Ziedo darbu, pretī saņemot pieredzi

2015. gada 30. oktobris 07:00

Brīvprātīgais darbs ir visā pasaulē atzīts un populārs veids, kā iedzīvotāji iesaistās sabiedriskajā dzīvē un pārveido, uzlabo savu un apkārtējo dzīves kvalitāti, darbojoties gan valsts, gan nevalstiskajās organizācijās. Brīvprātīgā darba tradīcijas pasaulē ir aizsāktas pirms vairāk nekā 100 gadiem. Pirmās valstis bija Nīderlande un ASV, mūsdienās kustība ieguvusi starptautisku skanējumu. Lai pateiktos cilvēkiem, kuri ziedojuši savu laiku kā brīvprātīgie, 5. decembrī tiek svinēta Starptautiskā Brīvprātīgo diena.

Piedzīvo kultūršoku
2012. gadā pretī savam brīvprātīgā darba piedzīvojumam devās liepājniece Solvita Akmene. Viņa mēnesi piedalījās Eiropas brīvprātīgā darba (EBD) misijā pašā Kaukāza sirdī – Gruzijā. Projekta laikā jauniete palīdzēja organizēt vietējiem jauniešiem ikdienas aktivitātes.
Ideju par došanos brīvprātīgajā darbā uz ārzemēm meitene loloja jau aptuveni divus gadus, kopš pabeidza vidusskolu. “Manuprāt, tā ir laba izvēle tiem, kas vēl nav izlēmuši, kur un ko vēlas studēt. Toreiz apņēmīgi devos uz Liepājas “Jauno vanagu” biedrību, kas ir viena no EBD nosūtītājorganizācijām Liepājā, lai īstenotu savu vēlmi kļūt par brīvprātīgo. Sākotnēji kļuvu par organizācijas biedru, vēlāk devos mācību apmaiņas programmā uz Slovēniju un pēc tam sekoja projekts Gruzijā. Viss notika pakāpeniski un plānoti,” atceras liepājniece.
Vaicāta par pirmajiem iespaidiem Gruzijā, meitene atminas, ka sākumā pat piedzīvojusi nelielu kultūršoku. “Ierados tur ar savu ziemeļnieciski vēso mentalitāti. Pagāja aptuveni divas dienas, lai to atkausētu un iejustos jaunajā vidē. Pēc tam katra diena nāca ar jauniem atklājumiem, piedzīvojumiem un laiks paskrēja ārkārtīgi strauji. Pat nepamanīju, cik ātri es pieķēros gruzīnu kultūrai. Bija pat grūti atgriezties mājās.”
Katra brīvprātīgā darba diena bija citādāka. Brīvās dienas Solvita pavadīja ceļojot. Pirmais brauciens ārpus Rustavi robežām bija uz Dāvida Gareja alu klosteri, kur, kāpjot kalnā, jaunieši sasniedza Azerbaidžānas robežu. Neskaitāmas reizes tika apmeklēta Gruzijas galvaspilsēta Tbilisi, kura atradās vien 20 kilometru attālumā no Rustavi pilsētas. Tāpat tika apmeklēta viena no augstākajām Gruzijas virsotnēm – Kazbegi. Interesanti laiks tika pavadīts arī Rustavi, piedaloties vīnogu vākšanā un vīna darīšanā. ”Brīvprātīgais darbs deva arī jaunas zināšanas. Komunikācijas veidošana un darbs interkulturālā vidē, manuprāt, tā ir unikāla dzīves pieredze jauniešiem,” secina liepājniece.

Draugi skaita valstis
Solvita domā, ka šis nebija viņas pēdējais brīvprātīagais darbs: “Esmu nolēmusi doties arī garā termiņa EBD. Šī viena mēneša pieredze ir labs pamats. Arī turpmāk darbošos Liepājas ”Jauno vanagu” biedrībā, tāpēc ceru, ka ar savu pieredzi iedvesmošu vēl kādu. Tā bija lieliska pieredze.”
Tiem, kuri vēl tikai apsver iespēju piedalīties brīvprātīgajā darbā, meitene iesaka: “Galvenais ir noformulēt pašam sev – kas tas ir priekš manis un kāpēc es to vēlos. Prakstiskā daļa – piemēram, nosūtītājorganizācijas atrašana, projekta izvēle, apmācības – būs tikai loģisks turpinājums.”
Vaicāta, kā ģimene un draugi atbalsta meitenes ideju, viņa saka: “Ja godīgi, tad mamma nekādi negribēja pieņemt manu jauno avantūru, bet, tā kā šis nebija pirmais brauciens uz ārzemēm, es stingri pastāvēju pie sava viedokļa, ka pratīšu par sevi parūpēties un par mani nav jāuztraucas. Draugi gan par mani joko, ka vieglāk ir uzskaitīt valstis, kurās neesmu bijusi, nekā tās, kur esmu. Tas, protams, ir diezgan tālu no patiesības, bet šķiet, ka viņi ir pieraduši pie maniem izbraukumiem un ceļojumiem.”

