Nīcas vidusskolai – 80 gadu!

2015. gada 2. oktobris 07:00

1402

Nīcas skolā pirmo reizi 132 bērni ienāca pirms 80 gadiem – 1935. gada 1. oktobrī. Šā gada 3. oktobrī pa atjaunotajām vēsturiskajām durvīm skolā ienāks simtiem gan pamatskolas, gan vidusskolas absolventu, lai godinātu jubilāri. Tā 80 gados pilnveidojusies, kļuvusi plašāka, bet vienlaikus ir līdzīgā stāvoklī kā uzcelšanas brīdī.

Jau 19. gadsimta otrajā pusē Nīcas pagastā sākas skolēnu apmācība. Latvijas brīvvalsts laikā pagastā ir trīs nelielas skolas un, gluži kā šodien, daudzviet notiek skolu apvienošana, tolaik tiek nolemts trīs skolu vietā radīt vienu pamatīgu. Latvijas Izglītības ministrija iegulda lielāko daļu skolas būvniecībai nepieciešamo līdzekļu, un 1935. gada rudenī skolēni var ienākt skolā. Līdz 1940. gadam skolā mācās aptuveni 200 skolēnu, aptuveni tikpat, cik šobrīd. Kā laikmetu grieži maluši latviešu tautu – mainījies arī skolēnu skaits skolā. Ja palūkojas uz izvešanas periodu pēc Otrā pasaules kara, skolēnu skaits ļauj secināt, ka tas atstājis mazāku ietekmi uz latviešu tautu nekā šābrīža brīvprātīgā izceļošana labākas dzīves meklējumos uz Rietumeiropu.
Nīcas skola spītē laikmetam un ir paturējusi vidusskolas nosaukumu un labo slavu. Spēja parādīt tradīcijas, aizraut bērnus un dot viņiem ne tikai zināšanas, bet arī degsmi dzīvot Latvijā – padara skolu iekārojamu. 26 no skolas skolotājiem un tehniskajiem darbiniekiem ir skolas absolventi. Tas nodrošina ne tikai tradīciju pēctecību, bet arī parāda to noturīgumu.

Piedāvā atgriešanos laikā
Par godu skolas 80 gadu jubilejai izveidots jauns skolas muzejs, kurā muzeja vadītāja un bijusī vēstures skolotāja Sandra Pankoka izveidojusi fotoekspozīciju “Atgriešanās”. “Te nebūs hronoloģiskas secības, drīzāk tematiski novirzieni. Protams, katrā stendā būs hronoloģija no vecākā uz jaunāko, tomēr galvenais uzsvars ir parādīt skolu dažādos laikmetos un dažādos aspektos,” saka S. Pankoka. Ir saglabājušās fotogrāfijas gan no skolas būvniecības laika, gan pirmajiem izlaidumiem. Daudz bilžu ir no sarīkojumiem, skolēnu aktivitātēm. Par atsaucību S. Pankoka pateicas absolventiem, kuri dalījušies ar fotogrāfijām. Te redzami gan skolotāji, gan direktori, gan skolēni, skolas populārās Kartupeļu balles, pionieru kaklauti, Dziesmu svētku tērpi.
Absolventi 3. oktobrī skolas bibliotēkā varēs apskatīt videofilmas, kas skolā tapušas pēdējos 20 gados. “Filmas ir pieejamas pilnā apjomā, tādēļ pašiem vien vajadzēs patīt interesantākās vietas un atcerēties jautro vienā vai otrā pasākumā, jo visu noskatīties nav iespējams. Nupat 12. klases skolēni skatījās, kā uz skatuves kāpa 1. klasē. Tas bija ļoti jauki, visi bija aizkustināti,” saka skolas bibliotekāre Līga Filaka. Nīcas vidusskolas skolēniem skolas jubilejas svinības jau notiek. “Skolēni skolas jubileju sāka atzīmēt jau 1. oktobrī ar dažādiem pasākumiem skolā, gan ārpus tās. Absolventi pievienojas noslēgumā – 3. oktobrī,” atklāj direktore Lāsma Petermane.

Saglabā un paplašina
Dažādos laikmetos Nīcas skola turpinājusi pastāvēt, darboties un paplašināties, neatkarīgi no tā, kāda vara diktējusi savus nepārvaramos noteikumus. Skola sāka strādāt pārziņa Ļeva Apsīša vadībā, bet jau pēc gada viņu nomaina Vilis Drieže. Pirmajai nomaiņai nav politisku motīvu, taču jau 1940. gadā direktora vietu ieņem Juris Iesalnieks. Notikusi padomju okupācija. Jau pēc nepilna gada J. Iesalnieka vietā stājas Tālivaldis Tērauds, to diktē vācu okupācijas karaspēka ienākšana Latvijā. S. Pankoka pieļauj, ka kara noslēgumā direktors kopā ar pagasta vadību vienojušies ar vāciešiem, lai skola netiktu uzspridzināta.
Pēc Otrā pasaules kara direktora vietu ieņem Pēteris Galviņš. Tieši no viņa saglabājušās liecības par skolas bēdīgo stāvokli pēc kara. “Direktors ir uzskaitījis visu nozaudēto un sabojāto skolā. Pirmajā mācību gadā pēc kara klājas ļoti grūti,” pastāsta S. Pankoka. No 1950. gada līdz Padomju Savienības vadītāja – tirāna Staļina – nāvei nomainās četri skolas direktori. 1953. gadā skolu sāk vadīt Jānis Cēbers un direktora amatā paliek līdz 1972. gadam. Savukārt 1976. gadā vadību pārņem Gunārs Grīnbergs, kurš ar viena gada pārtraukumu direktora pienākumus pilda līdz 2011. gadam. G. Grīnbergs skolas 70 gadu jubilejā uzsvēra, ka viņa darba gados skolas skolotāju un skolēnu skaits teju trīskāršojies. Jāpiebilst, ka tieši direktora G. Grīnberga laikā tika atklāts skolas jaunais korpuss 1985. gadā un uzsākta skolas renovācija jau šajā gadsimtā. Savukārt pašreizējā skolas direktore Lāsma Petermane amatā ir kopš 2011. gada. Šā gada 1. septembrī skolēni ienāca pilnībā renovētā sporta zālē.

