Vidējās algas apmērs lauku iedzīvotājos izraisa skaļus smieklus

2015. gada 20. novembris 07:00

801

Vidējās algas apmērs lauku iedzīvotājos izraisa skaļus smieklus

Valdība plāno no nākamā gada paaugstināt minimālo algu par 10 eiro. Iedzīvotāji gan ir skeptiski un uzskata, ka tas nevairos labklājību, jo celtas tiks arī cenas maizei un citiem ikdienas izdevumiem. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes pēdējiem datiem, vidējā darba samaksa šā gada jūnijā bijusi 820 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas nozīmē, ka vidēji “uz rokas” iedzīvotāji saņem 582,35 eiro. “Kursas Laika” sastaptie iedzīvotāji ir neizpratnē, kā aprēķināts šis mistiskais skaitlis. Pēc viņu domām, tas nav ne tuvu reālajai situācijai, un vairumam izraisa skaļus smieklus.

Vajag vienu tūkstoti
Netālu no Sikšņu centra ar mazdēliņu Tomu pastaigājas pensionāre Lilija. Arī pēc viņas domām, minimālās algas pielikums neko nemainīs un vispār ir izsmiekls. Sieviete šobrīd saņem pensiju. Pensionāre uzskata: viņas bērniem vajadzētu 1000 eiro mēnesī, lai iztiktu. Šobrīd tie saņemot aptuveni pusi vai pat mazāk no vēlamās darba samaksas. Kundze necer, ka sagaidīs laiku, kad mēs visi dzīvosim labklājībā. “Ja 25 gados nekas uz labu nav gājis, tad man vairs to nepieredzēt, varbūt jaunie, bet kaut kas ir aizgājis šķībi, greizi un nepareizi.”
Paknapi izdzīvot ar 148 eiro ikmēneša pensiju sanāk Elzai Vanagai no Dunikas pagasta. Sieviete izaudzinājusi piecus bērnus un aizgājusi priekšlaicīgā pensijā. Atvases tagad katra savā dzīvē, tomēr arī viņiem neiet viegli. “Dēls uz dažiem mēnešiem aizbrauca piepelnīties uz ārzemēm, jo nevarēja iztikt. Viena meita ir invalīde, otra sēž mājās uz vīra kakla. Vīrs labi pelna un dažkārt piegādā viņai kādu darbiņu uz mājām. Vecākā meita strādā par slaucēju pie vietējā saimnieka.” Pēc kundzes domām, lai tā labi varētu dzīvot, algai vajadzētu būt ap 700 eiro. Lai varētu samaksāt par dzīvesvietu, elektrību, visus komunālos maksājumus un apģērbtu ģimeni.

Nesaprot kur skaitļi rodas
Savu izbrīnu par vidējo algu Latvijā neslēpj Inga Alksne no Šuķenes: “Kur viņa rodas, ja mums pagastā lielākie pelnītāji ir skolotāji un viņiem alga ir ap 300 eiro. Kur rodas tie 800? Tad iznāk, ka viņiem Rīgā ir tik lielas algas, ka vidējā iznāk 800.” Mēs ģimenē esam seši bērni un divi pieaugušie.” I. Alksne rēķina, ka mēnesī ar 1600 eiro ģimene “izvelk”. Sieviete pauž, ka cilvēkiem ir dažādas prasības un vēlmes. “Mums ir daudz tādu cilvēku, kas dzīvo uz pabalstiem, un viņiem pietiek. Viņus apmierina viņu dzīves līmenis. Mani neapmierina, un es meklēju vēl papildu nodarbošanos, lai man ienākumi būtu lielāki. Arī pieliktie 10 eiro neko nemaina, jo maizes cenu arī pacels. Šogad jau arī pielika divus eiro pie pensijām. Tūlīt jau atkal veikalā kaut kam pielika cenu klāt. Tie divi eiro jau sen ir pazuduši.”
Inga domā, ka katrs dzīvo pēc tā, ko vēlas dzīvē sasniegt. “Mans brālis gribēja labāk dzīvot – aizgāja uz Rīgu, bet vai viņš labāk dzīvo? Nu diez vai, jo Rīga ir ļoti dārga. Ja es to algu pelnītu šeit, tad noteikti dzīvotu zaļi. Viņiem Rīgā tur ir tā – prasa vēl no laukiem: aizdod naudu!” nosmej sieviete.
Līdzīgi domā arī Sandra Roze no Dunikas pagasta. Viņasprāt, katram strādājošam vajadzētu saņemt, kā minimums, ap 500 eiro uz rokas. “Protams, vajadzības ir daudz un, jo vairāk būs, jo vairāk gribēsies. Pilsētā varbūt liekas, ka tie maksājumi par apkuri un citi ir lielāki, bet laukos jau tāpat ir jāgādā malka. Tas pats vien ir. Laukos jau tas arī nav par velti. Es neesmu par to, ka ceļ minimālās algas, tas neko nedod, jo līdz ar to viss kāpjas augstāk. Ir jāsamazina vai nu nodokļi, vai jāpiešķir atvieglojumi. Nav nozīmes par 10 vai 20 eiro paaugstināt minimālās algas, jo paaugstina jau uzreiz visas citas izmaksas. Tas vidējais jau arī ir tāds nosacīts: kādam ir četras kotletes un kādam – neviena, bet vidēji katram – divas.”

