Vai latvieši baidās lietot Latvijas simbolus?

2015. gada 28. oktobris 07:00

246

Vai latvieši baidās lietot Latvijas simbolus?

Tuvojoties Latvijas Valsts svētkiem, skatlogi tiek izrotāti ar valsts karogiem, vimpeļiem un citu atribūtiku. Tomēr reti kurš latvietis lieto Latvijas simbolus ikdienā. Šajā jomā amerikāņu nācija ir spilgts pretstats latviešu pieticībai. Šķiet, nav tādas lietas un vietas, kur ASV pilsonis nevarētu iedomāties valsts karogu: brilles, kedas, bikini, sporta inventārs, kūkas, tējkannas, šorti, cepure, mocis. Iespējams, ka pretstatu nosaka gan mūsu mentalitātes, gan valsts likumu atšķirības.

Likums ir stingrs
Latvijas valsts karoga likums nosaka: valsts karogu drīkst lietot dekoratīvos nolūkos, garantējot tam pienācīgu cieņu. Šādos gadījumos tā platuma un garuma proporcija var atšķirties no likuma noteiktā standarta, taču jāsaglabā normatīvajos aktos noteiktie karoga krāsu toņi un sarkanbaltsarkano svītru attiecība. Ja Latvijas valsts karogu lieto dekoratīvos nolūkos, tam saglabājas Latvijas valsts simbola statuss. Aizliegts lietot Latvijas valsts karoga attēlu kā preču vai pakalpojumu zīmi.
Par Latvijas valsts karoga zaimošanu vai klajas necieņas izrādīšanu pret to, kā arī par Latvijas valsts karoga lietošanas kārtības pārkāpšanu vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

Attieksmi sauc par pārspīlētu
Latvisko suvenīru ražotāja “NicePlace” māksliniece un īpašniece Zane Ernštreite par latviešiem raksturīgo attieksmi saka šādi: “Latviešiem ir milzīga pietāte pret savu karogu, Brīvības pieminekli un visu pārējo, bet man liekas, ka ar šo pārspīlēto attieksmi mēs tiešām drīz paši izmirsim. Ar Latvijas karoga izmantošanu man nav bijuši nekādi pārpratumi, bet kundzītes ir šņākājušas par manām Brīvības pieminekļa interpretācijām, kur Mildai ir puķes rokā vai Milda aizlido ar baloniem. Viņām liekas, ka tā nevar, ka tā ir necienīga attieksme pret Brīvības pieminekli. Bet, ja mēs runājam par cieņpilnu attieksmi, varbūt es savas apakšbikses ar karogu nēsāju ar godu un lepnumu. Kurš var pateikt, ka es to daru bez cieņas? Mani vienmēr ir uztraucis kas cits. Pirms Latvijas svētkiem dala lentītes un pēc tam tās mētājas visur kur un tiek mīdītas ar kājām. Jebkam, ko tu dabū par velti, nav vērtības. Kur paliek par velti izdalītās lentītes? Tās mētājas zemē un miskastē.”
Z. Ernštreite atzīst, ka, 10 gadus ražojot suvenīrus ar Latvijas simboliku, nekad nav bijis nekādu aizrādījumu oficiālā līmenī. Ja konflikts būtu bijis, uzņēmums būtu sācis publisku polemiku. “Lai gan es pati esmu patriotiska un ļoti cienu valsts simboliku, godīgi sakot, Latvijas karogs ir nenormāli garlaicīgs, grūti uztverams un šī tumši sarkanā krāsa ir ļoti grūti attaisnojama. Mulsinoši ir atrast īsto krāsu katalogā, kaut arī es ar to nodarbojos jau ilgus gadus.”

Ar blīkšķi un šampanieti
Māksliniece uzskata, ka valsts simboliem jābūt dzīviem un interpretējamiem, citādi tiem nav jēga. “Ja cilvēkam visu laiku jādemonstrē cieņpilnā attieksme, tas nozīmē, ka karogs var būt tikai augstu pacelts mastā un mums neatliek nekas cits kā uz to ar bijību noraudzīties. Tad kāda tam ir jēga? Tad jau mēs varam diskutēt par to, ka mūsu sportisti pēc uzvaras sacensībās arī nevar aplikt karogu ap pleciem, lai lepotos ar uzvaru, ko nesuši Latvijai. Tas tiešām ir ļoti strīdīgs jautājums.”
Varbūt amerikāņu pieeja ir nedaudz pārspīlēta, bet viņi svin Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu – 4. jūliju. “Es neesmu pārliecināta, ka mēs tā priecājamies 18. novembrī. Ir salūts, ir koncerts un viss pārējais, bet pāri visam ir šī mistiskā pārsvinīgā noskaņa, kas padara svētkus drīzāk par mirušo piemiņas brīžiem. Es nesaprotu, kāpēc mēs 18. Novembri nevarētu svinēt ar blīkšķi un šampanieti. Latvieši respektē šo datumu, cenšas izveidot tradīciju ar kopējām pusdienām, bet tik un tā tam nav svinību pieskaņas.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Vai latvieši baidās lietot Latvijas simbolus?

Kategorijas