Tradīcijas rada paši
Nīcas vidusskola savos 80 pastāvēšanas gados, savienojoties piebūvētajam korpusam ar veco, pārtapusi savdabīgā sarežģītu gaiteņu sistēmā, kas nezinātājam pirmajā mirklī liek maldīties. Tieši jaunās piebūves dēļ radies Ziemas dārzs, kas šobrīd kļuvis par skolas lepnumu. Tajā zied un zaļo neparasti augi, un skolēni te var starpbrīžos sēdēt. Viņiem tas patīk.
Modernizējoties un remontējoties, tiek saglabāta vēsture. Šoreiz – skolas jubilejā – direktore L. Petermane realizējusi sapni restaurēt vēsturiskās durvis, kas kādreiz bijušas skolas centrālā ieeja. Pa tām absolventi ienāks skolā 3. oktobrī. “Visgrūtākais bija atrast, kādas durvis patiešām izskatījās 1935. gadā, jo visās fotogrāfijās cilvēki tās aizsedz un visas detaļas nav saskatāmas, jo sevišķi tās, kas atrodas lejasdaļā. Visbeidzot, kad sapratām, kādas durvis ir, atlika izvēlēties krāsu, jo krāsainas fotogrāfijas parādījās krietni vēlāk par skolas būvniecības laiku,” par realizēto ieceri stāsta L. Petermane.
Viens no būtiskiem tradīciju atribūtiem ir skolas karogs, kas radīts 1989. gadā, kā arī himna. Šobrīd, iespējams, tā katram skolēnam 1. septembrī ir pašsaprotama lieta, tomēr gan himna, gan karogs skolai ir mazāko tās mūža daļu. Dažas tradīcijas, kas skolā bijušas, jau aizmirstas. “Kādreiz Nīcas vidusskolā populāras bija Kartupeļu balles. Šobrīd tās vairs nerīko. Skolas tradīcijas rada skolēni un skolotāji. Tās nevar pastāvēt pašas par sevi, bez cilvēku gribas un dalības,” stāsta S. Pankoka. Pēdējās desmitgadēs skolēni piedalās skolas darba organizācijā, ir skolēnu pašpārvalde. Notiek nevis inscenēti pasākumi kā padomju laikos, bet tādi, kurus skolēni paši vēlas.

Uzraksta grāmatu
“Es izaugu ar tevi, un šķiet, ka tu arī kopā ar mani,” par Nīcas vidusskolu raksta 2015. gada absolvente Anete nupat tapušajā grāmatā par skolu, tās skolēniem, pēdējo desmit gadu vēsturi, pārmaiņām, panākumiem un cerībām. Nīcas skola ir augusi kopā ar jebkuru no absolventiem. Jau vairāk nekā desmitgadi ir tradīcija nominēt “Nīcas novada cerību” – skolēnu, kurš absolvē skolu ar vislabākajām sekmēm. Grāmatā apkopoti visu nominantu stāsti. To dāvanā saņems katrs skolēns. “Nav tā, ka labas sekmes garantē panākumus dzīvē, tomēr skolēni mums atklājuši, ka atzinība skolā viņiem devusi papildu pārliecību par to, ka viņi var. Mūsu absolventi strādā gan Eiropas struktūrās, gan ministrijās, gan privātos uzņēmumos. Piemēram, Liepājas pilsētas galvenais arhitekts ir absolvējis Nīcas vidusskolu. Es varētu nosaukt daudz izcilu cilvēku uzvārdu, tomēr vēl vairāk būtu to, kurus neesmu pateikusi, jo šeit kā skolotāja strādāju tikai 20 gadu,” “Kursas Laikam” saka S. Pankoka. Viņa skolas jubilejā vairāk par skolēnu kādreizējām sekmēm un šodienas panākumiem vēlējās uzsvērt to, ka skolēni savu skolu atceras un tur godā visu mūžu. “Nav labākas algas skolotājiem par skolēnu labām atsauksmēm!” uzskata S. Pankoka.
Jautāta, kādēļ uzsvars grāmatā likts uz pēdējo desmitgadi, skolas direktore L. Petermane pastāsta, ka līdzīga grāmata par skolas vēsturi pirms desmit gadiem jau tapusi un šā gada izdevums būs tās loģisks turpinājums. “Domāju, katram absolventam gan grāmata, gan mūsu sagatavotie materiāli par skolu muzejā un bibliotēkā būs interesanti un aizkustinoši. Skolas tehniskais personāls ir darījis ļoti daudz, lai sapostu mūsu gaviļnieci – skolu. Tagad jau droši varu teikt: 3. oktobrī mīļi gaidām viesus – skolas absolventus,” saka direktore. Reģistrācija 3. oktobrī pulksten 14. Sīkāka informācija skolas mājaslapā.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Nīcas vidusskolai – 80 gadu!

Kategorijas