Grūtais ceļš pie pircēja

2015. gada 4. novembris 07:00

492

Šonedēļ mācību iestādēs sāk darboties programmas “Skolas auglis” jaunā sezona. Skolēni trīs dienas nedēļā bez maksas saņems kādu augli vai dārzeni. “Kursas Laiks” painteresējās, kā šī programma darbojas, raugoties no produktu audzētāju pozīcijas.

Jau vairākus gadus programmā “Skolas auglis” iesaistījušies Durbes novada dārzkopji Rihards un Dagmāra Kokini. Viņu audzētos ābolus un bumbierus skolās slavē, un saimnieki iepriekš ar šo iespēju bija diezgan apmierināti.

Paņem pārpircēji
“Tur nav kārtības ar likumdošanu,” secina R. Kokins, kurš darba mūžu aizvadījis tieslietu sistēmā. ES programmai doto naudu administrē Lauku atbalsta dienests (LAD), un tā esot domāta lauku ražotāju atbalstam. Taču faktiski laucinieki no programmas tiekot izspiesti, jo pretendēt uz augļu un dārzeņu piegādi var ne tikai tiešie ražotāji, bet arī skola, pašvaldība un ikviens starpnieks, kurš tos iepircis. “Ne viņš sēj, ne pļauj, bet piegādā skolai.” No zemniekiem šie pārpircēji cenšoties iegādāties preci pēc iespējas lētāk, piemēram, solot 30–40 centus par kilogramu. Bet no ES viņi saņemot 1,10 eiro par piegādāto kilogramu.
Dagmāra Kokina uzzinājusi, ka kāda firma skolām piedāvā bumbieru šķirni ‘Konference’. “Tuvākajā apkārtnē šī šķirne bez mums ir vēl Bunkā. Kur firma šos bumbierus ņēmusi?” Dārzkope pieļauj, ka tiek dalīti importa augļi, kas “paslēpti” aiz pareizi noformētiem dokumentiem. Esot gan pieņemti noteikumu labojumi, ka starpnieki drīkst pelnīt 20 procentus, bet nav saprotams, kā tie tiks realizēti. “Tas nav līdz galam izstrādāts.” R. Kokins uzskata: situāciju labotu noteikums, ka piegādāt drīkst tikai ražotāji vai to kooperatīvi.
Šajā ķēdē drīkst iesaistīties arī ēdināšanas firmas, kas apkalpo skolas pilsētās. “Viņi nopērk no mums, bet naudu sola samaksāt tikai tad, kad to saņems no LAD. Tas nozīmē, ka mēs subsidējam ēdinātāju.” Arī ēdinātāji grib nopelnīt un samaksā ierēķina darbu par augļu uzlikšanu uz galda. Kokini piekopj praksi, ka paši divas reizes nedēļā aizved svaigus augļus uz skolām, kas viņus izvēlējušās par piegādātājiem. Lauku skolās svaigos našķus bērniem parasti izdala skolotāji.

Miglo pret kraupi
Šogad augustā pēkšņi paziņots, ka vienā no trim piegādes reizēm nedēļā jābūt burkāniem vai citiem dārzeņiem. Kur nu rudenī tos izaudzēt! Kokini arī apzinājušies, ka Pārtikas un veterinārais dienests prasīs burkānus mazgāt pēc stingriem noteikumiem. Esot aizdomas, ka ar šo prasību tiek lobētas lielās dārzeņu piegādes firmas.
Augļkopju asociācija panākusi, ka šogad tomēr paliek pa vecam – bez dārzeņu piegādes, bet ieteikts, lai burkānus iepērk no citiem. Kokini painteresējušies, ka zemnieki būtu gatavi pārdot nemazgātus burkānus par 60 centiem kilogramā.
Kokini kopj 15 hektārus augļu dārza – ābeles un bumbieres. Teritoriju nepaplašina, bet atjauno ar jauniem kociņiem. Neejošo šķirņu kokus neizzāģē pavisam, bet uz tiem uzpotē citas. Darbi dārzā sākas februārī – no rīta līdz vakaram tiek veidoti koku vainagi. Visintensīvākais laiks ir aprīlī, kad sākas miglošana un potēšana. Pašlaik saimnieks veic miglošanu ar karbamīdu, lai no nokritušajām lapām nākamajā gadā neizplatītos kraupis. Bumbieru šķirnes, īpaši vecās un iecienītās, ir uzņēmīgas pret šo slimību, kas bojā augļu izskatu.
Kokinu dārzā aug ap 60 bumbieru šķirnēm. Sapotējuši tā, lai pirmie bumbieri nāktu gatavi augustā un tad – ik pēc pusmēneša. ‘Kurzemes sviesta’ bumbieres ražo katru gadu bez izņēmuma, ‘Labais pelēkais’ un vairākas citas – katru otro gadu. Par katru šķirni saimniekam ir savs stāsts un pieredzē balstītas atziņas.

Gatavību izrēķina
Bumbieri ir grūtāk audzējami un saglabājami. Par agru novāktajiem trūkst salduma, par vēlu norautie – neglabāsies. Lai novāktu īstajā laikā, saimnieki veic testus. Ar vienu ierīci tiek pārbaudīts augļa blīvums, ar otru – cukura daudzums, ar lugola šķīdumu – kāds cietes daudzums ir pārvērties cukurā. Visus mērījumus ieliekot formulā, dabū skaitli, kas parāda: auglis ir gatavs ilgai glabāšanai, ir pārgatavojies vai to vajag tūdaļ realizēt. Šīs pārbaudes aizņem daudz laika un vasaras šķirnēm jāveic ik pēc trīs, četrām dienām. Ziemas šķirnes testē ik pēc nedēļas.
Ābolu un bumbieru glabāšanai Kokini piemērojuši kādreizējo kūti ar mūra sienām, kur temperatūru regulē, uz nakti atstājot logus vaļā, bet dienā tos aiztaisot. Taču efektīvāk pastāvīgu temperatūru nodrošina konteiners – saldētava. Elektrības patēriņš tajā ir pamatīgs, neslēpj saimnieks. Bumbieriem optimālā uzglabāšanas temperatūra ir no mīnus viena līdz plus vienam grādam. Visvairāk temperatūras samazināšanai enerģija tiek tērēta septembrī, kad ārā vēl ap 20 grādiem plusos.
Āboli ir vieglāk saglabājami, tiem optimālā temperatūra ir divi, divarpus grādi.
Bumbieru uzglabāšana atkarīga arī no šķirnes, un saimnieki stingri ievēro katras labāko realizācijas laiku. Izveidojuši īpašu tabulu, lai nesanāktu tā, ka visas gatavas vienlaikus. Pirms pārdošanas divas nedēļas bumbieri tiek turēti siltumā, lai nogatavotos pilnībā.
Pastāvīgas tirdzniecības vietas Kokiniem ir Pētertirgū un “Lauku sētā pilsētā”, viņi labprāt pārdod arī vairumā. “Mīnuss – tas, ka esam patālu no Rīgas,” spriež saimnieks. Braukt uz nakts tirgu Rīgā neatmaksājoties.
Saimnieks atklāj, ka nepieciešama jauna un jaudīgāka dzesētava. Pērn tās iegādei būtu dabūjuši atbalstu no “LEADER” programmas, bet atteikušies, jo bijis neražas gads. “Tas nozīmētu, ka mēs ieguldām naudu, bet paliekam bez apgrozāmajiem līdzekļiem.” No 10 gadiem četri augļkopjiem esot “ne īpaši ražīgi”.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Grūtais ceļš pie pircēja

Kategorijas