Rekurzeme.lv ARHĪVS

Efektīvas apkures sistēmas izveidē iesaistīs studentus

ANITA PLATACE

2015. gada 26. oktobris 07:00

224
Efektīvas apkures sistēmas izveidē iesaistīs studentus

Durbē un Lieģos šajā apkures sezonā par siltumu būs jāmaksā mazāk. Kā tas kompensēs iepriekš palielināto maksu par ūdeni un kanalizāciju, iedzīvotāji vērtēs, kad saņems rēķinus.

Kurina labāk nekā iepriekš, dzīvokļos ir silti, stāsta sastaptās lieģenieces. Par tarifu pamazināšanu esot dzirdējušas, bet rēķinu vēl nav saņēmušas. Iedzīvotājas cer uz jaunā Komunālās daļas vadītāja godprātīgu darbu un netieši dod mājienu uz runām, kas Durbē virmoja jau agrāk – iepriekš viņu nauda, iespējams, esot izsaimniekota. Jau rakstīts, ka 1. oktobrī SIA “Durbes KS” valdes locekļa amatā sāka strādāt Arnis Zvirbulis.

Katrai savs “maciņš”
Durbē un Lieģos būs vienots apkures tarifs – 54,90 eiro par megavatstundu bez PVN, apliecina novada vadība. Tas izlīdzināts, lai gan siltumenerģijas avoti ir atšķirīgi. Lieģu daudzdzīvokļu mājām to ražo koģenerācijas stacija, bet Durbē – katlumāja, kur faktiskās izmaksas palielina četru kurinātāju darba un sociālo garantiju apmaksa. Durbē maksa samazināsies vidēji par 17,55%, bet novadā kopumā kritums būs vidēji par 13,3%, aprēķinus nosauc novada priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Radzevičs.
Iepriekš no maksas par siltumu tika dotēta zaudējumus nesošā ūdenssaimniecība. Tagad šī lieta izmainīta un katrai jomai ir savs “maciņš”. Jau rakstīts, ka maksa par ūdeni novadā tika palielināta šā gada 1. jūlijā.

Uzrunā augstskolas
Komunālā saimniecība mums joprojām ir pamatproblēma, norāda novada domes priekšsēdētājs Ojārs Petrēvics. Iedzīvotāji aktīvi vēršoties ar informāciju par agrāk nepadarītiem darbiem. Veicot nopietnu kontroli, esot tikts galā ar parādiem. Vēl jārisina ūdensapgādes jautājums Dunalkā, Aisterē, Durbē.
Domājot par siltuma ieguves izmaksu optimizāciju, apsvērti vairāki varianti. Viens no tiem varētu būt divus kilometrus garas siltumtrases izbūve no Lieģu koģenerācijas stacijas līdz patērētājiem Durbē. Salīdzinot ar siltumtrasēm lielākās pilsētās, šis attālums neesot liels. “Krūmu arī mums novadā ir pietiekami,” O. Petrēvics norāda uz vēl kādu iespēju – kurināt ar šķeldu. Lai atrastu efektīvāko un zinātniski pamatotu risinājumu, A. Radzevičs uzrunājis augstskolas. Iespējams, ka pie optimālas siltumapgādes sistēmas izveides novadā ķersies kāds Rīgas Tehniskās universitātes students.