocijām. Ja ir bailes – to labi varot redzēt. Eiropas un pasaules čempionātos jādejo pēc noteikta standarta izpildāmas dejas un arī pašas izdomāta brīvā stilā, kurā dejotāja var vislabāk izpausties. Daiga iejutusies dažādos tēlos – laupītājs, jūrnieks, Sarkangalvīte, Havaju meitene, kas atveidoti atbilstoši dziesmas saturam.
Daiga stāsta, ka tagad līnijdejas ļoti atšķiras no sākotnējām – ir greznas kleitas un modernajām dejām līdzīgi soļi. Arī dejotāju sastāvs dažāds – dueti, četrinieki, komandas. Ienāk dejas, kas parasti asociējas ar izpildījumu pārī – polka, valsis, samba u.c. Komandu dejas esot ļoti straujas, Irita to horeogrāfiju veidojot sarežģītu. Individuālajās jāieliek tikai sevi. Daigai patīk lēnie valši, bet tie esot grūti dejojami. Vērotāji sakot, ka viņai labāk padodas “tās fiksās”.

Katram priekšnesumam savs tērps
Individuālās līnijdejas nav tikai sieviešu valstība, tās dejo arī vīrieši. “Tas ir skaisti!” Jāpiedomā par tērpiem, atbilstošiem dejas raksturam. Tiesneši stingri skatoties, vai nav pliks vēders, cik augsti zābaku papēži, vai nav par daudz spīguļu. Tērpus pērk, šuj un pāršuj pati, tos aizdod draudzenes. Aksesuārus arī gatavo pati. Sacensībās gadoties dažādi kuriozi, piemēram, kleita uzraujas uz augšu. Vienmēr iepriekš jāizdomā, kā tērps izskatīsies un valkāsies.
Konkursu maratons neapstājas, un Daigai jau zināmi datumi, kad notiks nākamie. Pabūts daudzās valstīs. Čempionātu dalībnieces cita citu pazīst, konkurentes sadraudzējušās. Piedalīšanās sacensībās Daigai jāapmaksā pašai, un materiālu labumu par uzvaru dejotāji nesaņem – vien kausus, medaļas, diplomus. Sicīlijā pasniegts skaists keramikas mākslas darbs.
Blekpūlā satraukums bijis, pirmo reizi ieejot greznajā zālē, kur būs jādejo, bet, kad laukums izmēģināts un iedejots, sacensībās tas zūd.

Analizē sevi, skatoties video
“Šīs sienas ir redzējušas, kā es sevi moku, kā es raudu.” Treniņos viņa uz klavierēm uzliek kameru, sevi filmē un pēc tam analizē kustības. “Deja ir tā, kas paņem visu.” Kad Daiga nogurst, atguļas zālē uz sola, dziļi elpo, atslābinās. “Bet, tikko uzlieku mūziku, esmu gatava dejot, sevi trenēt.”
No malas polku lēkt šķietot viegli, bet “es zinu, cik tas nāk smagi un grūti”. Ar kājām vien dejot ir viegli, bet jāliek klāt rokas, un tas paņem enerģiju. “Uzlieku mūziku, paceļu galvu, iztaisnojos, iztēlojos un dejoju.”
Ārsts sakot, ka viņa ir kļuvusi garāka. Tas no vienmēr taisnās muguras un stiepšanās. Daiga plāno, ka dejos, kamēr ļaus veselība un būs izturība.
“Komplimenta” meitenes pēc dienas noguruma divas stundas padejo un – “psihoterapeita nevajag”, viņas dodas mājās laimīgas. “Man svarīgi, lai viņas aizietu ar pozitīvām emocijām.” Daiga viņām iemācot soļus, bet pēc tam ļauj dejot tā, kā katra izjūt no sirds. Vieglāk, ja deja tiek kādam veltīta. Esot patīkami vērot, kā dalībnieces ar laiku dejā atbrīvojas, sāk smaidīt.
Ar “Komplimentu” Daiga strādā bez maksas. Grupā dejo daudzas Daigas darbabiedrenes, un viņai ir gandarījums, ja pēc deju nodarbības meitenes pasaka paldies. “Tas ir mans vaļasprieks, daru to no sirds. Gribu dot, lai manas meitenes jūtas labi, jo pati labi jūtos.”
Gandarījums arī, ka pēc starptautiskā un pasaules līmeņa dejotāju vērošanas viņa, skatoties uz savām meitenēm, var sacīt: “Cik skaisti viņas dejo!” Šo dejas veidu Daiga iesaka visām sievietēm un arī vīriešiem.
“Komplimenta” nodarbības vērojot arī bērni un prasot: “Skolotāj, kad ņemsiet mūs?” Un Daiga nobriedusi veidot līnijdeju kolektīvu arī viņiem. Saņēmusi aicinājumu šai jomā pastrādāt arī Liepājā, bet tam viņa nepiekrīt.

Vienas dienas pietrūkst
Daiga priecājas, ka arī viņas maizesdarbs – pirmsskolas izglītības iestādes skolotāja – ir sirdsdarbs. “Vislielākais novērtējums, kad bērns paskatās acīs un saka: Skolotāj, es tevi mīlu! Bērns vienmēr ir patiess.”
Bērnudārza bērniem skolotāja uzliek mūziku un aicinot dejot ar dvēseli. “Es esmu pārsteigta, kā mazās meitenes dejo!”
Daigas pašas pieci bērni jau izauguši, pastarītis sācis studijas. Viņi sakot: “Mammu, tu esi sevi piepildījusi.” Brīvo laiku Daiga aizpilda ne tikai ar dejām un sauc sevi par aktīvu cilvēku. “Brīvu vakaru nav, un vajadzētu vēl vienu dienu nedēļā.” Viņa strādā arī Bēbīšu skoliņā un Burtu skoliņā biedrībā “Aizputes samarietis”. Trīs gadus kopā ar Noru Bitenieci vada bērnu ansambli “Notiņa”. Dzied Aizputes korī “Kurzeme”. “Man ir paveicies, ka daru tikai to, kas man patīk. Mana vājība ir bērni un dejas.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Līnijdejas aizstāj psihoterapeitu

Kategorijas