Rekurzeme.lv ARHĪVS

Piedāvā eksprespakalpojumu – frizūru bistro stilā

VALIJA BELUZA

2015. gada 12. oktobris 07:00

1197
Piedāvā eksprespakalpojumu – frizūru bistro stilā

“Ātrā frizētava”, kas 1. augustā vēra durvis Liepājā, sākumā izsauca skepsi: diez vai kāds būs gatavs maksāt desmit eiro par frizūru, pat ja tā top piecpadsmit minūtēs un bez gaidīšanas rindā? Tomēr steidzīgajiem ļaudīm paredzētais pakalpojums – jebkura frizūra vai matu griezums par vienu cenu – pamazām iekaro savu klientu loku.
“Protams, esam dzirdējuši, ka par dārgu, bet tā nav plika matu nogriešana, bet vesels process. Cilvēks ir apčubināts, izklaidēts, ko nodrošina televizors, žurnāli un dzērieni pēc izvēles. Arī šampanieti varam nokārtot īpašā svētku reizē. Mūsu mērķauditorija ir savos darbos aizņemti cilvēki vecumā aptuveni līdz četrdesmit, kam laiks ir prioritāte, un mēs par viņiem ļoti priecājamies. Cerams, ka arī citiem iepatiksies,” teic koncepta “ĀF” autore Lelde Jagmina, kuras moto ir: “Būs labi!”

Ilgviļņus neliek
Kuršu ielā 30 daudzi joprojām meklē iepriekšējo objektu – auto rezerves daļu veikaliņu. “Bet mēs šo vietu nolūkojām, jo jaukā mājiņa jau bija tukša, turklāt atrodas ļoti labā vietā. Blakus ir autostāvvieta, īrējam ar visu teritoriju, tāpēc frizētas klienti var savus braucamos novietot bez maksas. Steidzīgam cilvēkam ir svarīgi pie meistara tikt uzreiz, un parasti viņš nepārvietojas kājām,” novērojusi salona īpašniece.
Netālu no “ĀF” atrodas sabiedriskā transporta pieturas, tādēļ nereti apkalpojam arī rucavniekus, grobiņniekus un nīceniekus. Te ar savu draudzeni frizējas Rolands Ūdris no grupas “The Hobos”, Anna Šēfere, ģimenes uzņēmuma “Sofijas laivas” pārstāve, kā arī pedagogi un Liepājas domes pārstāvji.
Biznesa ideju viņa aptvērusi, pirms septiņiem gadiem ciemojoties Anglijā. “Eju pa ielu un skatos: katrai trešajai mati kā tikko no frizētavas. Skaisti, bet kāpēc pie mums tā nav? Viens ierobežojums ir rocība, bet otrs – laiks. Pie friziera tā uz sitienu nemaz nevar tikt. “Otrdien divos” daudziem ir kaut kas abstrakts: nezinu, kur es tad būšu, ko darīšu.”
L. Jagmina novērojusi, ka Liepājas Universitātes pasniedzēji, kas uz vairākām dienām ierodas no Rīgas, labprāt izmanto Liepājas friziera pakalpojumus, jo cenas te krietni zemākas. Tūristi pie meistariem var tikt tikai tad, ja labvēlīgs zvaigžņu stāvoklis, jo ir pierakstu sistēma. Arī pašai esot svarīgi sakārtot matus tieši tad, kad to vajag, nevis pārbīdot dienas plānus. “Te var tikt uzreiz! Ja visi krēsli tobrīd aizņemti, padzeram gardu kafiju, tas iekļauts. Mēs nebalinām, nekrāsojam, neliekam ilgviļņus, tikai nogriežam un veidojam matus gan vīriešiem, gan sievietēm.”

