Bez mēslojuma neiztikt

2015. gada 21. oktobris 07:00

294

Par nākamā gada ražu saimnieki domā jau šoruden, un viens no pasākumiem tās nodrošināšanai ir augsnes bagātināšana ar mēslojumu. Kūtsmēsli ir grūti dabūnami, minerālmēsli – dārgi, bet nelielu platību īpašniekiem ir arī citas iespējas, kā zemi spēcināt.

Baltijas jūras piekrastes iedzīvotāji augsnes un augļu koku mēslošanai izsenis izmanto jūras mēslus. Liepājā un tuvākajā piekrastē tie nāk krastā arī vasarā, taču pielietotāju vairs neesot tik daudz. “Efekts ir fantastisks,” savu senču pieredzi vērtē saraiķniece Ilma Ruduša.

Paceļ pastaigas laikā
Viņas vectēvam māja un zeme bijusi pašā jūras krastā, kur smiltīs bez papildu stimula nekas neaug. Kad jūra izskaloja aļģes, tās pasvieda tālāk krastā, lai neieskalotu atpakaļ, un pažāvēja. Ilma atminas, ka mēsli uz mājām vesti lielos no veciem tīkliem darinātos saiņos. Galvenā kultūra, kam tie izmantoti, bijuši kartupeļi, bet, arī pārstādot puķes, pa saujai pamesti apakšā. Ilma atminas jūras mēslu īpatnību – pat viskarstākajā vasaras dienā to kaudzes apakšā bijis mitrums, tur mitušas sliekas un cita sīkā dzīvā radība.
Tagad saraiķniece, staigājot gar jūru, ņemot līdzi maisiņu, kurā savāc jūras mēslus puķu dobēm. Viņa spriež, ka mūsdienās tie ir piesārņotāki ar lauskām, plastmasas gabaliņiem u.tml.
Visi, kuri vēlas augsni ielabot ar aļģēm, pēc tām var doties uz jūrmalu Liepājā, aicina SIA “Komunālā pārvalde” (KP) sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls. Šogad tās krastā nākušas jau vasaras sākumā un pašlaik esot sausas un smaržīgas. A. Štāls novērojis, ka liepājnieki jūras mēslus nelielos daudzumos transportē visdažādākajos veidos – nes maisiņos, stumj ar velosipēdu, velk ar ratiņiem. Šādai darbībai nav nekādu ierobežojumu, bet tiem, kuri vēlas šo mēslojumu lielākā daudzumā un pēc tā grib ierasties ar transporta līdzekli, vispirms jāierodas KP birojā K. Ūliha ielā 44 un jānoslēdz līgums, kas kalpos kā caurlaide iebraukšanai pludmales zonā. Mēnesī šādu līgumu noslēdzot līdz 10 interesentu. Piekrastei ārpus Liepājas var būt neiespējami ar transportu piekļūt, pilsētā tam paredzēta iebrauktuve Pērkones ielas galā.

Pasargā no izsalšanas
Jūras mēsli ir visparastākās aļģes, kas aug jūras dzelmē uz akmeņiem, stāsta Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Madara Alberte. Stiprā vējā tās tiek atrautas no akmeņiem un izskalotas krastā. “Sadaloties tās rada ne tik labu aromātu, tāpēc tautā tos sauc par jūras mēsliem, bet, no bioloģijas viedokļa, tas skan jocīgi,” skaidro M. Alberte. Aļģes satur slāpekli un fosforu, kas ir būtiskākie barības elementi visām lauksaimniecības kultūrām.
Jūras mēsli barojot augsni tikai vienu gadu, un to sagāde jāveic katru gadu no jauna. Efekts esot vēl lielāks, ja aļģes sajauc ar kūtsmēsliem. Par šo augsnes bagātināšanas veidu jau stāstījušas Pāvilostas mazdārziņu īpašnieces, kurām jūra to pienes pavisam tuvu – jāpāriet tikai pāri kāpai.
Zemeņu audzētājiem aļģes derīgas arī ar to, ka ziemas kailsalā pasargā no izsalšanas. Ar tām var piesegt arī kartupeļu kapšus, bet tikai tad, kad jau piesalst.
Baltijas jūra Liepājas un Ventspils jūrmalā izskalo galvenokārt sārtaļģi – furcelāriju, izpētījis Valsts vides dienesta Liepājas reģionālās Vides pārvaldes vecākais eksperts Andis Strungs. Jūrmalas smilts augsnēs sakņaugiem jūras mēslus iestrādā rudenī vai pavasarī 25–40 tonnas uz hektāra, bet kartupeļiem un ziemājiem 20–25 tonnas uz hektāra. Jūras mēsliem papildus jādod fosforskābes mēslojums, tos var kompostēt ar 1,5–2 daļām zāļu kūdras.

