Mazdārziņu kopēju Aizputē kļūst mazāk

2015. gada 28. oktobris 07:00

1528

To, kuri kādreiz tiecās pēc sava stūrīša zemes un padomju laikā uzraka katru zemes strēmeli, Aizputes pievārtē kļuvis mazāk, bet jaunie aizputnieki pēc mazdārziņa tik ļoti nekāro, savā mazdārziņā spriež Pēteris Martinsons. Viņa teikto apstiprina Aizputes pašvaldības nekustamo īpašumu speciāliste Dzintra Zveja. Daži aizputnieki rēķina, ka iedzīvotāju kopumā palicis krietni mazāk.

“Šobrīd Aizputes apkaimē ir pieejama zeme mazdārziņu iekopšanai, un, ja jauna ģimene gribētu sev sarūpēt dārzeņus ziemai, tad atliek tikai nākt uz domi un iznomāt zemesgabalu,” atklāj Dz. Zveja. Ceļā no Misiņkalna uz Ormaņkalnu “Kursas Laiks” sastapa Pēteri Martinsonu. Viņam mazdārziņš ir galvenā dzīves sastāvdaļa. Sieva jau Aizsaulē, un tagad možu garu vīrs uztur, kopjot zemi. Aizputnieki stāsta, ka bieži Pēteri redz braucam ar velosipēdu. “Tas man galvenais transportlīdzeklis. Gan pārtiku atvedu, gan materiālus būdai atvedu, gan mēslu ķerru no otra pilsētas gala atvelku,” saka P. Martinsons.

Atrod dzīvesprieku
“Te es izaudzēju visu. Gan burkānus, gan kartupeļus, gan kāpostus ziemai. Nekas nav jāiet pirkt, un vēl radiem sanāk, ko iedot,” lielās P. Martinsons. Pensionārs atzīst, ka pēc sievas nāves bija saskumis un dārzu pametis uz vairākiem gadiem, bet vēlāk mazdārziņā atradis galveno mierinājumu un dzīvesprieku.
P. Martinsonam ir pamatīgi plāni būvniecībā. Dārza māju viņš iesācis nopietnu. Vienā pusē grib siltumnīcas tipa nojumi, pagrabā kūpinātavu, jo kāro arī gardu gaļu noēsties, bet virsbūvi cer pielāgot dzīvošanai vasaras periodā. “Tagad jau te glabāju tikai instrumentus, bet siltā laikā te varētu arī palikt. Tas nekas, ka man mājas tepat pāri kalnam. Svaigā gaisā gulēt taču ir veselīgi,” spriež pensionārs. Pie dārza mājas vīrs uzslējis kārti, kuras galā izveidojis stārķa ligzdas pamatu. “Pavasarī stārķi bija klāt, it kā es būtu viņiem iestāstījis,” smejas sirmgalvis.
Jaunie negrib saimniekot
Pēteris mazdārziņu dabūjis pagājušā gadsimta 80. gados. “Tad te bija tik daudz cilvēku, ka kāju nevarēja paspert. Visur kāds rakās, audzēja, novāca. Tepat dārzos arī atpūtās. Vecie aiziet, bet jauni klāt nenāk. Iekoptā zemīte iet postā un aizaug,” spriež P. Martinsons. Viņa novērojumu apstiprina arī Dz. Zveja no Aizputes pašvaldības. “Daudzi zemesgabali paliek tukši, un šobrīd ir daudz vakances. Pilnīgi noteikti, ja ģimene grib iznomāt zemi mazdārziņam, to var dabūt,” saka nekustamo īpašumu speciāliste.
P. Martinsons uzskata, ka jaunie aizputnieki pēc lāpstas netiecas. “Zemi kopt ir smags darbs, un laikam jau jaunajiem tas nešķiet saistoši, visu var nopirkt veikalā. Tikai fizkultūrai dārzā un svaigajam gaisam ir liela nozīme. Redzat, es vēl resns neesmu kļuvis,” savu dzīvesveidu pamato pensionārs.
Daudzi Aizputes iedzīvotāji “Kursas Laikam” pauda, ka cilvēku pilsētā palicis mazāk un arī tādēļ nav vajadzības pēc tik daudz mazdārziņu zemes.

Viesi nāk uz četrām kājām
Agrāk mazdārziņus apciemojuši “divkājaini viesi”, bet tagad tā vairs neesot. “Sen nav neviens nācis burkānus izraustīt vai zemenes noēst. Laikam jau uz veikalu ir ērtāk, te tomēr dubļi, māls un neērta atnākšana. Un es par to arī priecājos, jo pašam garšo tas, ko esmu izaudzējis,” spriež P. Martinsons un stāsta, ka pēdējā laikā no Misiņkalna līdz Ormaņkalnam staigājot dažāda kalibra “četrkājainie draugi”. “Esmu redzējis gan suķus, gan stirnas, gan aļņus. Visnegantākās postītājas ir cūku mammas ar bērniem. Ja tiek dārzā, tad norok visu pēc kārtas. Garšo viņām gan kartupeļi, gan burkāni, gan bietes.”
Saimnieks rāda uz kaimiņa dārzu, ko iejož žogs ar piekarinātiem trokšņa taisītājiem. P. Martinsons bieži ir uz vietas un pats savu dārzu pasargā no ēdelīgākiem viesiem. Tiem, kuri uz vietas nedzīvo, nākas būt atjautīgiem, lai cūkas aizbiedētu.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Mazdārziņu kopēju Aizputē kļūst mazāk

Kategorijas