Lai dārzs arī ziemā būtu baudāms

2015. gada 16. novembris 07:00

3622

“Kas te rudenī ko redzēt, vasarā gan pa kādam apbrīnotājam, ekskursantam uzrodas, bet pēc publicitātes mēs nemaz nedzenamies,” Brigita Zukule savu un vīra Donāta lolojumu “Sietiņus” Grobiņas novada Kapsēdē vērtē pieticīgi. Tomēr gaumīgie, pārdomātie mūžzaļo augu stādījumi, vēl neaizmigušie rododendri, glīti nogriezto ziemciešu puduri un izravētās dobes liecina, ka dārzs par kopēju uzmanības trūkumu nesūdzas un tāpēc pievilcību nezaudē nevienā gadalaikā. Uzreiz pamanāms, ka stādījumi nav haotiski: gan soliteraugi te var parādīt raksturiņu, gan sezonas augi ar košumu padižoties. Novembra dzestrumā no fona augiem par zaļās pasaules galvenajiem varoņiem pārvēršas čūsku egle, tūjas, pacipreses un vecā īve, kas turpat pirms pusgadsimta iestādīta mājas ēnas pusē un plešas uz nebēdu.

Favorītaugi mainās
Lai ravējot nenobradātu augus un nesablīvētu zemi, starp stādījumu grupām soļa attālumā izmētātas saliņas, ko Donāts izveidojis no pašu laukos savāktiem un sacementētiem akmentiņiem. Tādā pašā stilā tapusi strūklaka, dīķa malas un improvizēta strautiņa gultne, kas izlokās cauri daiļdārzam.
“No pļavām pa grāvi šurp tek ūdens, ap izveidoto ūdens krātuvīti labi turas mitrums. Arābēm, obrētām, vairāku krāsu aslapu flokšiem pietiek. Pārējo dārza iemītnieku aplaistīšanai ūdens jāņem no krāna vai no jumta, jo šovasar dīķis izsusējis. Ūdensrozes ārpusē stāvēja.” Rūpīgi kopto teritoriju nācies apjozt ar drāšu žogu, citādi stirnas bariņiem vien apciemojot.
Prasmes un pieredze dārza kopšanā uzkrāta, mācoties galvenokārt no grāmatām, “kaut gan tur jau esam salasījušies arī visādas muļķības”. Augus Zukuļi iegādājušies stādaudzētavās “Īves”, “Baltezers”, arī citviet. Dārza favorīti mainoties. Vienubrīd kapsēdnieki aizrāvušies ar dālijām, lilijām un gladiolām. Gladiolas izstādītas laukā, bet dālijas atdotas prom: gāžas ārā, krāms ar pārziemināšanu un prasa pamatīgu laistīšanu.
“Topā ir peonijas, kolekcijā nu jau pie simta. Bet mūsu abu pēdējais modes kliedziens – hortenzijas. Šogad kādas padsmit sastādījām visās malās.” Ziemā – dārzkopja klusajā sezonā – Brigita atkal kalšot plānus, ko vēl dārzā uzlabot, ko papildināt.
Kupla un draudzīga dzimta
Uz Kapsēdi no Ādažiem Zukuļi pārcēlušies sešdesmito gadu beigās, jo netālu, Tosmarē, dzīvojuši Brigitas vecāki. Satikušies abi Ādažos, kur Brigita pēc sovhoztehnikuma beigšanas strādājusi dārzniecībā. Par puķēm gandrīz neko nav mācījusies, jo profesija ir dārzkopības agronome.
“Mājas vienā galā dzīvoja krievi, te viņiem bija stallītis, te mēslu čupa, tur ogļu un siena šķūņi,” uz vienu no labiekārtotajām pagalma zaļajām zonām norāda saimniece. Viss nācis pamazām: šur dobīte, tur dobīte.
Abi dzīvesbiedri mūžu nostrādājuši pie teliņiem fermā “Piņķi”. Tas ļāvis četras atvases mājās audzināt, nesūtot bērnudārzā. Namiņš laika gaitā piedzīvojis atjaunošanu. “Pašu spēkiem, protams, jo mums taču ir trīs dēli un meita. Meitai Evijai māja ir Gramzdā, Dainis dzīvo dzīvoklī ciematā, Arnim arī ir sava māja. Pašlaik “Sietiņos” esam palikuši divatā, bet blakus atrodas jaunākā dēla Mareka māja, ko viņš pats uzcēlis. Katru dienu tepat vien, atbrauc, parunā.” Zukuļi lepojas arī ar vienpadsmit mazbērniem un četriem mazmazbērniem.
Nu, kad devušies pensijā, dārza lietām var atdoties vairāk. Vasarā priecāties par smukumu nesanākot bieži: “Donāts pļauj zāli ar diviem aparātiem un traktoriņu. Es tik pārskrienu no vienas dobes uz nākamo. Ko esmu redzējusi? Tikai nezāles!” labestīgi paironizē Brigita un jau rimtāk piebilst, ka kopīga pasvinēšana vasarā kļuvusi par kuplās saimes tradīciju. Lieldienās, Jāņos un Donāta dzimšanas dienā, kas septembrī, pulcēties zem vecā ozola esot ierasta lieta. “Ciemiņi sanāk, arī muzikants mums ir draugs. Ziemassvētkos visi atkal būsim kopā,” stāsta Brigita.
Dārza kopšanā pēcteči gan neesot tik nadzīgi. “Kad mazbērni auga, viņi jūsmoja: ai, kā mums te patīk, noteikti nāksim pie jums dzīvot. Teicu, ka tad būs jākopj dārzs. Tagad nenāk neviens un vairs pat nesaka, ka te grib dzīvot. Nezinu, kas notiks, kad mūsu nebūs. Droši vien buldozers brauks pāri. Saimniecību pārņēma Mareks, privatizētajā fermā tagad stāv tehnika.”
Uz Ādažiem Zukuļi aizbrauc paretam, bijuši arī pagājušogad. “Laikam pēdējoreiz. Vairs turp nevelk.”

+ 6

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Lai dārzs arī ziemā būtu baudāms

Kategorijas