Smalkais dzīvnieks – trusis

2015. gada 14. oktobris 07:00

803

“Kalvenes trusis” no pašpatēriņa saimniecības izaugusi par šķirnes trušu audzētavu. Daudzveidīgo garaušu pavairošanu kavē gan slimības, gan tēviņu slinkums, taču saimnieki pārvar grūtības un plāno attīstību.

“Pastāvēs, kas pārmainīsies,” Signe Tomsone citē Raini. Gan viņa, gan dzīvesbiedrs Lauris Tomsons strādā algotu darbu ārpus mājas, taču jau vairākus gadus pievērsušies truškopībai un negrasās tai atmest ar roku. Tieši otrādi – viņi pērk un pavairo jaunas šķirnes, plāno būvēt jaunu novietni. Iestājušies un darbojas Latvijas Sīkdzīvnieku audzētāju biedrībā “Trusis un citi”. Popularizē savus lolojumus gan vietējiem Kalvenes centrā, gan ved uz tālākām izstādēm.

Zālēm naudu nežēlo
“Trusis ir smalks dzīvnieks. Bet ar to “saslimst”. Daudzi mūs uzskata par ķertiem,” smejas Signe. Tomsoniem ir viena no daudzveidīgākajām šķirņu kolekcijām Kurzemē, un “tas ir grūti”. Vieglāk būtu audzēt vien dažas izturīgākās – ‘Burgundijas’, ‘Vīnes’, ‘Kalifornijas’.
Pēc Laura iemīļotā ‘Zilā flandra’ braukuši cauri Lietuvai uz Krievijas pierobežu. Neredzēts eksemplārs ir ‘Vācu lielais tauriņš’ ar melnu svītru pāri mugurai, kurai jābūt nepārtrauktai līdz pat ļipas galam, ar melniem apļiem noteiktās vietās uz baltā kažoka un, galvenais, ar taureņa siluetu uz deguna. Reta šķirne ir ‘Lielais Mardars’, Japānas ‘Arlekīni’ izceļas ar svītraino kažociņu. Dēla Patrika mīlulis ir pundurtrusis – ‘Lauvas galvas’ šķirnes pārstāvis.
Kur truši, tur slimības – tā esot mūžveca problēma, ar ko jārēķinās. Audzētāju ziņā, kā ar tām tikt galā. Garaušu uzturēšana pie veselības ir dārgs prieks, atzīst Signe. Ja grib rezultātu, tad naudu nevar žēlot. “Potēšana – pats par sevi, ja negribam nokļūt lielās ziepēs.” Trušiem uzbrūk, piemēram, ausu ērcītes, iesnas. Lietuvas trušu fermu iemītnieki šķauda un puņķojas, bet, ja šķirni gribi, tad pērc un mājās ārstē! Tāpēc Tomsoni cenšas pēc iespējas vairāk ataudzēt savas fermas trusēnus.
Lietuvā pirkuši ‘Japānas’ trusi, un saimniece godīgi pateikusi, ka tas šķauda. “Nu ko? Nopirkām, paspricēsim antibiotikas un skatīsimies.”
Pēc dažām dienām saimi papildinās ‘Tīringas’ truši. Tomsoniem jau vairāk nekā 20 šķirņu, bet Eiropā to skaits sasniedzot 168. To, ka cilvēki vēlas ko citu, nevis ierastās šķirnes, varot uzzināt tirgos.
Kā atzinību savam darbam Tomsoni uztver faktu, ka pie viņiem vaislai iepirkt trušus atbraukuši interesenti no Igaunijas.

Burkānus izsniedz brāļi
Retās šķirnes ir grūti pavairot, tām piemītot “visādas cimperlības”.
Skaistais ‘Jaunzēlandes baltais’, kurš maksājis 70 eiro un atbilst visām šķirnes prasībām, uz mīlas lietām esot slinks un “meitenes bauda tikai ar acīm”. Lauris mēģina viņu “audzināt”, turot uz diētas.
Gatavojoties dzemdībām, mātīte mīkstas un siltas ligzdas veidošanai no sevis izplūc vilnu. ‘Beļģu milzeņa’ trusene pēc šīs procedūras palikusi gandrīz plika. Gadās arī pārsteigumi. Brīvē staigājošs tēviņš pamanās ielīst mātītes būrī, ja, barojot tās, būrim atstātas vaļā durvis.
Signe atzīst, ka problēma viņiem ir “pensionāri”, kurus žēl nokaut. Tiem atvēlēts atsevišķs aizgalds, kur kopā vadīt vecumdienas. Truša dzīves ilgums vidēji ir seši gadi.
Patrika un viņa brāļa Roberta pienākums ir dzīvnieku būrus nodrošināt ar iepirktajiem burkāniem. Pērn garaušiem izbarotas gandrīz četras tonnas kartupeļu. Graudu maisījumā viņiem tiek mieži, kvieši, auzas. Visu gadu trušiem dod sienu. Signe stāsta, ka ievēro, ko katrs labprātāk ēd, pielāgojas trušu gaumei. Piemēram, daži, kuri neparko neēd burkānus, tiek piebaroti ar topinambūriem.

Dzīvo mūzikas skaņās
Kad piedāvāts trušus parādīt izstādē lielveikalā “XL Sala”, Tomsoni sākumā bijuši skeptiski, tad piekrituši. Speciāli izstādei izgatavoti 13 koka būri. Nu jau izstāžu specifika apgūta, uz prezentāciju Lietuvā Tomsoni gatavojas vest 15 šķirņu eksemplārus. Vaislas trušus uz izstādēm gan neesot ieteicams vest. Ārpus ierastās vides garaušiem mazinoties imunitāte, ir risks saķert dažādas slimības, tāpēc uz izstādēm tiek ne paši labākie. Tomēr “ir jāiet ārā no mājas”, jādibina kontakti, ir pārliecināta Signe.
Trušu novietnē visu laiku skan mūzika – tā patīkot gan kopējiem, gan trušiem. Signe novērojusi, ka tad truši ir mazāk tramīgi, apmeklētāji pat brīnoties, cik tie ir mierīgi. “Tas atkarīgs arī no tā, kā mēs ar viņiem komunicējam,” uzskata Signe.
Kalvenes trušu saimnieki domā par attīstību. Jau iezīmēti pamati jaunai būvei, kurā trušu būrus paredzēts novietot divos stāvos tā, ka pa vidu var izbraukt ar mazo traktoriņu.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Smalkais dzīvnieks – trusis

Kategorijas