Rekurzeme.lv ARHĪVS

Centrā liek kūku šovu

ANITA PLATACE

2015. gada 19. oktobris 07:00

5270
Centrā liek kūku šovu

“Viss sākās ar Kristapu Sedolu, kurš noorganizēja pirmo pasākumu, un tas bija labs impulss,” Priekules novada Uzņēmēju un zemnieku dienas pirmsākumu pirms četriem gadiem atminas Aleksejs Kačanovs, kurš tolaik bija novada lauku attīstības konsultants. Tagad stafeti no viņa pārņēmusi Irina Gintere, un Aleksejs uzteic viņas un pārējās organizatoru komandas darbu.
Viņš norāda, ka katru gadu kaut kas mainās, ir jaunas nianses. Šis ir pirmais gads ar citu novadu piedalīšanos. “Mērķis ir parādīt, kas mums ir apkārt un ko vēl varētu darīt priekulnieki. Ja te būs vairāk tirgotāju, būs arī vairāk pircēju.” Prezentāciju un tirdzniecību papildina seminārs par aktuālām tēmām.

Pircēju var pietrūkt
SIA “Astilbe” saimnieks Edgars Sokolovskis, kurš pazīstams kā stādu audzētājs, rāda, kādu ražu no tiem ieguvis. Līdzās tomātiem arī lapu salāti un redīsi. Raža šogad esot laba.
Medu no priekulnieka Jura Džeriņa dravas prezentē meita Inese un mazbērni Marta un Eliass, saģērbušies atbilstošos tērpos. “Mēs jūtamies kā bites.”
Burzma nenorimst ap Priekules vidusskolas skolēnu mācību uzņēmumu stendiem, kur piedāvā skalus iekuram, sveces, apsveikuma kartītes. Priekules novada zemnieku, mājražotāju, amatnieku veikumu papildina sulas, keramika, zivis un citi pašu neražoti labumi, un kaimiņu piedalīšanās vietējos dara nedaudz bažīgus: vai būs pircēji?
Aina Tomase ar ģimeni atbraukusi no Medzes un piedāvā adījumus no īstas lauku dzijas. Sevi parādīt bijuši svētkos Grobiņā un Bārtā, šogad izdomājuši atbraukt uz Priekuli.
Neparastāks piedāvājums ir Rucavā bāzētajai SIA “Baltic Probiotics” – līdzeklis, kas samazina smakas gan sadzīvē, gan lielās fermās, kā arī papildbarība dzīvnieku gremošanas procesu uzlabošanai.

Noēd pa tīro
Par tirdziņa centrālo daļu gan telpiski, gan saturiski kļūst konkurss, kas nosaukts par kūku šovu. Savu mājās gatavoto meistarstiķi demonstrē sešas dāmas un viens kungs. Kalētnieces Līgas Vinkleres kūka pirmā pievērš uzmanību, jo attēlo Priekules Zviedru vārtus. Jaunā sieviete jūtas nogurusi, jo darbs pie tās prasījis desmit stundas – no desmitiem vakarā līdz astoņiem rītā. Visilgāko darbu prasījis jumts – “kā visiem celtniekiem”. Bet transportējot divstāvu ēka esot nedaudz sašķiebusies.
Kūkas vispirms vērtē žūrija. Vizuāli katrai kūkai ir sava “odziņa”, atzīst šefpavāre Regīna Jurkovska. Viņa pievērš uzmanību, vai nav lietota ķīmija, bet ir izmantoti Latvijas augļi.
Jaunākais žūrijas loceklis Niks Auders visus septiņus gabaliņus salicis uz viena šķīvja. Kūkas viņam garšojot, un šis daudzums viņam būšot pat par mazu. Arī apmeklētājiem tiek pa gabaliņam no katra garduma, un kūkas ātri tiek notiesātas. Priekulniece Rita Kuļikova no tām atturas un teic, ka ikdienā kūkas neēd – “negribu bojāt savu veselību un labāk ēdu ķiplokmaizi”. Ja vajag svētkos, tad netrūkstot iespēju pasūtīt.

Darbīgākie izdeg
Priekules novadā darbojas uzņēmēju klubs “UK 5”, kura darbība iet plašumā. Nesen bijām ciemos pie grobiņniekiem, un piedalījās arī Liepājas Direktoru padomes un Aizputes uzņēmēju pārstāvji, stāsta tā valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Ceriņš. Mērķis šai sadarbībai ir izveidot plašāku uzņēmēju organizāciju platformu. Kluba filozofija: maksimāli pirkt vienam otra produkciju, veidot savu tirgu, lai kapitāls uzkrātos noteiktā administratīvā teritorijā. Rietumeiropā tiek sludināts brīvais tirgus, bet īstenībā tas tiekot ļoti sargāts no svešiniekiem. “Pārmērīgi vest prom nav vērts.” Savs tirgus dod minimālo garantēto noietu – vienu no uzņēmējdarbības pamatiem.
No pieredzējuša un veiksmīga zemnieka redzespunkta uz situāciju raugās Bunkas pagasta sēklaudzētājs Viesturs Niedols. No pašvaldības budžeta pārtiekošo skaits esot “drausmīgs cipars”. “Ja tas tuvojas diviem simtiem, tad mēs, nodokļu maksātāji, to vairs nevaram pavilkt.” Pēc viņa domām, novada Sociālajā dienestā vajadzīgs tikai viens cilvēks. Visiem darbspējīgajiem vajagot gādāt par sevi pašiem, turklāt smagi strādājot.
V. Niedols vērtē, ka daudzi novadnieki strādā dūšīgi, bet savā darbā izdeg, un “tas ir slikts rādītājs”. “Viņi nezina, kas ir sestdiena un svētdiena, nezina, kas ir vasara. Vienīgi ziemā bišķi atpūšas. Iegājuši ritenī un netiek ārā. Tas ir nopietni.” Taču saimniekam ir arī pozitīvs secinājums: “Katrā ziņā ir labāk nekā krievu laikos, un tas ir galvenais.”