Jauni maksājumi katrai mājsaimniecībai

2015. gada 25. novembris 07:00

658

Par visām trim lietām runāts, jo Eiropas Komisijas regulas prasa katru no tām. Par PVN likmi namu apsaimniekošanai bija zināms, jau iestājoties Eiropas Savienībā, līdzīgi ir arī ar siltuma skaitītājiem un dūmu detektoriem daudzdzīvokļu namu koplietošanas telpās. Lai izzinātu realitāti, kas sagaida teju katru Latvijas iedzīvotāju, “Kursas Laiks” izjautāja SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” vadītāju Arti Rimmu. Viņš arī pārstāv Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociāciju (LNPAA) un regulāri piedalās domu apmaiņā gan ar kolēģiem, gan Ministru Kabinetu, kas ģenerē visas likumu izmaiņas.

Izraisīs negodīgu konkurenci
Lēmums par PVN likmi namu pārvaldīšanas pakalpojumiem Ministru Kabinetā tika pieņemts jau šā gada 15. septembrī. “Es to pilnībā saprotu, un tas ir pamatots ar Eiropas vienoto nodokļu politiku, tomēr, kā likme tiks ieviesta un kā viss izskatīsies dabā, vēl aizvien nav skaidrs,” atklāti saka A. Rimma. LNPAA viedoklis ir, ka PVN uzlikšana var radīt dzīvokļu īpašnieku maksātspējas samazinājumu, nevienlīdzību namu pārvaldīšanas tirgū un pakalpojuma kvalitātes krišanos. “Asociācija neiebilst pret PVN likmi, tomēr tā būtu jāievieš pakāpeniski, nevis sasteigti un nepārdomāti,” uzsver A. Rimma. Debitoru jeb parādnieku skaits diemžēl nesamazinās, un apsaimniekotājam jārēķinās ar neatgūstamiem parādiem. Tagad tas attieksies arī uz PVN maksājumu valstij. Šis maksājums būs jāveic neatkarīgi no tā, vai pakalpojuma saņēmējs to būs apmaksājis. LNPAA uzsver, ka šobrīd ir pieļauta iespēja kropļot tirgu, jo vidēji lieliem namu apsaimniekotājiem ar apgrozījumu līdz 50 tūkstošiem eiro gadā ir iespēja PVN nemaksāt, kas izraisīs negodīgu konkurenci. Tam var sekot pakalpojumu kvalitātes pazemināšanās.
Apsaimniekošanas maksa dalās divās daļās: parasti viena daļa nonāk mājas uzkrājumā, bet mazākā – ne vairāk par 30% – tiek izmantota uzreiz. Šī mazākā daļa ir tā, ko apliks ar PVN. Savukārt no mājas izveidotā uzkrājuma pērk pakalpojumus un materiālus, kur PVN jau iekļauts, tādēļ otro reizi nodoklis vairs nebūs jāmaksā. Daudz smagākā situācijā nonāks to daudzdzīvokļu namu iemītnieki, kur kopīpašuma apsaimniekošanai nav izveidota biedrība vai arī izveidots uzņēmums, apvienojoties vairākām mājām. Runa ir par lauku apvidiem un maziem ciemiem. “Šajā gadījumā nav uzskaites un PVN likmi iznāks rēķināt par visu iekasēto apsaimniekošanas maksu,” spriež A. Rimma.
Arī dzīvokļa īre tiek aplikta ar PVN pilnībā. Nav noslēpums, ka pašvaldība, piešķirot īres tiesības, atbalsta sociāli visneaizsargātākos un trūcīgākos iedzīvotājus. Pēc būtības ar pašreizējo valdības lēmumu vislielāko triecienu saņems visnabadzīgākie iedzīvotāji. Pēc “Kursas Laika” rīcībā esošās informācijas, namu apsaimniekošanas biedrības nav daudzās mājās novadu centros, nerunājot par attālākiem ciemiem.

