Jau drīzumā nešķirotiem atkritumiem cels tarifus
“Mums nav dalīto atkritumu konteineru,” no zāles sauca iedzīvotāji Gaviezē notikušajos Grāmatu svētkos, kur 16. oktobrī notika tikšanās ar Latvijas Atkritumu saimniecību asociācijas (LASA) vadītāju Rūtu Benderi. Dažas dienas vēlāk valdošā koalīcija vienojās atbalstīt nešķiroto atkritumu tarifu palielināšanu.
Neatkarīgi no gaidāmā tarifu pieauguma informācija par atkritumu šķirošanu, par tās nepieciešamību ir mītiem apvīta, un katrā nostūrī lietu uztver pa savam. “Atkritumi ir jāšķiro, tikai tā spēsim efektivizēt atkritumu apsaimniekošanu,” no vienas puses saka R. Bendere. “Kāda jēga šķirot? Nesen pie Grobiņas ģimnāzijas esošos konteinerus novāca, jo viss izvedot tika bērts vienviet,” bilst Grobiņas novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols. Te nu jāteic, ka visas iesaistītās puses, šķiet, reti dzird viena otru un, konfrontējot viedokļus, sanāk viena liela nesaprašanās. Atkritumu apsaimniekotājs Grobiņas novadā “EKO Kurzeme” “Kursas Laikam” apgalvoja, ka vienīgi tad, ja atkritumi sašķiroti aplami, tos var aizvest vienkopus.
Šobrīd ir situācija, ka radīti noteikumi un plāni atkritumu apsaimniekošanai līdz 2020. gadam, bet dažviet vēl nav pat skaidrs, kur atradīsies konteineri dalītajiem atkritumiem. Novados ir jābūt noteiktam atkritumu dalītās savākšanas punktu skaitam. Pēc uzņēmuma “Liepājas RAS” datiem, Grobiņas novadā trūkst deviņu šādu punktu, to pārspēj tikai Aizputes novads ar 10 trūkstošajiem punktiem. Tur vēl aizvien domā arī par atkritumu šķirošanas laukumu – tādu, kāds ir, piemēram, Liepājā, Ezermalas ielā, kur bez maksas var atstāt dažādus sadzīves un kaitīgos atkritumus.
Gaida jauno iepirkumu
Visā drīzumā jānoslēdzas iepirkumam, kas noteiks, kādi atkritumu apsaimniekotāji izvedīs gružus no teritorijas. “Liepājas reģions sadalīts trīs zonās, un teorētiski iespējams, ka katrā zonā ir savs apsaimniekotājs. Līdzko iepirkums būs noslēdzies, skaidrība būs daudz lielāka. Pieļauju, ka arī dalītā atkritumu savākšana tiks sakārtota visos novados atbilstoši plānam,” spriež Viktors Birze, “Liepājas RAS”, kura pārziņā ir atkritumu poligons, sabiedrisko attiecību speciālists.
Novadu vadītāji atklāti arī pasaka, ka sagaidīs, kāds būs apsaimniekotājs, un tad noņemsies ar trūkstošo šķirošanas punktu izveidi. “Vietas, kur konteineri PET pudelēm, plastmasai un stiklam būtu uzstādāmi, ir apzinātas. Daži konteineri mums jau izvietoti, bet pārējos izvietosim, kad būs zināms ilgstošs sadarbības partneris,” saka Vaiņodes novada pašvaldības vadītājs Visvaldis Jansons. Pēc “Liepājas RAS” datiem, Vaiņodes novadā bez esošajiem diviem vēl izveidojami trīs punkti dalītajai atkritumu savākšanai. Priekules novadā vēl izveidojami trīs, Pāvilostas – viens. Pirmrindniekos ir Nīcas un Rucavas novads, kur atkritumu savākšanas punktu ir pat vairāk, nekā “Liepājas RAS” plānā pieminēts.
Rodas dažādi mīti
“Konteinerus dalītajai šķirošanai pieprasa vai nu pašvaldība, vai iedzīvotāji paši, piemēram, pie daudzdzīvokļu mājām. Ja šāda pieprasījuma nav, nevaram vest un nolikt, kur iedomājamies. Īpaši pieminot konteinerus pie Grobiņas skolas, vēlos uzsvērt, ka tie tika novākti tikai uz skolas renovācijas laiku un vēl nav pieprasījuma tos atkal izvietot, bet mums ir lieliska sadarbība ar skolu. Piemēram, izvedām daudz makulatūras nesen. Savukārt par to, ka beram visu vienā čupā, tas ir mīts. Nav mūsu interesēs sajaukt sašķirotus atkritumus ar citiem. Tā taču ir mūsu peļņa,” saka uzņēmuma “EKO Kurzeme” Ražošanas daļas vadītājs Aldis Lazdiņš.
