Rekurzeme.lv ARHĪVS

Vieta ar virsmisiju

LELDE KAUPUŽA

2015. gada 23. oktobris 07:00

2423
Vieta ar virsmisiju

Kafejnīcas arvien bijušas pulcēšanās un domu apmaiņas vietas. Vietas, kur dzimst idejas, notiek satikšanās un kūsā dzīve. Kā Liepāja nav iedomājama bez “Kursas Putniem”, “Boulangerie”, “Cepelīniem” un daudzām citām, tā Grobiņa – bez “Lielās pieturas” un “Zem liepām” vai Nīca – bez “Nīcavas” un “Pie Pētera”. Katrai ir sava aura, klientu loks un īpašais firmas ēdiens. “Kursas Laiks” plāno aizvest savus lasītājus virtuālā ceļojumā pa tām. Šoreiz dodamies uz “Darbnīcu” Liepājā.

Kafijai, sarunām un darbam
2013. gada 13. janvārī Lielajā ielā 8 durvis vēra kafejnīca “Darbnīca”. Vieta kafijai, sarunām un darbam – tā saimniece Inta Šoriņa raksturoja savu lolojumu tūlīt pēc tās atvēršanas. Ir pagājuši gandrīz trīs gadi, un “Darbnīca” joprojām ir radošas domāšanas darbavieta.
“Reizēm ir tā – tu ienāc iekšā, ir maija beigas un pie katra galda sēž dators ar nepabeigtu bakalauru. Tu jūti to pilsētas pulsu. Vasarā pie viena galdiņa sēž pusmaratona, pie otra – vindsērfinga pasākums, pie trešā – Ātruma festivāla rīkotāji. Tad vēl futbola menedžments vai “Lielā dzintara” sarunas, vai Biznesa inkubators. Katrā stūrī šajā mazajā iestādījumā sēž cilvēki, kas štuko, domā. Man patīk, ka šī vieta veidojas ar virsmisiju, ka tā nav tikai plika bohēma,” gandarīta īpašniece.
Kāpēc apmeklētāji nāk tieši uz šejieni? “Man liekas, tāpēc ka viņi šeit satiek viens otru. Vienkārši tiekas, sarunājas, un tik daudz ideju te dzimst! Tu nevari sēdēt mājās un gaidīt, ka pie tevis atnāks kāds, ko tu pat negaidi. Ir jābūt vietai, kur tas viss notiek,” pauž I. Šoriņa.
“Darbnīcas” apmeklētājus saimniece raksturo šādi: “Aktīvie liepājnieki, kuri meklē viens otru. Viņi ir domātāji visos vecumos – sākot ar skolēniem, beidzot ar kundzītēm, bet visi ir tādi aktīvi.” Apmeklētāji esot kā enerģijas bumba cits citam – viņi meklē piezemējumu, rosās un fīrē kaut kādas lietas.
Saimniece norāda uz vēl vienu svarīgu lietu: “Mēs paši esam saimnieki šai vietai, un, ja kāds atnāk un strīdas, mums tas jāuzņem ar izslietu muguru, mums jābūt atbildīgiem par visu, kas te notiek.” Gan saimnieki, gan viesmīles “Darbnīcā” cenšas radīt vidi, kurā cilvēks jūtas kā mājās – ieejot jūtas labi. “Tajā pašā laikā kafejnīcas uzdevums ir izcelt cilvēku no ikdienas, lai atmosfēra ir ar tvistu,” norāda I. Šoriņa.

Nepaspēj nomainīt nosaukumu
Jautāta par kafejnīcas firmas ēdienu, saimniece stāsta: “Tas vispār ir kļūdas rezultātā radies produkts. Tas bija tik smieklīgi! Manam vīram, kurš sākotnēji “Darbnīcā” taisīja kūkas, palika pāri šokolāde, banāni un vēl kaut kas, un viņš netīšām uztaisīja šo kūku. Es izņēmu ārā no ledusskapja un domāju, kāpēc tā nav izlikta pārdošanā, tā ir ģeniāla! Viņš man saka: “Tiešām? Tiešām? Nevajag!” Un tagad tā ir aizgājusi tautās, un mēs pat nepaspējām citu nosaukumu izdomāt kā Šokolādes–banānu kūka. Tā ir tik vienkārša savā vienkāršībā! Un tas raksturo arī šīs vietas atmosfēru – vienkārši, patiesi un īsti.”