Dūņas pārtop kompostā
Aļģes var izlietot arī lopbarībai – svaigas, sausas, kaltētas un samaltas miltos, applaucētas un arī ieskābētas kopā ar citu zaļbarības masu. Cūkām, govīm un aitām diennaktī uz 100 kilogramiem dzīvsvara izēdina 0,5 kilogramus aļģu, mājputniem ap trīs līdz pieciem gramiem sausu aļģu diennaktī. Mājputni labprāt mielojas ar aļģēm līdzi izskalotajiem sīkumiem – smiltīm, gliemežnīcām.
Jūras mēsli tiek pievienoti rūpnieciski gatavotajos mēslojumos, piemēram, “Biolan”, kam pamatizejviela ir kompostēti broileru mēsli. Mēslošanas līdzekli – kompostu – jau vairākus gadus piedāvā “Liepājas ūdens” notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Lībiešu ielā 33. To pamatā ir bioloģiskās dūņas, kuru apstrādes procesā vairojas dzīvie mikroorganismi. Dūņu masa pieaug un ik pēc laika no attīrīšanas tvertnēm tiek izņemta. Tā satur ļoti dažādas barības vielas, fosforu, slāpekli un ir ļoti labs līdzeklis, lai bagātinātu noplicinātas augsnes. Dūņām pievienojot kūdru, maisot un nogatavinot, tiek ražots komposts. Jau rakstīts, ka šo mēslojumu savos mazdārziņos aktīvi pielieto Šķēdes mazdārziņu saimnieki, kā arī tuvējo pagastu iedzīvotāji. Atšķirībā no jūras mēsliem, par kompostu vispirms ir jāsamaksā birojā K. Valdemāra ielā 12 – trīs eiro par kubikmetru bez PVN.

“Zelts” no sirdsmājiņas
Gatavojot augsni nākamā gada ražai, lauku saimnieki saskaras arī ar neparastākiem gadījumiem. Kādas sētas saimniekiem deguni likuši noprast, ka kaimiņi sava dārza mēslošanai izmanto mazmājiņas saturu. Viņi nebēdātu, ja ražu kaimiņi lietotu tikai savām vajadzībām, bet novērojuši, ka, piemēram, kartupeļi tiek vesti arī uz tirgu. Šis fakts izsaucis neuzticību arī pārējo audzētāju rīcībai, un saimniece jautā, vai šāds augsnes bagātināšanas veids ir pieļaujams.
Kāds dārzkopis reiz “Kursas Laikam” padalījās pieredzē, kā tiek pie vareniem ķiplokiem – to dobē pašļāc mazbērnu podiņu saturu. “Tas drīzāk ir estētiskas dabas jautājums,” spriež Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dienvidkurzemes reģionālās pārvaldes vadītāja Gunta Kapeniece. Teorētiski apdraudējums varot būt parazītu oliņas, kas ar cilvēku fekālijām nonākušas augsnē un pēc tam uz dārzeņiem. Kartupeļi pirms lietošanas pārtikā tiek gan mazgāti, gan termiski apstrādāti, tīrīti tiek arī citi dārzeņi un, protams, mazgātas rokas. Bīstamāk šādi mēslot būtu zemenes, bet agrāk esot dzirdēts, ka jūrmalas smilšainajā augsnē gleznās ogas mēslotas tikai ar ateju saturu. Bijis vēl trakāk – kāds pamanījies no tā dzīt kandžu.
Mēsli paliek mēsli un visi ar laiku sadalās, mierina G. Kapeniece. PVD to izmantošanas veidus nekontrolē.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Bez mēslojuma neiztikt

Kategorijas