Sāk kurināt, kad paliek auksts

2015. gada 30. septembris 07:00

2440

Lai sāktu apkures sezonu, nav nepieciešams pierādīt, ka ir tik auksti, lai sāktu mājokļus apsildīt. Latvijā apkures sezonas sākumu jau vairākus gadus var noteikt namu apsaimniekotāji un paši iedzīvotāji. “Kursas Laiks” devās noskaidrot, cik gatavi tai ir pašvaldība un iedzīvotāji Aizputes novada Cīravā.
Cīravas pašvaldības ēkas ar siltumu nodrošina komunālā saimniecība “Cīrava”. Tās pārraudzībā ir četras daudzdzīvokļu ēkas, arodvidusskola un dienesta viesnīca, pagasta pārvalde, bērnudārzs un kultūras nams. Vaicāts, vai uzņēmums ir gatavs jaunajai apkures sezonai, KS “Cīrava” valdes loceklis Arnis Akots saka: “Jābūt gataviem, jo tūlīt jau sezona sāksies, labākajā gadījumā palicis ir mēnesis. Parasti mēs sākam kurināt oktobra vidū, bet tas jāskatās pēc laikapstākļiem. Ja ir silts, tad tas, protams, būs vēlāk. Paliks vēss, drēgns un lietains, tad slēgs klāt. Pats pirmais ir nodrošināt ar siltumu bērnudārzu, mēs tam pielāgojamies, pēc tam pieslēdzas arī pašvaldība un arodvidusskola. Dzīvojamās ēkas parasti ir pēdējās, cilvēki naudu taupa, un tas ir saprotami.”

Temperatūru regulē paši
2008. gadā Cīravā rekonstruēta katlumāja, ielikts jauns šķeldas katls un nomainītas siltumtrases. Visās ēkās ir siltummezgli, ar kuriem tiek regulēta temperatūra. Katlumāja ir automatizēta, līdz ar to fizisks darbs tiek izmantots ļoti minimāli. Šķelda tiek uzgāzta uz kustīgajām grīdām, tālāk transportieris to nogādā krātuvē un līdz katlam. Ar ventilatoriem tiek regulēta gaisa padeve un temperatūra. Katlā tā ir ap 100 grādiem, ūdens temperatūra ir no 90 līdz 95 grādiem, bet trasē ap 76 grādiem. Strādniekiem atliek vien uzmanīt, lai tiktu iztīrīti pelni un laikus tiktu padots kurināmais materiāls.
Uzņēmums nodrošinājies arī avārijas gadījumiem. Ja pazūd elektrība, tad pēc 15 sekundēm automātiski ieslēdzas ģenerators.

Dīzeļdegvielu vairs neizmanto
Kādreiz izmantots arī dīzeļdegvielas katls, bet tas bijis par dārgu, tāpēc pirms diviem gadiem pārtaisīts par granulu katlu. Lietots tas šobrīd netiek, tomēr ir kā rezerves variants, ja nestrādā lielais katls.
KS “Cīrava” valdes loceklis atzīst, ka arī granulas, salīdzinot ar šķeldu, ir pietiekami dārgas. Līdz šim šķeldu cīravnieki sagādājuši paši, bet šogad noslēgts līgums ar privātu firmu. “Pašizmaksa sanāk diezgan augsta, pie šķeldošanas bija diezgan liels roku darbs. Atšķirība nav liela, iegādājoties to no uzņēmuma,” skaidro A. Akots.
Jaunajai sezonai būs nepieciešams ap 3500 kubikmetru šķeldas, noslēgtais līgums paredz maksāt 8,35 eiro par berkubu. Kopumā KS “Cīrava” ap 40–45% no visām izmaksām veido apkures nodrošināšana.

