Rekurzeme.lv ARHĪVS

Vērgales centrs pārvēršas

JĀNIS GOLDBERGS

2015. gada 16. oktobris 07:00

5534
Vērgales centrs pārvēršas

Kopš Vērgales pārvaldnieka krēslu ieņēma Jānis Vitrups, apritējuši divi gadi. Par saimnieku pagastā liecina ne vien gludi pļautais mauriņš visapkārt Vērgales centram, bet arī paveiktais un plāni nākotnei. Šobrīd skolas fasāde, šķiet, ir pat spožāka nekā barona Bēra laikos. “Tik smuks būs viss muižas komplekss Vērgales centrā,” plāno J. Vitrups.

Nesen pabeigtais skolas fasādes remonts piesaista uzmanību un reizē parāda, ka pārējās muižas kompleksa ēkas – pagastnams un doktorāts – nav tik glītas. “Šobrīd gatavojam projektu un ceram, ka saņemsim naudu ēku fasāžu remontam,” saka J. Vitrups.
“Skolas fasādes remonts bija mans sapnis jau pirms 10 gadiem. Tagad tas ir realizējies, bet vēl skolā ir daudz darāmā. Nākamā rindā pēc remonta ir skolas zāle,” teic pamatskolas direktors Gints Juriks.
Vērgalnieki paši priecājas par lielām lietām, kuras ikdienā ir pierastas. Šķiet, ka ciems varētu dabūt nopļauto mauriņu medaļu, ja vien tādu kāds dotu. Jautāts, kā tas izdodas, pārvaldnieks vien saka: “Pļaujam regulāri!” It kā viss vienkārši, tikai ne visur tā ir. Vērgali vēl laiku pēc pagasta svētkiem rotā gulbja, pagasta simbola, emblēmas, bet uz ceļa pat zīme “Uzmanību gulbji!” “Pēc remonta skolēni neraksta un neskrāpē uz sienām,” secina G. Juriks.

Jādara ir katru dienu
Gluži kā ar mauriņu pļaušanu, arī citās lietās jādara ir katru dienu, uzskata J. Vitrups. “Ja zāli regulāri nepļausim, tad izaugs liela un būs jādomā, kur likt sienu. Tā jau visās lietās ir – ja ko aizlaiž, tad pēc tam vairāk kreņķu un darba,” saka Vērgales pārvaldnieks.
Katrai vietai ir savs simbols. Vērgalei tas ir gulbis. Ir savs gulbju dīķis, un gulbji pa Vērgali pastaigājas. “Atceros, kā kādreiz noskatījos kaut kur Latgalē zīmes, ka eži var iznākt uz ceļa. Mums kopš tā laika ir zīmes, kas brīdina par gulbjiem. Gulbji ir mūsu pagasta simbols, un arī par to jāatceras katru dienu,” spriež J. Vitrups
Līdzīgi ar sapņiem par sakoptu pagasta centru. J. Vitrups negrasās apstāties vien pie skolas fasādes sakārtošanas. Top projekti, un pārvaldnieks ir pārliecināts, ka izdosies. “Bez pārliecības un idejas nevar, un tāda mums, vērgalniekiem, ir,” saka J. Vitrups. Pagastmāja, muzejs un doktorāta ēka arī pieder pie Bēru mednieku muižas kompleksa, tādēļ tiks krāsotas līdzīgi, tāpat mēģinot saglabāt visas vēsturiskās detaļas.

Skaistums rosina citādi domāt
Patiesībā tēze ir tikpat veca kā pasaule, tomēr, kad tā piepildās, ir prieks par panākto. Tā arī skolas direktors G. Juriks, jau kopš sācis vadīt skolu pirms 11 gadiem, centies pretī skaistajam un sakārtotībai.
Pirms pāris gadiem veiksmīgi atjaunots skolas pagrabstāvs, atstājot redzamus senos ķieģeļus un arkas. Gan skolēniem, gan skolotājiem tas paticis, un nu, remontējot katru koridoru, trepju līkumu un kabinetu, tiek atsegtas senās muižas detaļas. “Pirmā stāva koridorā atsedzām vēsturisko parketu. Raksts ir ļoti interesants un piesaista. Sienas skolā rotājam ar gleznām. Piemēram, dāvanā no mākslinieka Adriana Kundziņa mums ir daudz gleznu. Ir arī citu mākslinieku darbi. Skolēni skaisto novērtē. Ne jau tā, ka nāk un saka, cik ļoti viņiem patīk māksla, bet tas ir jūtams. Pēc skolas fasādes remonta neviens vairs necenšas kaut ko ieskrāpēt uz kolonnām. Bērni, tāpat kā pārējie, ietekmējas no skaistā un kārtības visapkārt. Skaistais rosina domāt citādi,” pārliecinājies G. Juriks.
Skola – pirmā, jo galvenā
Skolas fasādes remonts bijis pirmais ne jau tādēļ, ka muižas galvenā ēka ir būtiska, bet tādēļ, ka skola katram pagastam ir galvenā vērtība. “Bija laiks, kad skolā mācījās vairāk par 200 skolēniem, bija, kad mazāk par simtu. Tagad mums 103 skolēni un pirmajās klasēs vidēji 15 skolēnu. Kamēr būs skola, Vērgale nepazudīs, tādēļ šeit jācenšas pirmkārt,” uzskata G. Juriks.
Skolas direktors ir pragmatisks. Demogrāfiskās bedres nomaina bērnu skaita pieaugums un otrādi. Nākamajā mācību gadā uz pirmo klasi atnāks vien septiņi bērni, tomēr skolēnu vidējo skaitu tas neietekmēs. Jautāts par izglītības reformu, direktors lūkojas skeptiski: “Idejas ir labas, bet, kā būs ar realizāciju, rādīs laiks.”