Skolotāji streikos, jo tracina gadiem krātā neziņa

2015. gada 25. novembris 07:00

336

Skolotāji streikos, jo tracina gadiem krātā neziņa

Piektdien notiks skolotāju un citu pedagoģijas jomā strādājošo streiks. Tas skars gan par brīvdienu priecīgos skolēnus, gan par viņu pieskatīšanu norūpējušos vecākus. Par pārmaiņām iestājas visi – arī tie, kuri streikam neredz jēgu.

Liepājas 15. vidusskolā direktors Gints Ročāns bērnu vecākus jau brīdinājis, ka skolotāju streika laikā 27. novembrī iespējams izvērtēt pašiem, vai bērnam nākt uz skolu vai ne. “Mūsu skolā streikos aptuveni divas trešdaļas skolotāju. Viņi izmanto savas konstitucionālās tiesības, un viss ir saskaņots. Skolotāji, kuri nestreiko, strādās pie projektu darbiem, un tā viņiem būs brīnišķīga iespēja strādāt ar skolēniem individuāli. Tiesa, šādu skolēnu mums ir tikai daži desmiti, pārējiem tiks piedāvāta kāda iespēja kopīgi pavadīt laiku. Pieņemu, ka tā varētu būt kino diena skolā,” par piektdienas nodarbi skolēniem stāsta G. Ročāns.
Jautāts, kā skolotāji tiks galā, ja programmas vielā veidosies robi izlaistas stundas dēļ, direktors uzsver, ka vienas stundas dēļ izglītības programma netiek traucēta. “Problēmas ar izglītības programmas apguvi varētu rasties, ja izpaliktu stundas nedēļas garumā. Tad nāktos pagarināt mācību gadu, kā to paredz normatīvi.”

Jauno algu modeli neatzīst
15. vidusskolā “Kursas Laiks” uzrunāja arī skolotājus. Latviešu valodas un literatūras skolotāja Ginta Milgrāve streikā piedalīsies, jo jaunais algu modelis paredz viņas algas samazinājumu un pat nav skaidrs, par cik. “Es nezinu, cik daudz naudas būs mazāk. Īsti pat nezinu, ko sagaidīt nākotnē. Pat nezinu, par ko vairāk protestēju – par neziņu vai to, ka saņemšu par savu darbu mazāku atalgojumu, lai gan viss paliek dārgāks,” saka pedagoģe.
Savukārt bioloģijas skolotāja Linda Bezrodina nolēmusi nestreikot, jo, rūpīgi lasot streika motivāciju un uzklausot arodbiedrību pārstāvjus, tā arī nav atradusi, kur teikts, ka streiks vērsts pret jaunā algu modeļa ieviešanu. “Tur ir viss, tikai ne tas, par ko patiešām esmu gatava streikot. Es noteikti esmu pret jauno algu modeli, jo tas ir nepārdomāts, sasteigts un daudziem nesaprotams, tomēr streiks nav vērsts pret šo modeli, tāpēc neredzu jēgu kavēt darbu dēļ tiem motīviem, kas nosaukti streika pieteikumā,” saka L. Bezrodina. Viņa vada projektu darbus un ir skolēnu mīlēta skolotāja. Jau divus gadus no vietas saņēmusi balvu no skolēniem “Foršākā skolotāja”. Tajā pašā laikā par izglītības kopējām problēmām L. Bezrodina atzīst: “Es neredzu, kā to varētu ietekmēt!”