Kādēļ mīts radies, skaidro V. Birze. “Visticamāk problēma ir komunikācijā. Uzņēmumu mašīnas, kas izved dalītos atkritumus, neatšķiras no tām, kas izved nešķirotos. Viegli sajaukt. Pieņemu, ka ne tikai Grobiņā izplatījies mīts. Cilvēki redz tikai mašīnu un to, ka gružus savāc. Šobrīd noteikums marķēt automašīnas ielikts iepirkuma konkursa nolikumā, un, ceru, jau drīzumā nevienam nebūs šaubu, ar kādu mašīnu izved atkritumus,” saka V. Birze. Starp citu, uzņēmumā “EKO Kurzeme” pēc nelielas izmeklēšanas noskaidrojuši, ka Grobiņas skolēnu šķirotie atkritumi vienmēr bijuši pirmšķirīgi un nekad nav nācies tos sajaukt ar citiem.
Jāteic, ir arī citi mīti. Piemēram, PET pudeles lielus attālumus vest nav izdevīgi. Tās aizņem daudz vietas un maz sver. Visticamāk, ka problēmai pastāv tehnisks risinājums, un tas būs jāatrod, jo šķirotie atkritumi jāizved no visiem novadiem. Tajā pašā laikā var novērot, ka Durbē pie veikala “TEV” izvietots konteiners stiklam, bet konteineru PET pudelēm, plastmasai, papīram nav. “Tas nu ir izlemts, ka par PET pudelēm nemaksāsim naudu kā Igaunijā,” teica ministrs Kaspars Gerhards Gaviezes Grāmatu svētku laikā. “Nāks cits ministrs, iespējams, būs cita kārtība un atkal viss būs jāmaina,” “Kursas Laikam” vēlāk sacīja Durbes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Radzevičs. Latvijas valsts dažādo politiku nepastāvība pašvaldībās ir radījusi pašu galveno mītu – “rīt viss mainīsies”. Diemžēl tarifs iedzīvotājiem kļūs lielāks jau tuvākajā laikā.
Par laukumiem daudzi nezina
Šobrīd Liepājas reģionā darbojas četri dalītās vākšanas laukumi: viens ir Saldū, viens Brocēnu novadā, viens tepat Liepājā, Ezermalas ielā 11, un viens Nīcas novada “Celmos”. Laukumos iedzīvotāji bez maksas var atstāt visdažādākos lielgabarīta, elektronikas un citus sadzīves atkritumus. Pat par Liepājas pusē populārāko laukumu Liepājā, Ezermalas ielā 11, daudzi “Kursas Laika” aptaujātie Liepājas rajona iedzīvotāji tikai dzirdējuši, bet īsti nezina, kur tas atrodas. “Laukumu izvietojums šobrīd nav optimāls. Ir akūta prasība pēc šķirošanas laukuma Aizputē. Visu izšķir attālums – cik tālu cilvēkam jāved, piemēram, vecs televizors vai dators,” uzsver V. Birze. Starp citu, Grobiņas novada iedzīvotājiem vistuvākais ir atkritumu poligons Grobiņas pagasta “Ķīvītēs”.
Aptaujājot novadu iedzīvotājus ilgstošā periodā, “Kursas Laiks” secinājis, ka teju pusē mājsaimniecību ir liels daudzums vecas elektronikas un sadzīves atkritumu, kurus vienkārši glabā šķūņos, pažobelēs, bēniņos, jo nezina, kurp tos nogādāt. Cilvēkiem ir automašīnas un laiks, bet trūkst informācijas.
Ar sadārdzinājumu cer motivēt
“Atkritumu šķirošana ir viena no valstiskām prioritātēm, un Latvijā kā risinājumu saredzam nešķiroto atkritumu izvešanas maksas pieaugumu, tad arī iedzīvotājiem būs lielāka motivācija šķirot atkritumus,” sprieda LASA valdes locekle R. Bendere. Arī “Liepājas RAS” pārstāvis V. Birze “Kursas Laikam” apstiprināja, ka jau drīzumā sagaidāms atkritumu izvešanas tarifu pieaugums, kuru iedzīvotāji uzzinās pēc veiktā iepirkuma par atkritumu izvešanu Liepājas reģionā. Cenas pieaugums par atkritumu izvešanu visticamāk būs arī turpmākajos gados un ne tikai šķirošanas motivācijas dēļ. Neoficiāli zināmo atkritumu saimniecībā nupat apstiprināja arī valdošā koalīcija un paziņoja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Pašreizējais pieaugums nešķirotajiem atkritumiem dabas resursu nodokļu palielinājuma dēļ tiek rēķināts 10 eiro par tonnu, kas galarezultātā mājsaimniecībām varētu izmaksāt par 0,75 eiro mēnesī vairāk. Politiķi jau pamanījušies sasolīt, ka iedzīvotājiem tiks piedāvātas plašas iespējas piekļūt atkritumu šķirošanas punktiem novados.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām