Rekurzeme.lv ARHĪVS

Glīts birojs būs vēlāk

VALIJA BELUZA

2015. gada 13. novembris 07:00

633
Glīts birojs būs vēlāk

Artūrs Šlosbergs vēl tikai sapņo par glītu biroju, kur uzņemt pasūtītājus. SIA “VL Serviss 1” prioritāte ir peļņas ieguldījumi uzņēmējdarbībā. Veramo, bīdāmo, paceļamo, automātisko, ātrgaitas vārtu, paceļamo barjeru, lokšņu aizkaru izgatavošana logiem un garāžām notiek gan pasūtītāja objektā uz vietas, gan, uzņēmuma telpās Liepājā. Tā vajadzībām tiek izmantotas divas telpas, lielākajā ir materiālu, detaļu paraugi, kā arī notiek metināšana un citi darbi.

Skopais maksā dārgāk
“Gadus desmit ņēmos ar logiem, lielākoties strādāju ar lietuviešu produkciju. Tagad – pēc pastāvīgo klientu pasūtījuma. Pēdējā laikā tirgū nāk iekšā diezgan nekvalitatīvi poļu logi, to lētums tiek panākts ar plastmasas rokturiem metālisko vietā un citām kvalitāti ietekmējošām niansēm. Tādu ielikšana prasa divreiz vairāk laika un darba,” zina uzņēmuma vadītājs.
Viņš aicina aizdomāties: “Nevar būt viena pēc izskata līdzīga prece krasi lētāka par citu, kaut kas tur slēpjas, skopais maksā divreiz. Nevar būt reizē lēts un labs. Cilvēki mēdz izvēlēties zemāko cenu, bet, ja nopirksiet, piemēram, vislētākos sekcijveida vārtus, jārēķinās, ka var nebūt aizsardzības, nereti ieliktas plānākas eņģes.”
Pašlaik SIA “VL Serviss” pamata profils ir vārtu izgatavošana, uzstādīšana un remonts.

Pamazām uz augšu
Artūrs Šlosbergs dzīvo Nīcas novada Grīnvaltos, kur ir reģistrēta uzņēmuma juridiskā adrese. Privātmājas garāžā Pērkonē viss arī sācies. Ar vārtiem un logiem piepildītajā garāžā vairs nepietika vietas mašīnai, un pagājušā gada janvārī sameklēta vieta darbnīcai Liepājā. Visu dokumentu kārtošana joprojām notiek vakaros mājās.
Jaunā uzņēmēja pieredze mērāma jau piecpadsmit gadu garumā, bet interese modusies jau skolas laikā, kad zēns apmeklējis radio pulciņu. “Pērkonē bija tāds elektriķis Demidovs, uzdevu viņam jautājumus un daudz ko iemācījos. Ieguvu galdnieka profesiju – tā man sirdslieta, gadu nostrādāju par meistaru arodskolā, tad aizgāju likt logus firmā “LD Montāža”, tur maksāja vairāk. Pa vidu vēl pastrādāju Rīgas Restaurācijas birojā, bet lielpilsēta kā tāda man nepatika un atgriezos. Sākumā darbojos pats – kā individuālais komersants. Prasmes apguvu darbu gaitā, nepārtraukti mācos, jo visu laiku nāk klāt jaunas tehnoloģijas. Dibināt SIA nolēmu, jo vajag pamazām paplašināties, bet taisīt mikrouzņēmumu, kas nemaksā nodokļus, nav izdevīgi. Apkalpoju arī ostas, uzņēmumus, visiem vajag sadarbības partnerus – PVN maksātājus. Tik tikko bijām četri, uz vasaru paņēmām palīgstrādnieku, bet šobrīd komandā esam trīs – divi pastāvīgie darbinieki un es.”
Vaicāts par grūtībām, ar ko nākas saskarties uzņēmējdarbībā, A. Šlosbergs nosauc parādniekus. Simtprocentīgu priekšapmaksu neviens nedod; ja dabū 70%, tas jau labi. Tomēr gadās pa klientam, kurš izdomā nesamaksāt vai pavilkt norēķinu garumā. “Un spēj tik maksāt nodokļus! Ja būtu vairāk naudiņas vai bagāts onkulis, varētu iepirkt vairāk instrumentu, iekārtu, ātrāk attīstīties. Iepriekšējā darbavietā bija pieņemts, ka katrs strādā ar saviem instrumentiem, tie pa lielam man jau bija. Ieguldām ražotnē savus līdzekļus, vienīgi autobusiņš ņemts līzingā. Drīz tas jau būs atmaksāts. Nepatīk man aizņemties, jo nezinu, kā ar darbiem var būt ziemā. Labāk iet uz augšu nesteidzoties. Šogad jau paši uz vietas metinājām bīdāmos vārtus, nodrošinot sevi ar darbu. Tad ir arī lielāka pārliecība par iznākumu, nebūs jābrauc remontēt.”

Ietekmē pirktspēja un sezona
Pirms krīzes piekrišana bijusi koka logiem, ko tagad liekot tikai tie, kuri ceļ jaunas mājas un kuri var atļauties. Pašlaik pieprasījums ir pierimis, jo tie ir dārgāki par PVC jeb plastmasas logiem, skaidro A. Šlosbergs. “Logu biznesu, tāpat kā citus, ietekmē iedzīvotāju pirktspēja. Daudzi gribētu nomainīt vārtus, taču maciņš neatļauj.
Vaicāts par nākotnes iecerēm, A. Šlosbergs teic, ka lieli plāni netiek kalti. “Vajadzētu vēl kādu normālu darbinieku, kas šobrīd nav vienkārši. Kamēr cilvēki strādātu, es varētu prātīgi ar papīriem nodarboties. Tādas vārtu licēju profesijas nav, vienkārši jādomā līdzi, ko dara. Pagaidām vēl spējam apmierināt pieprasījumu, jo pa ziemu tas ir mazāks. Ko darīt, pietiek, taču jūtama konkurence: nāk iekšā ražotāji no Rīgas. Tagad galvenokārt veicam remonta, apkopes darbiņus – vasarā parasti vārti pa dienu stāv vaļā, bet aukstā laikā tos intensīvi virina, sāk ķerties, kāds pamanās tajos iebraukt. Nākot pavasarim, atsāksies rosība ārā. Gan logu, gan vārtu biznesu noteikti ietekmē arī sezona.”