Ministrija darīs, kā gribēs
“Sabiedrība pie šādas protesta formas nav pieradusi,” atzīst Liepājas starpnovadu arodorganizācijas vadītāja Indra Mokorenko. Iepriekš organizētais ielu gājiens un piketi pēckrīzes periodā esot devuši algām vien 20 eiro pielikumu. Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrība (LIZDA) aicina vecākus 27. novembrī uz streikojošajām mācību iestādēm bērnus nevest un parūpēties par viņu pieskatīšanu pašiem.
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile pauda pārsteigumu, ka LIZDA izsludinājusi streiku pēc, viņasprāt, sekmīgām sarunām. No septiņām LIZDA izlīguma prasībām ministrija apmierināja tikai divas, turklāt tās jau iepriekš atrunātas Ministru Kabineta noteikumos un darbojās, skaidro I. Mokorenko. Pēdējo punktu, lai izšķirtos par streiku, esot pielikusi ministrijas nenoteiktība par solīto deviņu miljonu sadali. LIZDA secinājusi, ka “ministrija darīs, kā gribēs”, trūkst dokumenta, zem kura būtu abu pušu paraksti. Izlīgšanas komisija trīs sēdēs neko neesot panākusi.
I. Mokorenko atzīst, ka sākotnējais jaunais algu modelis bijis ļoti labs, atslogojis pašvaldību budžetus un nav nodarījis pāri lielo skolu pedagogiem. Pēc tam parādījies variants, kas lielajām atņem un mazajām pieliek. Visapdalītākie esot bērnudārzu pedagogi.

Vēlas sakārtotu uzskaiti
Streikā piedalās arī abas Vaiņodes skolas. Vidusskolas direktors Zigmunds Mickus savu skatījumu pauda jau iepriekš: “Uzskatu, ka atsevišķu Rīgas un citu lielo pilsētu skolu pedagogu lielās algas ir šķērslis, kāpēc nevar pieņemt jauno algas modeli. Strādājot vairākās darbavietās, viņi saņem vairāk par tūkstoti. Ar reformu viņiem alga kritīsies, bet mazāk atalgotajiem tā augs. Tāpēc lielās skolas kopā ar arodbiedrību ir pret reformu.”
Z. Mickus vērtē, ka viņa skolas pedagogi atalgojuma skalā ir apmēram pa vidu. “Ja gultā guļ pa vidu, tad, lai uz kuru pusi segu velk, vidējam ir silti,” viņš salīdzina. “Gaidām reformu tikai tāpēc, lai sakārtotu darba samaksas modeli, lai skolotāji tiešām zinātu, cik par ko saņem. Pašlaik konkrētība ir izstiepts jēdziens. Gaidām nevis lielākas algas, bet sakārtotu darba uzskaiti.”
Līdzīgās domās ir internātpamatskolas direktors Reinis Ulberts: “Faktiski naudu nevajadzētu vairāk. Es tagad slikti runāju – kuram nevajag naudu?” Bet, ja nav skaidrības par solītās summas apmēru un ir aizdomas, ka pedagogi saņems mazāk, tad “labāk netramdītos un ļautu strādāt”. Mainoties izglītības ministriem, skolu vadītāji nejūtot darbības pēctecību.

Strādās, bet bez skolēniem
Bijušā Liepājas rajona teritorijā nestreiko tikai dažas skolas. I. Mokorenko stāsta, ka tajās ir vien daži arodbiedrības biedri un acīmredzot neviens nav uzņēmies iniciatīvu saorganizēt pārējos. Savukārt Gaviezes pamatskola, kurā nav arodorganizācijas, streikam pieteikusies.
Streikojošie pedagogi būs skolās un faktiski strādās, tikai bez skolēnu klātbūtnes. Piemēram, Rudes pamatskolas pedagogi iepazīšot, kā jādarbojas ar salidojumā uzdāvināto interaktīvo tāfeli. Bērnudārzu skolotājas pušķošot savu iestādi Pirmajai Adventei.
Streika diena pedagogiem no valsts līdzekļiem netiek apmaksāta, un vairākas Latvijas pašvaldības paziņojušas, ka to darīs no savas kabatas. Līdz otrdienai I. Mokorenko nebija zināms, ka arī kāda mūspuses pašvaldība būtu izšķīrusies par šādu soli.
Priekules novadā, kur streiko trīs skolas, atbalsta pasākumi tiek apspriesti trešdien. Domes priekšsēdētāja Vija Jablonska teic: ja būs nepieciešamība, arī streikojošo skolu skolēni tiks nodrošināti ar transportu un ēdināšanu. “Es personīgi kā bijusī pedagoģe atbalstu kolēģus. Nevar tracināt veselu nozari, ja nav izdomāts viss līdz galam. Gadiem risināt, bet nekur netikt – tas nav pieņemami. Neziņa – tā tracina visvairāk,” pauž V. Jablonska.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Skolotāji streikos, jo tracina gadiem krātā neziņa

Kategorijas