Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

Jansons neredz pamatojumu jaunas novadu reformas īstenošanai

LETA--Rekurzeme
Vaiņodē

2015. gada 28. septembris 14:55

2199
Jansons neredz pamatojumu jaunas novadu reformas īstenošanai

Jaunas administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamībai nav skaidri redzama pamatojuma - tādu viedokli aģentūrai LETA pauda vairāku nelielo Kurzemes pašvaldību - Mērsraga, Vaiņodes un Alsungas novadu - vadītāji.

Vaiņodes novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons ("Vaiņodes novada attīstībai") arī atzina, ka neredz pamatojumu jaunas novadu reformas īstenošanai. Viņaprāt, valdībai pašlaik ir citi svarīgāki darbi risināmi, tostarp aktuālais nelegālo imigrantu jautājums. "Jāsagaida bēgļi, un tad jau varbūt mazās pašvaldības vairs nebūs nemaz tik mazas. Ir svarīgākas lietas risināmas, nevis jādomā par reformu, kas varbūt būs pēc astoņiem gadiem. Beidzot vajadzētu sakārtot valsts autoceļu Priekule-Vaiņode."

Vaiņodes domes priekšsēdētājs noliedz, ka nelielām pašvaldībām ieņēmumi ir tik mazi, ka tās nespēj pienācīgi pildīt savas autonomās funkcijas: "Neredzu nekādu problēmu. Mēs tiekam galā." Lai gan Jansons neatbalsta reformas nepieciešamību, viņaprāt, pieņemamāks būtu modelis, kas līdzinātos kādreizējo rajonu teritoriālajam iedalījumam.

Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons ("Demokrātiju visiem") atzina, ka ideja par pašvaldību skaita samazināšanu ir atbalstāma tikai daļēji: "Latvijā ir pašvaldības, kas tā vai citādi tuvojas tam brīdim, kad tās vairs nebūs dzīvotspējīgas." Viņš gan uzsvēra, ka pašvaldībām jāļauj pašām lemt par apvienošanos, un tas nedrīkst notikt piespiedu kārtā.

Mērsraga pašvaldības vadītājs neatbalsta nevienu no diviem iespējamajiem variantiem, kas minēti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valdības koalīcijas partneriem iesniegtajā reformas koncepcijā - ne 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modeli, ne 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem. "Viens modelis paredz akli atdarināt padomju laiku rajonu modeli, bet tiek aizmirsts, ka rajoniem padomju laikā nebija saimniecisku un ekonomisku funkciju. Šīs funkcijas veica kolhozi, bet rajoni bija domāti partijas viedokļa novadīšanai līdz "apakšai". Otram reformas variantam nav skaidra pamatojuma," atzina Karlsons.

Mērsrags iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā sākotnēji tika iekļauts Rojas novada sastāvā, bet pēc tam panāca savu atdalīšanos un sāka saimniekot atsevišķi. Kā norādīja Karlsons, Mērsrags savu spēju patstāvīgi saimniekot šo gadu laikā ir veiksmīgi pierādījis: "Mūsu nodokļu ieņēmumi uz vienu iedzīvotāji ir lielākie reģionā. Kuram novadam tad būtu jāpievieno Mērsrags, lai mums būtu labāk? Nav tāda novada. Reformas vienīgais rezultāts būtu lēmējvaras atņemšana."

"Mums nav problēmu arī piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu," uzsvēra Karlsons, norādot, ka Mērsraga pašvaldība no VARAM tā arī neesot saņēmusi atbildes par to, kādas tad ir tās iespējas, ko Mērsrags nevar izmantot tikai tāpēc, ka ir neliela pašvaldība.


To, ka rajonu modelis ir bijis pietiekami optimāls, uzskata arī Alsungas novada domes priekšsēdētājs Aivars Sokolovskis ("Par iedzīvotāju interesēm"), taču jauna reforma, viņaprāt, nebūtu vēlama: "Es uzskatu, ka iepriekšējā reforma bija kļūda. Tad nevajadzēja dot mazajiem novadiem patstāvību, ja tagad viņus atkal grib iznīdēt." Ja no reformas tomēr nav iespējams izvairīties, tad Sokolovska skatījumā pieņemamāks ir brīvprātības princips: "Pirmo variantu es vispār neizprotu, bet otram variantam, kur mazie novadi, ja tie nespēj pastāvēt paši, varētu brīvprātīgi "salipināties" ap attīstības centriem, vēl varētu piekrist."

Kā ziņots, VARAM iesniegusi valdības koalīcijas partneriem jaunu reformas koncepciju ar diviem iespējamiem variantiem, aģentūru LETA informēja VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļā.

VARAM plāni paredz, ka reforma tiks ieviesta 2021.gadā, kad plānotas pašvaldību vēlēšanas.

Viens no ministrijas piedāvātajiem variantiem paredz, ka tiks izveidots 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modelis.

Izstrādājot šo modeli, ņemti vērā vairāki kritēriji - attīstības centrs ar vismaz 1000 iedzīvotājiem, izveidots ceļu tīkls un atbilstoša infrastruktūra. Kā kritēriji ir arī vismaz viena perspektīva vidusskola novadā un tas, ka vidējais attālums no apdzīvotām vietām līdz novada administratīvajam centram ir ap 30 kilometriem.

Kā otru variantu VARAM piedāvā sākotnēji 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmēs attīstības centriem, kur pašvaldībām būs iespēja brīvprātīgi pievienoties.


Kategorijas

Kategorijas