Apkalpo arī ārzemniekus
Paredzējums, ka piedāvājumu vairāk novērtēs dāmas, piepildījies daļēji: nedēļas nogalēs tiešām frizējas vairāk sieviešu, bet pārsvarā ātro frizētavu izvēloties puiši. Dažs, matus griežot, atviegloti nopūties, jo pie sava meistara nav ticis mēneša laikā.
Frizūru kartei kā modeļi pozējuši vairāki liepājnieki. Dāmas var izvēlēties loku veidus, kungi – matu griezumus. Vīriem joprojām aktuāla ir frizūra ar garākiem matiem augšā un izdzītu sānu daļu, bet modes noteicēji itālieši piedāvā jauno tendenci – biezākus matus pie ausīm.
Interesants un diezgan rets ir “ĀF” pakalpojums – bizīšu pīšana, kas Zanei Cukurai ar veikliem pirkstiņiem padodas ātri. “Pirms laiciņa puisis ar matiem pāri pleciem jautāja, vai ir iespēja sapīt franču bizītes. Pilna galva ar smalkām bizītēm, ar lielāko prieku!” atceras Zane un piebilst, ka franču bize ir diezgan plašs jēdziens. Skujiņas, franču klasiskā, izvērstā, var pīt no vienas puses, šķībi, kā kroni un vēl dažnedažādos veidos. Pirms profesijas apgūšanas Rīgas Stila un modes profesionālajā vidusskolā liepājniecei bijušas draudzenes ar gariem matiem, kam patikusi čubināšanās ap galvu. Jaunā meistarīte mācījusies Liepājas vidusskolā, kas ar vācu valodas ievirzi, tāpēc ar prieku apkalpo arī ārzemju tūristus. “Vasarā tepat noparkojās un pie mums iebrāzās vesels bars ar vācu baikeriem, ko Zane apkalpoja, runājot vāciski. Viņiem pakalpojums likās ļoti lēts. Ar klientiem lietuviešiem, kas nereti ienāk no viesnīcas “Kolumbs”, dzimtajā valodā aprunājas friziere Dina Ditmane. Pie mums pagaidām strādā arī Natālija, dāma, kura uz pāris gadiem atbraukusi no Norvēģijas un prot ne vien krievu un angļu, bet arī norvēģu valodu.”
Frizētavā ir trīs meistaru darba vietas. Sākoties rudenim, darbdienās uz vietas ir viens dežūrfrizieris, nedēļas nogalēs – divi. Trešo krēslu izmanto pierakstiem.

Bez plastmasas puķēm
Vidi, kur dzīvot, tu radi pats. Padarot cilvēkus skaistus, varu uzlabot citiem garastāvokli, un pie reizes tas ir mans uzņēmums, smaidīga ir jaunā uzņēmēja.
“Izmācījos par frizieri, lai saprastu “virtuvi” – ko varu prasīt no frizieriem, ko ne. Visas lietas, kas nepatika citās frizētavās, un kaitinošie sīkumi šeit neitralizēti. Esam izslēguši frizieru iekšējos jokus, privātās sarunas, meitenes pievēršas tikai klientam un interesējas par matu kopšanas paradumiem. Vēl cīnāmies ar mobilo telefonu lietošanu klienta klātbūtnē.”
L. Jagminas koncepcija interjeram bijusi: bez nekādām plastmasas puķēm uz apzeltītiem spoguļu rāmjiem. Lai ir tāda drusku eksotiska sajūta – ne kā frizētavā. Sarkans, balts, ar nelielu melnā piesitienu, ar atsauci uz tradicionālo amerikāņu kafejnīcu “City Diner” – Liepājā nebijušu, vilinošu iekštelpu noformējumu veidojusi interjera dizainere Regīna Frīdmane. Arī mēbeles, kas rada optisku ilūziju par daudz plašāku telpu, izgatavojuši liepājnieki. “Tāds bistro variants: vari ienākt, ātri izdarīt un skriet tālāk.”
L. Jagmina ir otaņķniece, pēc Rudes pamatskolas mācījusies Rīgas Angļu ģimnāzijā un Rīgas 49. vidusskolā, studējusi starptautisko uzņēmumu vadību Baltijas Starptautiskajā akadēmijā, šogad pabeigusi vides pārvaldības studijas Liepājas Universitātē. “Pārsteidzoši, ka viss noder. Zināšanas krājas kaudzītē, un kā Šveices nazi ik pa brīdim paņemu vajadzīgo. Piemēram, uz jebkuru vides problēmu skatos kā uz biznesa projektu. Arī intereses ārpus darba dod kontaktus, plašāku redzeslauku. Tā loka šaušana, ar ko aizraujos nesen, ir koncentrēšanās, stresa noņēmējs.”