Izcērt bērzus, lai audzētu kārklus

2015. gada 2. novembris 07:00

1667

Durbes novada iedzīvotāji ir “ziņkārīgi”, un domes vadībai jāatbild uz viņu gan tieši, gan ar laikraksta starpniecību uzdotajiem jautājumiem. Šoreiz durbeniekus satrauc bērzu izciršana pašvaldības īpašumā.

“Ceļa malā, kurš no Padones ceļa ved uz Durbes purvu, izveidota iespaidīga kokmateriālu krautuve, kura nepārtraukti papildinās un tiek aizvesta nezināmā virzienā. Nocirsto bērzu resnums pie celma pat pāri 60 centimetriem diametrā. Vai kokmateriālu ciršanas darbība ir likumīga?” jautā kāds durbenieks.

Neredz pamatu atteikumam
Interesējoties Durbes novada domē, viņš saņēmis atbildi, ka tā ir likumīga darbība. Bet Valsts zemes dienestā noskaidrojis, ka platība, kas tiek cirsta, ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme.
Nekustamo īpašumu “Lauciņu purvs” no pašvaldības nomā Gatis Sprūds, kopumā viņš apsaimnieko vairāk nekā 65 hektārus tai piederošās zemes. Iesniegumā domei viņš minējis, ka vēlas to izmantot kārklu audzēšanai. “Nav nekāda likumīga pamata cilvēkam atteikt,” par domes lēmumu saka tās priekšsēdētājs Ojārs Petrēvics. Pirms tā akceptējusi G. Sprūda lūgumu, esot veiktas konsultācijas pie nozaru speciālistiem un atbildīgajās iestādēs. Piemēram, noskaidrots, ka zeme šajā platībā ir meliorēta.
G. Sprūda darbībai zaļo gaismu dod arī šā gada februārī veiktās izmaiņas Meža likumā, ko lauksaimnieki panāca, lai vieglāk varētu laukus atbrīvot no apauguma. Meža likuma 3. panta 4. daļa paredz, ka zemē, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā lauksaimniecībā izmantojama, kokus cērt saskaņā ar normatīvajiem aktiem par to ciršanu ārpus meža.

Par milzu peļņu šaubās
Iedzīvotājs iebilst, ka pašvaldībai pašai vajadzējis cirst šos kokus un izmantot katlumājas kurināšanai. O. Petrēvics uzskata, ka tas būtu daudz dārgāk nekā pirkt no piegādātāja. Pašvaldība arī nevar šo platību transformēt par meža zemi, jo nedrīkst mežus ierakstīt Zemesgrāmatā, tīrīt vai kā citādi apsaimniekot. “Labāk, ka ieņemam nomas maksu,” pauž priekšsēdētājs. “Ja cilvēki grib darboties, it īpaši vietējie, lai nāk un dara – tāds ir mūsu mērķis. Es personīgi priecājos par katru uzņēmēju, kas pelna un var attīstīties.”
Kārklu audzēšana ļoti izplatīta esot Zviedrijā, un arī minētās platības purvainā augsne labības vai citu kultūru audzēšanai neesot piemērota.
O. Petrēvics spriež: cilvēki, iespējams, domā, ka uzņēmējs gūst milzīgu peļņu. Prakse rāda: labi, ja ar iegūto naudu var nosegt izmaksas, kas rodas, lai zemi atgūtu lauksaimniecībai.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Izcērt bērzus, lai audzētu kārklus

Kategorijas