Klājot galdus, brīvdienu nav

2015. gada 16. novembris 07:00

3680

Vaiņodes novada domes izsludinātajā izsolē par ēdnīcas telpu nomu pieteicās tikai viena pretendente – Egita Jurjāne. Nu jau viņa ar savu komandu sākusi darbu ēdnīcas telpās un pabaro daudzu Vaiņodes iestāžu darbiniekus.

Domes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons stāsta, ka ēdnīcu, savienojot ar kultūras namu, uzcēlis bijušais sovhozs “Vaiņode”. Pēdējos gados tā bijusi bez saimnieka, bet iekārtas un inventārs ir saglabāts. Kad “Kursas Laiks” apciemo ēdnīcu, uz virtuves galda sarindotas un tiek pildītas vienreizējās lietošanas ēdienu kastītes, lai pēc brīža dotos ceļā pa visu pilsētu. Pusdienas pasūtītas gan no domes, gan no veikaliem, poliklīnikas un citām iestādēm. Zupas porcija kopā ar trauku un piegādi maksā vienu, otrais ēdiens – divus eiro. Banketu zālē tiek klāts galds bēru mielastam, bet lielā zāle – tukša. Pusdienot uz vietas iedzīvotāji vēl neierodas, jo saimniecei vispirms jānokārto visas atļaujas.

Gatavo izbraukumos
Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbinātā Egita Jurjāne reģistrējusies 2014. gada jūnijā. Viņa pēc profesijas ir grāmatvede, skolojusies “Turībā”, bet gatavot ēdienu sākusi V. Jansona viesu mājā Augustē. Tad kāds paprasījis uzklāt galdu bērēs, cits – jubilejā, un “tā mums aizgāja”. Pieprasījumu kalendārs esot gatavs līdz pat nākamā gada septembrim: svinības būs uzņēmējiem, sērfotājiem, medniekiem utt. Klāt kāzu galdu Egita ar savu komandu dosies pat uz Ādažiem. Veiksmīga sadarbība izveidojusies ar Embūtes Tūrisma informācijas centru, kur iekārtotas telpas svinībām, kas var uzņemt līdz 50 cilvēkiem. Uz turieni braucot svinēt pat no Liepājas. Dzimšanas dienās un izlaidumos cilvēki uzticot atslēgas, lai galdu saklāj mājās.
Embūtē Egita var darboties divās virtuvēs, bet citkārt izbraukumos nav viegli – jāstrādā svešā virtuvē, kuras iekārtām var būt kādi niķi. Bet rezultāts vienmēr bijis veiksmīgs un laikā.
Ēdiena gatavošana Egitai patikusi no bērnības, svinību galdus klājusi viņas māte. Pavāra prasmes apguvusi pašmācībā, bet viņas komandā strādā arī diplomēta šā aroda meistare – Inese Mežaine. Kāzu galda klāšana 80 personām, bēru galds simtam – tur nepieciešama paliela komanda, un kopā ar Egitu strādā sešas darbinieces.
Par reklāmu Egita nedomā, tā aizejot pati par sevi. Šomēnes esot tikai viena brīva sestdiena, taču bieži gadoties, ka nāk kāds iepriekš neplānots pasākums. Nereti vienlaikus jāpaspēj saklāt vairākus galdus. Nosaukuma uzņēmumam vēl nav, par to tiekot domāts.