Iegūst jaunus kontaktus
Ja brīvprātīgo darbu vēlas veikt tepat Latvijā, tad vērts ieklausīties Ilzes Hermanes pieredzē. Jauniete brīvprātīgo darbu veic jau aptuveni piecus gadus. ”Jau pēc pirmā aizvadītā pasākuma man bija āķis lūpā un vēlme palīdzēt atkal un atkal,” stāsta liepājniece.
Ilze darbojusies bērnu pasākumos kā darbnīcu vadītāja, gan kā tiesnese sporta spēlēs “Liepājas pēdas Latvijā”, palīdzēja organizēt kultūras pasākumu ”Akti naktī” un bija palīgs Laimas Vaikules koncerta organizēšanā. Kā lielāko ieguvumu viņa min praktisko pieredzi un iegūtos kontaktus, ar kuriem vēl šodien jauniete turpina sadarboties.
Orientēšanās spēlē komandām “Liepājas pēdas Latvijā” šogad piedalījās aptuveni 130 brīvprātīgo, un Ilze bija viena no viņiem. “Visi brīvprātīgie tika sadalīti komandās pa aptuveni sešiem cilvēkiem vienā un tika izvietoti dažādos punktos pa visu Liepāju. Manas komandas uzdevums bija iekārtot kontrolpunktus un stafetes. Pēc tam bijām kā tiesneši komandām, kuras ieradās. Stāstījām noteikumus, vērtējām, palīdzējām un reizē uzraudzījām.”
Jau otro gadu Ilze bija brīvprātīgā laikmetīgās mākslas naktī “Akti naktī”. “Pirmajā gadā iekārtoju vienu no apskates punktiem. Mans uzdevums bija informēt māksliniekus par tehniskām lietām un palīdzēt ar praktiskajām. Sākoties pasākumam, stāstīju cilvēkiem, kas tad īsti pasākuma laikā notiek pilsētā un ko ir iespējams apskatīt. Nākamā gada pasākumā uzdevumi bija līdzīgi, bet šis gads bija interesantāks, jo izmantojām iespēju paši radīt savus mākslas darbus pasākumam. Apgleznojām manekenus, un tie tika novietoti pasākumā kā apskates objekti. Ja esi jaunietis, kas mīl kultūru un mākslu, tad piedzīvo fantastiskas sajūtas, ne tikai baudot pasākumu, bet arī palīdzot to uzrīkot. Visi cilvēki, kas ir kopā, dod pozitīvas emocijas. Saproti, ka esi iepazinies ar tiem tikai šorīt, bet jau jūties, it kā pazītu gadiem.”
L. Vaikules koncerta organizēšanā jauniete palīdzēja koncerta apmeklētājiem atrast sēdvietas, informēja, cik ilgi ies pasākums, un atbildēja uz citiem interesējošiem jautājumiem. “Šie pasākumi iemāca domāt plašāk, rīkoties ātri, bet apdomīgi, izdomāt, kā pašam tikt galā situācijās, kad viss īsti nenorit pēc plāna, komunicēt, sastrādāties un domāt pozitīvi. Kā brīvprātīgajam tev tiek uzdotas pāris mazas lietas, kas jāizdara. Sākoties pasākumam, saproti, ka darāmā ir daudz vairāk, un beigās attopies, nevis tikai kārtojot krēslus vai informējot cilvēkus, bet jau runājot ar māksliniekiem, koriģējot pasākumu un vienkārši baudot visu, kas notiek apkārt. Brīžiem citi no malas var pajautāt: “Kāpēc tu to dari? Tev pat nemaksā par to.” Vienkārši mana alga, tur piedaloties, ir iepazīti cilvēki, brīnišķīgas atmiņas un kolosāli pavadīts laiks,” pārliecināta ir Ilze.

Kopā mācās un izklaidējas
No 2011. gada Karostā darbojas organizācija “Karosta Kids”, arī tur ikviens interesents var kļūt par brīvprātīgo. Tā dibinātājiem bija skaidrs, ka arī jauniešiem Karostā vajag vietu, kur pulcēties, tomēr nebija droši, ka jaunieši būs atsaucīgi. Tagad katru darbdienu organizācijā pulcējas ap 20 līdz 30 bērniem vecumā no 14 līdz 21 gadam, lai kopā gatavotu ēst, spēlētos un pildītu mājasdarbus. Jau no pirmās dienas jaunieši atraduši ceļu un aicina līdzi arī savus draugus. Katru dienu tiek rīkotas dažādas nodarbības, pavisam nesen saviem spēkiem tapušas ziepītes. Organizētas tiek dažādas diskusijas par jauniešiem svarīgām tēmām, filmu vakari, ģitāras spēle, šūšanas darbnīcas, vokālās nodarbības un citi. Jauniešu centra vadītāja Tatjana Tarasova pastāsta, ka jaunieši, kuri ir vecāki par 21 gadu, tiek aicināti kļūt par brīvprātīgajiem.
Šobrīd “Karosta Kids” darbojas pieci, seši brīvprātīgie un divi algotie darbinieki. Tiek gatavota programma, lai pavisam drīz apciemotu bērnunamus Liepājā un Jelgavā. “Sākām strādāt kā iniciatīvas grupas, tagad jau katru dienu esam šeit, un tas strādā. Jauniešiem ir vieta, kur nākt, atbalsts, ja viņiem tas ir vajadzīgs.”
Brīvprātīgais darbs ikvienam sniedz iespējas būt sabiedriski aktīvam, līdzdarboties dažādos projektos, iegūt jaunu pieredzi – sociālu un profesionālu, iegūt jaunas zināšanas, parādīt savus talantus un prasmes, iegūt jaunus sociālos kontaktus, redzēt pasauli un sabiedrību, kā arī īstenot savas idejas.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ziedo darbu, pretī saņemot pieredzi

Kategorijas