Arodvidusskola – sezonai gatava
KS “Cīrava” apgādībā ir arī Cīravas arodvidusskola. Tās saimniecības daļas vadītājs Raimonds Horns pastāsta, ka apkures sezonai pieslēgsies, tikko laikapstākļi būs atbilstoši, lai nodrošinātu ar siltumu visas skolai piederošās ēkas. “Mums nav problēmu šajā jautājumā vai kaut kādu sarežģījumu, lai mēs nevarētu uzsākt apkuri. Sistēma ir darba kārtībā, tomēr apkures laikā var būt mazi sarežģījumi, kādas plaisas vai kā, jo skola ir nodota ekspluatācijā 1983. gadā. Tas ir īslaicīgi, un to mēs dienas laikā visu varam novērst. Apkures sezonas beigās mēs jau kritiskās vietas apsekojām, izanalizējām, bet ir arī tādi mezgli, kur netiekam klāt. Dzīvē viss kaut kas gadās. Arī jaunās apkures sistēmās rodas sarežģījumi. 100% nodrošināt bez nevienas kļūmes – tā tas noteikti nebūs,” skaidro skolas saimnieks.
Izmaksas par abām skolas ēkām, dienesta viesnīcu un mācību korpusu kopā ar sadzīves korpusu ir vidēji 2000 eiro mēnesī. Tās ir atkarīgas no laika apstākļiem un svārstās no 1500 līdz 2500 eiro. Pēc skolas siltināšanas izmaksas par apkuri samazinājušās.

Ņem “malkas atvaļinājumu”
Pašu ziņā apkures sezonas sākums ir privātmāju īpašniekiem. Cīravnieces Maritas Poles ģimene malku sagādā pašu spēkiem. Vīrs Guntars katru gadu speciāli tam ņem atvaļinājumu. “Mums nav personīgais mežs, bet rakstām iesniegumu uz “Latvijas Valsts mežiem”, un tad viņi ierāda cirsmas, kuras drīkst zāģēt. Samaksājam naudiņu, paši braucam un zāģējam. Kā varam, tā gādājam mājās. Tas ir lētāk nekā tad, ja atved jau gatavu malku. Nekad nenodzīvojamies līdz kliņķim un malku turam ar rezervi. Tā, lai šogad sagādā un lai nākamajā gadā tas nav jādara,” stāsta M. Pole.
Jaunajai apkures sezonai cīravnieki ir gatavi, pagājušajā nedēļā pirmo reizi iekurinājuši centrālapkuri. Tiek domāts arī par ugunsdrošību. Skursteni tīra pašu spēkiem – veikalā iegādājas speciālu degmateriālu, kurš iztīra skursteni, vai arī aicina talkā skursteņslauķi.

Sadedzinās arī parka kokus
Paši par savu labsajūtu ziemā atbildīga arī Dzērves pamatskola. Skolai pagājušajā gadā nomainīti logi, līdz ar to siltums telpās saglabājas ilgāk. “Kad ir auksts, mēs iekurinām. Mums nav jāgaida kaut kādi lēmumi vai jāiet prasīt. Pašiem viss ir, mēs pat dažreiz vasarā eksāmenu laikā, kad nebija saules un bija drēgns, paši iekurinājām,” stāsta skolas direktors Mairolds Blūms.
Skolas katlumāja tiek kurināta ar malku, kuru pašu strādnieki sazāģē. Šogad, veicot remontdarbus, nozāģēti blakus skolai esošie koki. “Mums bija bail, ka lielas vētras gadījumā neuzgāžas virsū skolai, jo koki bija lieli un veci. Kad krīt parka koki, tad mēs izdomājam, kas ir labāk – aizvest uz profskolu zāģēt, kur ir gateris un darbnīca un var sazāģēt dēļos. Pēc tam var izmantot gan saimniecībā, gan darbmācībā. Tā laukos notiek tā dzīve,” stāsta direktors. Šoreiz nozāģētie koki tiks izmantoti skolas apkurināšanai.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Sāk kurināt, kad paliek auksts

Kategorijas