Receptes domā pati
Egita atzīst, ka kopējā īrējamā platība – 400 kvadrātmetru – ir par daudz. Visas palīgtelpas nemaz nav nepieciešamas, arī virtuve esot par lielu. Viņa spriež, ka Pārtikas un veterinārā dienesta darbinieki jāuzaicina pašai, lai norāda un paskaidro uzlabojamās lietas.
No pašvaldības nākusi ideja ēdnīcu, kafejnīcu un nelielu viesu māju veidot bijušās dzelzceļa stacijās ēkā Vaiņodes centrā. Egita to vērtē piesardzīgi, bet būtu gatava tur saimniekot, jo labāk ieguldīt jaunās iekārtās, nevis remontēt vecās. V. Jansons dzelzceļa ēkas pārveides projekta realizācijas iespējas vērtē optimistiskāk.
Tikko Egita sākusi darbu šajā ēdnīcā, gadījies kuriozs. Atskanējis zvans no nepazīstama numura, un kāds vīrietis pasūtījis divas porcijas – uz kapiem. Nodomājusi, ka kāds nes cauri, bet izrādījies, ka pusdienot vēlas tur strādājošie Aizputes apbedīšanas biroja darbinieki. Pēc tam īsziņā atsūtījuši paldies par garšīgajām pusdienām.
Egita atzīst, ka pati ir “cilvēks – orķestris”, jo veic visus, arī sagādnieka un šofera, pienākumus. Vislabāk viņai tomēr patīk gatavot. Viena no pašas izdomātajām receptēm – tomātu uzkoda, svaigam dārzenim pievienojot ķiploku, sieru, majonēzi. Karbonādi gatavo, to sutinot saldajā krējumā un sīpolos. Uz Jāņiem šašliks marinēts jāņogu mērcē. “Man patīk pašai izdomāt, nevis noskatīties internetā.” Jaunas salātu receptes dažkārt rodas, ja darbinieces kaut ko salaiž grīstē no iepriekš iecerētā, bet rezultāts sanāk labs. Visbiežāk komandas saskaņa esot ideāla. “Veru muti, lai pateiktu ideju, bet kāda no meitenēm to jau izdomājusi.”
Ļoti piedomājot arī pie galda noformējuma, lai izceltos arī vienkāršs ēdiens.

Tīk grūtas situācijas
Egita cenšoties svinību ēdienkarti pamainīt un dažādot, bet novērojusi, ka pašlaik visi grib nevis ko smalku, bet kārtīgu lauku ēdienu, piemēram, medījumu. Interesējas, no kā būs gatavota majonēze un mērce.
Kad lūgta Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķiem pēc koncerta pasniegt maizītes, to vietā samaisījusi īstu lauku rasolu. “Cik priecīgi viņi bija!” Barojusi arī amatierteātra skates dalībniekus – Joda dambī uz ugunskura vārījusi soļanku.
Vasarā iepirkusi ogas, lai spiestu sulas. Gurķus marinē un skābē pašas. Daudzi gribot, lai gaļa ņemta no mājas cūkas, bet tā ir dārgāka un grūtāk dabūnama. Arī ikdienas pusdienas piegādājot, Egita cenšas ņemt vērā pasūtītāju vēlmes: kāds kartupeļu vietā vēlas makaronus, cits – griķus.
No darba atslēgties dažkārt nevarot pat naktīs – jāceļas un jāpieraksta, kas pasākumam vēl vajadzīgs. Visu laiku jādomā kas jauns un interesants. Atpūsties varējusi, kad saviem sadarbības partneriem sezonas noslēguma ballīti sarīkojusi Nīcas viesu nama “Janči” saimniece. Ieradušies ap 60 cilvēku, un reizē tā bijusi pieredzes apmaiņa.
Egita atklāj, ka viņai patīk grūtas situācijas. “Es neapjūku, es māku no tām iziet.” Vasarā, vedot sagatavotos produktus uz pasākuma vietu, mašīnas sānos ietriecies cits auto. Bagāžas nodalījumā – viss gar sienām, plātsmaize “dekorēta” ar lokiem. Turpat grāvmalā visu izlikusi un sakārtojusi.
Egita teic, ka neprot mierīgi sēdēt pat ciemos pie draudzenēm, nav ierasts. “Es taču varu kaut ko uzgriezt vai nomazgāt traukus.” Agrāk pasākumus arī pati vadījusi, tagad to ar galdu klāšanu apvienot nevarot.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Klājot galdus, brīvdienu nav

Kategorijas