Metalurgiem ziema nāk bez optimisma

2015. gada 6. novembris 07:00

174

Uz bijušā “Liepājas metalurga” atdzimšanu, šķiet, necer neviens. Uzņēmuma oficiālie paziņojumi ir pretrunā ar vadības rīcību un strādnieku vērojumiem. Valsts vairs atbalstu nesola.

“KVV Liepājas metalurgs” ik pa laikam izplata informāciju par uzņēmumā saražotās produkcijas apjomu un tās veiksmīgo realizāciju. No uzņēmumā strādājošajiem gan izskan pavisam pretējas versijas un zināms, ka šomēnes tiek atlaists ne viens vien darbinieks. Velmētava strādā epizodiski, un strādnieku vidū klīst runas – ja decembrī tās darbs apstāsies, tad vairs neatjaunosies, vismaz pašreizējo saimnieku rokās ne.

Optimizē skaitu
Paziņojumos presei uzņēmuma dīkstāve septembrī un oktobrī tika dēvēta par plānveida iekārtu profilaktisko remontu, bet izejvielu trūkums – par nelielu aizkavēšanos.
Kompānijas valdes loceklis Igors Talanovs aģentūrai BNS pauda, ka pusgada laikā “KVV Liepājas metalurgam” ir izdevies atgūt daļu noieta tirgu, ka efektivizēti tehnoloģiskie procesi, optimizētas izmaksas, stabilizējies energoresursu patēriņš un samazinājušies zaudējumi. Ražošanas apmēri esot sasnieguši 25–27 tūkstošus tonnu armatūras mēnesī.
Viņš arī atzinis, ka turpmākie mēneši uzņēmumam nebūs viegli, jo celtniecības nozarē, kas ir galvenais armatūras pasūtītājs, ziemas periodā nenotiek aktīva darbība. Tāpēc “Metalurga” darbībā iespējami pārtraukumi un produkcijas ražošana norisināsies tikai vienā velmēšanas cehā, aktīvu ražošanu plānots atsākt 2016. gada pavasarī. Lai stabilizētu ražošanas izmaksas, viens no soļiem esot darbinieku skaita optimizēšana.
“Mēs no valdības neko konkrētu neprasām,” šā gada augustā pauda. “KVV Group” līdzīpašnieks Jevgēņijs Kazmins, kurš iepriekš apgalvoja, ka “KVV Liepājas metalurgs” ir gatavs līdz gada beigām ražošanas apjomus palielināt par 30–40%.

Ieguldīs lietderīgāk
Taču pēcāk kompānija paziņoja, ka samazina ražošanas jaudu, kā iemeslu minot metāllūžņu cenu pieaugumu, elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes apmēru, kā arī maksātnespējīgā “Liepājas metalurga” pārdevēju sniegtos neprecīzos aprēķinus un neatklātās nianses. “Konkurenti citās valstīs par elektroenerģiju maksā no 40 līdz 50 eiro par megavatstundu, bet mēs – 90, neesam konkurētspējīgi,” sacīja I. Talanovs.
Atbalsts no valsts tomēr tiek prasīts, un, lai strādātu bez zaudējumiem, uzņēmumam ir nepieciešami apmēram 11,25 miljoni eiro ik gadu, lēš ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola. Viņa vērtē, ka prasības pēc atbalsta ir lielākas par valsts reālajām iespējām, šo naudu būtu lietderīgāk ieguldīt nozarē ar lielāku pievienoto vērtību. Tiek strādāts kopīgi ar Liepājas amatpersonām, lai palīdzētu attīstīt citas nozares un kompensētu “Liepājas metalurga” radītos zaudējumus pilsētas tautsaimniecībai. Valdība atbalstījusi kūrorta statusa piešķiršanu Liepājas pilsētas daļai.
“Viebrīd iet labāk, vienbrīd iet sliktāk, velmēšana notiek, bet lielā krāsns nedarbojas,” par situāciju “KVV Liepājas metalurgā” izsakās Liepājas mērs Uldis Sesks. Risinājumu viņš saskata jaunu produkcijas veidu ražošanā un jaunu tirgu meklēšanā. Liepājnieku bezdarba problēmu mīkstina pēdējā gada laikā izveidotās divas jaunas industriālās teritorijas, jaunas ražotnes rada atsevišķi Speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumi.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Metalurgiem ziema nāk bez optimisma

Kategorijas