Viena dēļ solidāri cietīs visi
Tāpat kā ūdens skaitītājus, arī siltuma skaitītājus centrālapkures mājās pieprasa Eiropas Savienības regula. Plānots to ieviest Latvijā jau no 2017. gada 1. janvāra. Pagaidām šie noteikumi attiecas uz ēkām, kurām būvatļauja izdota pēc 2016. gada 1. janvāra un kurām siltumapgāde ir nodrošināta no kopīga siltuma avota vai no centralizētās siltumapgādes sistēmas, kā arī ēkām, kas atjaunotas par Eiropas Savienības fondu, valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem. Kā reālu termiņu šo laiku un atbalstāmu prasību uzskata arī A. Rimma. SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” ir pieredzē pārbaudīti labi ieteikumi iedzīvotājiem, kuri ir gatavi ieguldīt līdzekļus. A. Rimma ieteic, plānojot siltumapgādes renovāciju, uzreiz izveidot horizontālās apkures sistēmu, nomainot pašreizējos vertikālos stāvvadus. Padomju gados tieši vertikālais sadales princips iebūvēts visās daudzdzīvokļu mājās, kas saņem siltumu centralizēti, bet tas liedz atslēgt apkuri atsevišķam dzīvoklim. Līdz ar to siltumskaitītāju uzstādīšana dzīvokļos ar vertikālo sistēmu nedos vienu no galvenajiem mērķiem – katrs maksā par individuāli patērēto. Tāpēc negodprātīgi ļaudis varēs turpināt nemaksāt rēķinus un par to atbildēs visa māja.
Horizontālā apkures sistēma paredz iespēju gan iedzīvotājiem pašiem regulēt siltuma patēriņu, gan arī rēķināt samaksu par pašu patērēto siltumu. Salīdzinoši neliels ir arī kopējās apkures maksājums. Tas veido 10 līdz 15 procentus no vidējā apkures rēķina, kas vertikālajai sistēmai ir vairākkārt lielāks. “Tā ir izšķiršanās par tālredzīgāko variantu, bet viens gads tam ir pārāk mazs termiņš, lai cilvēki izlemtu. Steigā var tikt pieņemti lēmumi par labu lētākajam šodien, nevis izdevīgākajam variantam kopumā,” uzskata A. Rimma.
Ja runājam par veco – vertikālo – siltuma sadales sistēmu, tad skaitītājs vienam siltuma mezglam dzīvoklī izmaksā no 30 līdz 50 eiro. Cik siltuma stāvvadu dzīvoklī ir, ar tādu reizinātāju summai jārēķinās. Jāteic, šajā gadījumā no ķezas izvairīsies tie lauku iedzīvotāji, kuri savās daudzstāvenēs salikuši taupības krāsniņas. Šādu ainu var vērot gan Kazdangā, gan Rucavā, gan citviet. Tajā pašā laikā centrālapkure labā stāvoklī ir gan Aizputē, gan Priekulē, gan Pāvilostā un Vērgalē, gan Grobiņā. A. Rimma, jautāts, vai SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” dalās pieredzē ar mazāku uzņēmumu kolēģiem, atbild, ka regulāri kāds brauc pēc pieredzes, kā arī notiek viedokļu apmaiņa asociācijā. “Saprotam, ka esam lielākie reģionā un tādēļ arī pieredzes bagātākie nozarē.”

Pīkstot traucē naktsmieru
Daudzstāvu māju kāpņu telpas agrāk vai vēlāk būs jāaprīko ar dūmu detektoriem. “Kursas Laikam” Liepājā jau zināmas dažas mājas, kur tas izdarīts. Iedzīvotāji ir neapmierināti un pat dusmīgi, jo sensori ir jutīgi un bieži sāk pīkstēt nakts vidū vai bez kāda redzama iemesla. Eiropas prasība ir, ka tādiem jābūt, bet šobrīd prasības izpildei vēl nav noteikts termiņš un arī skaidri nosacījumi. Piemēram, vai prasība attieksies arī uz dzīvokļu īpašumiem vai tikai koplietošanas telpām daudzdzīvokļu namos. Normatīvie akti vēl ir izstrādes stadijā.
Tajā pašā laikā tas ir vēl viens maksājums, ar kuru nākotnē būs jārēķinās katram iedzīvotājam, kurš dzīvo daudzstāvu mājā. “Sākotnēji par šo prasību ārkārtīgi strikti iestājās ugunsdzēsēji, un skaidrs, ka, no drošības viedokļa, tā ir pamatota, tomēr galvenā bēda slēpjas citur,” skaidro A. Rimma. “Piemēram, deviņstāvu mājās ugunsdzēšanas eju kāpņu caurumi bieži vien ir aizkrāmēti vai pat aizmūrēti. Tāpat pagalmus piepilda mašīnas un tie nav izbraucami un pieejami glābšanas dienestu transportam.” Pat tad, ja detektors nostrādātu, tas nevienu neizglābs. Tā ir tikai brīdinājuma sistēma, tāpēc iedzīvotājiem ir jābūt gataviem piedalīties sava kopīpašuma ugunsdrošības noteikumu un kārtības ievērošanā.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Jauni maksājumi katrai mājsaimniecībai

Kategorijas