“Dvēseles veldzes dārzs” kuplo

2015. gada 16. oktobris 07:00

7881

“Dvēseles veldzes dārzs”, Liepājas Neredzīgo biedrības īpašums Ziemupē, kas domāts visa veida cilvēku ar invaliditāti rehabilitācijai, izplešas un iegūst iecerētās aprises. Cilvēku ārstniecībai netiek izmantota medicīna, tikai darbs un daba, apgalvo centra pārvaldniece Vēsma Cibule.

Pēdējā laikā tapusi ne tikai māja, kurā palikt viesiem jebkuros laika apstākļos. Ziemupes īpašumā “Laivinieki” tapusi “pēdu taka”, izrakts dīķis un izveidota pludmale, iestādīts augļu dārzs, top plāni par vasaras mājām, jau būvē saimniecības telpas un pašu cilvēki ceļ tējnīcu, kurā nākamajā vasarā baudīs vakaru burvību. Kur visam rodas nauda? Vēsma Cibule atbild vienkārši: “Ir cilvēki, kuri skaidri redz, kur nauda paliek, un nekautrējas palīdzēt.”

Top tējnīca un saimniecības ēka
“Laiviniekos” tagad darba duna. Vienā malā būvē saimniecības ēku, kuras uzdevums būs apkalpot vasaras mājiņas. “Mums ir doma uzcelt 10 vasaras mājiņas, kur cilvēki varētu apmesties. Tie atradīsies te starp pirmo ēku un nupat izrakto dīķi, kuram apkārt uzbērām pludmali. Tur būs dušas, labierīcības un viss nepieciešamais, kas cilvēkam vajadzīgs dzīvesvietā,” saka V. Cibule.
Ejot garām pērn iestādītajam augļu dārzam, par kuru “Kursas Laikā” jau esam rakstījuši, acīs teju duras jauna būve pašā “Dvēseles veldzes dārza” centrā, “Sajūtu parkā”. “Te būs tējnīca, kurā vakarā varēsim baudīt dabu,” tā strādnieki, pašu cilvēki, kuri šeit arī brauc darīt daudz ko citu. “Mūsu centra galvenā iezīme, ka cilvēki šeit gūst iespēju strādāt. Mūsu dienās tā ir terapija. Invalīdiem pilsētā darbs nav pieejams, un viņi ir priecīgi izrauties no četrām sienām. Cilvēki šeit strādā ar prieku, jo zina, ka strādā arī sev. Mums pašiem ir teju visi dārzeņi un augļi, kurus paši arī apēdam,” saka V. Cibule.

Paradīze dažos hektāros
Ja cilvēks ir laimīgs, tad viņam visa ir gana. “Pēc padarīta darba cilvēks sasniedz laimi,” tā V. Cibule. Uz “Laiviniekiem” var braukt visu veidu invalīdi: gan gaitas, gan redzes, gan diabētiķi, gan citi. “Darbs dod prieku visiem, un katram varam atrast vietu, kur pielikt roku. Protams, viss ir samērīgi. Cilvēki strādā līdz pusdienlaikam, bet pēc tam seko dabas terapija. Gan ainava, gan svaigais gaiss, gan kopība cilvēkiem sniedz laimes sajūtu, kas ir tik būtiska vispārējam dzīvespriekam un labsajūtai,” saka V. Cibule.
“Strādāt ir jāpierod. Tā ir fiziska slodze. Es sākumā dzīvoju pa gultu. Tikai ar darbu piecēlos. Šobrīd dzīvoju pilnvērtīgu dzīvi. Liepājā iepriekš nomāju galdniecību, bet te tagad strādāju par saimnieku. Pārziņā šeit ir visu veidu darbi – gan kurināšana, gan vistiņas, gan dārzeņu sagāde, gan darbu izvēle citiem cilvēkiem,” saka gaitas invalīds 27 gadus vecais Rolands Kontrims. Viņš uzsver, ka jebkuram cilvēkam dzīves galvenais nosacījums ir kustēties. Jaunais vīrietis atzīst, ka šeit cilvēkiem dažos hektāros radīta paradīze un – galvenais – ka viņi paši varējuši to radīt.

+ 18

Rekurzeme.lv ARHĪVS

“Dvēseles veldzes dārzs” kuplo

Kategorijas