Kompostētāji var glābt pasauli

2015. gada 21. oktobris 07:00

294

Komposta kaudžu veidotāji, saukti arī par kompostētājiem, teju var glābt pasauli no globālās sasilšanas. Izveidots pat īpašs kompostētāju klubs. “Atkritumu apsaimniekošanā gandrīz puse no atkritumiem ir bioloģiskie jeb organiskie. Lapas, vecā zāle, ēdiena paliekas. To visu var likt komposta kaudzē. Labs kompostētājs savu kaudzi apmaisa, un tur ir apslēpts viss kompostēšanas procesa labums, jo pūstošajiem produktiem ir jāpiekļūst gaisam. Citādi veidojas metāns, kas ir galvenā globālo sasilšanu veicinošā viela,” stāsta Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) valdes priekšsēdētāja un fizikas zinātņu doktore Rūta Bendere. Jau kopš šā gada sākuma aktīvi darbojas Kompostētāju klubs. LASA mājaslapā informāciju par pareizu kompostēšanu lasījuši un lejupielādējuši tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju.

Var katrā mājsaimniecībā
Lauciniekiem kompostēšana ir dabīga dzīves sastāvdaļa, jo kas var būt labāks mēslojums par zemīti no komposta kaudzes! Viņiem arī zināms: ja kompostu pārcilā, tas ātrāk pārstrādājas. Turpretī pilsētniekiem un ciemu centru iedzīvotājiem ar kompostēšanu attiecības dažkārt esot “uz jūs”. Tieši ar nolūku popularizēt kompostēšanu mājsaimniecībās šā gada sākumā radīts Kompostētāju klubs.
“Galvenais bija radīt informatīvo bāzi un iespēju cilvēkiem dalīties ar informāciju, un šis mērķis ir sasniegts. Tas nenozīmē, ka klubs pārtrauks darbību līdz ar projekta beigu datumu 30. novembrī. Jau rakstām jaunu projektu un turpināsim strādāt,” “Kursas Laikam” atklāj Kompostētāju kluba projekta vadītāja Ināra Teibe. Viņa uzsver, ka kompostēt var katras privātmājas dārzā, galvenais ir cilvēkiem saprast šīs darbības nozīmi, jo atkritumu šķirošana, pārvešana uz poligoniem sabiedrībai kopumā izmaksā daudz dārgāk.

Cilvēki dalās pieredzē
Tā vien liekas, ka komposta čupa dārza stūrī pārvēršas derīgā augsnē pati no sevis. Iespējams, ilgā laika periodā tā arī notiek, tomēr kurš gan vēlas milzu čupas savā pilsētas mājas pagalmā?
“Tas jau ir mūsu radītās mājaslapas panākums. Cilvēki dalās pieredzē, lejupielādē pareizas darbības priekšrakstus, visbeidzot var uzzināt sev tuvāko kluba biedru un tieši konsultēties pie kaimiņa. Jāteic, ar reģistrāciju pagaidām neiet gludi. Cilvēki nodarbojas ar kompostēšanu, bet pret reģistrāciju attiecas rezervēti. Baidās no tās. Kluba biedri tiek reģistrēti, lai viens otru varētu atrast,” paskaidro I. Teibe. Pagaidām pieredzes apmaiņa notiek asociācijas mājaslapā www.lasa.lv, kurā ir Kompostētāju kluba sadaļa.

Plāno ražot gāzi
Ko iesākt ar organiskajiem atkritumiem, kas rodas daudzdzīvokļu mājās un šobrīd pārslogo atkritumu šķirotājus, šobrīd spriež LASA. “Viens no perspektīvajiem risinājumiem būtu biogāzes ražošana. Latvijas ražotāji jau atsaukušies un apstiprinājuši, ka spēj to darīt, ja vien izejviela ir sašķirota,” uzsver I. Teibe.
Šobrīd lielos organisko atkritumu kalnos notiek tā sauktā kompostēšanās bez gaisa piekļuves un radies metāns vienkārši nokļūst atmosfērā, pastiprinot globālo siltumefektu. No otras puses, pašmāju biogāzes ražotāji apsēj milzu platības ar kukurūzu, kuru pēc tam vienkārši kompostē, lai iegūtu gāzi.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kompostētāji var glābt pasauli

Kategorijas