Rekurzeme.lv ARHĪVS

Dakteri tiekas ar ministru

ANITA PLATACE

2015. gada 12. oktobris 07:00

661
Dakteri tiekas ar ministru

“Jūs esat veselības aprūpes atslēgas cilvēki,” ģimenes ārstus raksturo nozares ministrs. Viņš sola īpaši rūpēties par laukos strādājošajiem mediķiem.

Pagājušopiektdien ar Liepājas un tuvāko novadu ģimenes ārstiem tikās veselības ministrs Guntis Belēvičs un Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktores vietnieks veselības aprūpes administrēšanas jautājumos Andrejs Doveiks. Ministrs atklāja, ka ir lieliskā garastāvoklī, nemanāmi saskaitīja, ka runā ar 45 cilvēku auditoriju, lietišķā gaisotnē atbildēja uz dakteru jautājumiem un teicās ņemt vērā viņu replikas un ierosinājumus.

Atklāj pretrunas
Sāpīgs jautājums mediķiem ir valsts kompensēto medikamentu kvotas. Ministrs rēķina, ka viena trešā daļa ģimenes ārstu to pārsniedz, vēl trešdaļa iekļaujas noteiktajā normā, bet trešdaļai paliek pāri.
Vija Stepanova atzīst, ka kvotas ir pārstrādājusi, jo strādā “dziļos laukos” – Rucavā. Viņa uzskata, ka ir atšķirīgi jāvērtē ārsts, kurš strādā pilsētā un kura daudziem pacientiem ir darbavietas apmaksātās polises, un lauku ārsts, pie kura nāk veci cilvēki un zemnieki, kuriem polišu nav. “Man viņu izmeklējumi jāsedz no sava “groziņa”,” saka V. Stepanova un ierosina nelikt visus ģimenes ārstus “uz vienas līnijas” un lauku ārstu “netaisīt par neprofesionāli un grēkāzi”.
“Netaisīsim!” steidz atbildēt ministrs un dakteres ierosinājumu atzīst par “ārkārtīgi saprātīgu”. V. Stepanovai par kvotu pārsniegšanu neesot ko baidīties. Citādāk esot ar ārstiem, kuri zāļu kvotu pārsnieguši par 220 tūkstošiem un pat miljonu eiro. “Mēs īpaši saudzēsim lauku mediķus, radīsim viņiem labākus apstākļus nekā tagad.”
Nesen izskanēja apgalvojums, ka ministrs grib liegt valsts apmaksātos pakalpojumus tiem, kuri par samaksu iet pie privātārstiem. No konteksta izrauta un dramatizēta ziņa, šo lietu īsi komentē G. Belēvičs. Lietas būtība atklājas kādas klātesošās ārstes pieredzes stāstā. Pacients nedodas pie ģimenes ārsta pēc norīkojuma, bet uzreiz pie privāti praktizējoša speciālista. Taču tad vēlas, lai privātpraksē izrakstīto dārgo izmeklējumu vai zāles apmaksā valsts un recepti paģēr ģimenes ārstam, kurš ar šo pieprasījumu no savas kvotas iepriekš nav rēķinājies.
Ministrs atgādina, ka Ministru Kabineta noteikumi šo lietu jau regulē sen, bet ne visi tos ievēro, un lūgums šo jomu sakārtot nācis no ārstiem pašiem. Var secināt, ka tas šoreiz ir atsevišķu mediju uzpūsts burbulis un, iespējams, politisks pasūtījums. 

Laiku atņem “zīmītes”
Arī laboratorisko izmeklējumu skaits piecu gadu laikā esot dubultojies, lai gan cilvēku skaits valstī samazinās. Šis jautājums tikšot regulēts, nosakot kvotas laboratorijām. 
Dakteri norāda, ka daudz laika viņiem paņem “zīmīšu” rakstīšana, proti, izziņas skolēniem par veselības stāvokli pirms ekskursijām, ārpusskolas sporta nodarbībām u.tml. “Par šo problēmu dzirdu jau otro reizi un domāju, ka tai ir loģisks un saprātīgs risinājums,” atklāj G. Belēvičs. A. Doveiks iesaka šajā lietā izmantot “lielu resursu” – medmāsas.
Laila Atiķe vērš uzmanību uz pacienta iemaksu, kas joprojām ir 1,42 eiro. Vai neesot laiks to noapaļot?
Diskusija izvēršas arī par rezidentiem. Kāda jaunā ārste atklāj, ka Liepājā viņai ir problēmas, jo pieredzējušie mediķi neesot ieinteresēti uzņemties viņas profesionālās izaugsmes veicināšanu.
“Bēgļi jūs nesatrauc?” ārstiem jautā ministrs. Viņš stāsta, ka infekciju riski ir ļoti minimāli, bet Veselības ministriju uztrauc, ka līdz ar bēgļiem no Ukrainas un Afganistānas vietējiem pastāv risks saslimt ar poliomielītu, pret kuru vakcinācija nav obligāta. 
Veselībai no nākamā gada budžeta piešķirti 13 miljoni eiro vairāk nekā pērn, informē ministrs. No tiem 7,7 miljoni eiro paredzēti valsts galvoto kredītu atmaksai, ko modernizācijai ņēmušas slimnīcas. 4,23 miljoni atvēlēti medikamentiem C hepatīta un HIV/AIDS ārstēšanai, pa 1,2 miljoniem – minimālās algas celšanai un izdienas pensijām neatliekamās medicīniskās palīdzības darbiniekiem.
Plānots, ka obligātā veselības apdrošināšana tiks ieviesta no 2017. gada, tai ņemot divus procentus no jau esošā sociālā nodokļa.