Nesanāk pat minimālā
Pie Rucavas novada domes rudens lapas čakli grābj Zigrīda un Sandra. Viena no kundzēm ir tā saucamo “simtlatnieku” programmā un tagad četrus mēnešus ir nodrošināta ar darbu un saņems 150 eiro, bet, kad darbs beigsies, varēs saņemt 50 eiro pabalstu. Otra sieviete ir pagasta strādniece un nesaņem pat minimālo algu, tas tāpēc, ka piektdienas ir brīvas. “Tāpēc, ka pagastam nav naudas, mums nav minimālā alga.”
Abas lapu grābējas ir vienisprātis, ka darba atalgojuma apjoms atkarīgs no tā, kur cilvēks dzīvo. “Ja laukos, tad ar 580 eiro pietiktu. Ja pilsētā, tad vajadzētu vismaz 800 eiro uz rokas. Ja bērni lieli, ar 400 eiro varētu pilnīgi pietikt,” prāto Zigrīda.
Izvairīgs nosaukt konkrētu naudas summu, lai cilvēks varētu izdzīvot, ir Dunikas pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Vidējais. “Tiešām grūti pateikt. Man kaut kā iznāk uz rokas ap 500 eiro. Jāsaka: grēks būtu sūdzēties, kaut kā jau iztiekam, lai gan, protams, pašam mājās ir saimniecība. Arī tā dod kaut kādu naudiņu, lai gan nevaru teikt, ka ļoti bagāti dzīvojam.”
Pagasta pārvaldnieka saimniecībā ir 15 slaucamas govis un ienākumi ir puslīdz pastāvīgi. “Vienīgais – jau pusotru gadu piena iepirkuma cena ir “kolosāla”. Tā ka mēs ar to saimniecības darīšanu ejam pa mīnusiem diezgan stingri,” nosaka J. Vidējais.

Nesamērīgi nodokļi
Vidējās algas apmērs pārsteidz arī Rucavas novada domes priekšsēdētāju Irēnu Šustu: “Diezgan ievērojami. Nezinu, vai es tādu vienu ciparu varu nosaukt, jo katram ir savs vajadzību loks, kas ir jāapmierina. Katrā ziņā mēs noteikti esam zem vidējā algas līmeņa – lielākā daļa domes darbinieku.” Pēc I. Šustes domām, ienākumu lieluma nepieciešamība atkarīga no tā, cik ģimenē bērnu, kur viņi skolojas – augstskolā vai tepat Rucavas pamatskolā. “Es uzskatu, ka tas, cik cilvēkam paliek uz rokas no vidējās algas, ir šausmīgi liela nesamērība un valstī ir jāpārskata darbaspēka nodokļi, lai arī tik daudz nestrādātu nelegāli. Vienmēr būs tā, ka cilvēkam vajag vairāk, nekā viņš saņem, tas ir tāds likums, ko laikam nevar apiet. Tās vēlmes vienmēr ir lielākas nekā iespējas. Mazliet valsts ekonomika iet uz augšu, bet tas ir par lēnu. Valstī ir vairāk jādomā par to, lai uzņēmumi rastos tieši laukos, tieši pierobežā, un ar diferencētiem nodokļiem stimulēt to veidošanos. Tad arī no pašvaldības pleciem tiktu noņemtas iedzīvotāju kategorijas, kurām mums jāizmaksā garantētais minimālais ienākums vai dzīvokļu pabalsti.”
I. Šusta necer, ka savas dzīves laikā sagaidīs, kad būsim tikpat labklājīga valsts kā Norvēģija. “Un vai mums to vispār vajag? Visām labklājībām ir arī sava ēnas puse – šie paši bēgļi, kuri tiecas uz Norvēģiju, Vāciju, Zviedriju. Vai tas latviešu tautai un Latvijas valstij arī nāktu par labu, stipri šaubos. Vai mums tik daudz ir vajadzīgs materiālā labuma? Aizmirstam ģimeni, saknes, garīgās lietas,” pārdomās dalās Rucavas novada priekšsēdētāja.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Vidējās algas apmērs lauku iedzīvotājos izraisa skaļus smieklus

Kategorijas