Zemo cenu kompensē graudu apjoms

2015. gada 28. oktobris 07:00

165

Graudkopji ir priecīgi, ka viņus nav piemeklējusi krīze kā piensaimniekus. Nozari notur kooperācija, tirgus situācijas vērošana un izdevīguma rēķināšana.

“Izskatās, ka šogad būs rekordraža,” vērtē kooperatīva “Durbes grauds” valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča. Galīgie skaitļi vēl nav fiksēti, jo daļa graudu atrodas zemnieku klētīs. Ražas novākšanas kulminācijas laikā bija rindas gan pie kaltēm, gan ostās, pietrūka vietas to izbēršanai. Vērojot pārprodukciju, daži zemnieki piebremzēja kulšanas tempu. Par šādu pieeju stāstīja, piemēram, Bunkas pagasta lauksaimniece Līga Gūtmane.

Pārtikai der vasarāji
Provizoriski varot spriest par graudaugu kvalitāti: no ziemājiem 80% tiek pārdoti lopbarībai, 20% – pārtikai. Vasarājiem šī proporcija esot otrāda. Graudu iepirkuma cena šogad zemāka nekā pērn, bet svarīgi, kāds ir balanss ar graudu daudzumu. Šogad cenu kompensē apjoms, norāda S. Bēča.
Kooperatīva biedri audzē rapsi un visa veida graudaugus, no kuriem vismazākā piekrišana bijusi tritikālei. Griķus lielākās platībās gan neviens vairs nesējot, jo zeme esot pietiekami auglīga labībai. “Kviešu zemē aitas negana,” S. Bēča salīdzina. Griķus parasti sējot trūcīgā augsnē.
To, kur graudi galu galā nonāk, audzētāji parasti nezina. Lielākoties tie tiek realizēti caur biržām. Latvijā iegūtās tonnas daudzkārt pārsniedz vietējo patēriņu, tāpēc tiek eksportētas.

Ķīmija dod rekordu
Kazdangas pagasta zemnieka Gata Zonenberga laukos šis gads bijis bagāts ar rekordaugstām ražām, ko tuvākajos gados diezin vai izdošoties atkārtot. 20 hektāri viņa zemes atvēlēti izmēģinājumiem, pa katru tehnoloģisko sliedi izsmidzinot atšķirīgas ķimikālijas. Viena no tām devusi nebijušu kviešu birumu – 13,5 tonnas no hektāra. Pārējos laukos ražība bijusi vidēji 10–11 tonnas no hektāra.
G. Zonenbergs ir viens no lauksaimniekiem, kuri graudu cenu biržā nofiksē jau iepriekšējā ziemā. Tad ir līdzekļi, ar kuriem norēķināties par minerālmēsliem un citām nepieciešamībām. Ar pāri palikušo graudu pārdošanu G. Zonenbergs nogaida, jo cenas esot “pakritušas”.
Kazdandznieka saimniecība šogad atkārtoti startēja konkursā “Sējējs”. Tam saimnieku pieteikusi Dienvidkurzemes reģionālās Lauksaimniecības pārvaldes Kuldīgas sektors, jo daļa no viņa 800 hektāru plašās saimniecības atrodas tā teritorijā. G. Zonenbergs smej par “aizkulisēs” dzirdēto, ka otro reizi pirmo vietu viņam nevarot dot – lai tiek arī citam, un atklāj, ka bijis pārsteigts par iegūto 2. vietu, jo uzskatījis, ka Zemgales varenajām saimniecībām nebūs konkurents.
Saimnieks stāsta, ka katru gadu, cīkstoties ar ārzemniekiem, cenšas piepirkt pa nelielam zemesgabalam klāt un domā par jauniem projektiem.

Pupas garšo zvēriem
Jau rakstīts, ka šogad daudzos laukos, izpildot zaļināšanas prasības, auga pupas. S. Bēča vērtē, ka to raža bijusi divas reizes lielāka par plānoto, kaltēšana prasījusi papildu darbu, pietrūcis vietas to uzglabāšanai. “Durbes grauds” pieņēmis visas savu biedru izaudzētās pupas, tās vestas uz Rīgas ostu.
L. Gūtmane stāsta, ka vairāk pūļu prasa pupu kaltēšana – tā jāveic divas reizes. Par pārdošanu noslēgts līgums, un cena esot laimes spēle. Arī šai kultūrai esot līdzīga situācija kā graudiem – daudzo audzētāju saražotais apjoms samazina iepirkuma cenu. Taču audzēt pupas noteikti ir izdevīgāk nekā atstāt lauku papuvē, secina lauksaimniece.
G. Zonenbergs pupu audzēšanas izdevīgumu vērtēšot nākamajā gadā. Šopavasar viņš tās iesējis švakākā zemē ar mērķi to ielabot. Nākamgad tur saimnieks sēs labību un vēros, kādu iespaidu uz ražu devis priekšaugs. Šoruden pupu raža bijusi 3–3,5 tonnas no hektāra, par spīti meža zvēru postījumiem. Pupas ļoti garšojot gan briežiem, gan mežacūkām.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Zemo cenu kompensē graudu apjoms

Kategorijas