Atbalstu izmantos, bet cūkas speciāli nešķiros

2015. gada 25. novembris 07:00

192

Atbalstu izmantos, bet cūkas speciāli nešķiros

Mednieki tiek motivēti medīt cūku mātes un nonāk dilemmas priekšā – saudzēt tās, lai rada jaunus medījamos objektus, vai nošaut, lai saņemtu 100 eiro.

“Pavasarī, dzimstot sivēniem, mežacūku skaits varētu pat trīskāršoties, un vasarā, kad mežacūkas aktīvāk pārvietojas, Āfrikas cūku mēris zibenīgi izplatīsies tālāk,” situācijas iespējamo attīstību ieskicē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga. Lai šo procesu bremzētu, no 20. novembra par katru nomedīto sieviešu kārtas mežacūku mednieks var saņemt 100 eiro.

Krīt jau divdesmit rukšķes
Sieviešu kārtas mežacūku skaita strauju samazināšanu PVD uzskata par efektīvāko veidu, kā īsā laikā samazināt to populāciju. Par cūku izšaušanu kā cīņas līdzekli sarunās iestājas vīri, kuri nav mednieki, bet senās nodarbes piekopēji līdz šim rīkojās stratēģiski – mātes saudzēja, lai tās dotu pēcnācējus un nepietrūktu medījuma nākotnē.
Mednieku vidū jau pirmajās dienās pēc paziņojuma par kompensāciju vērojama ļoti liela rosība, atklāj PVD Dienvidkurzemes reģionālās nodaļas vadītāja Gunta Kapeniece. Pēc medībām aizvadītās nedēļas nogalē nodaļas struktūrvienībās atnesti jau 20 paraugi, kas pierāda cūkas dzimumu. G. Kapeniece spriež, ka mednieku aktivitāte, tuvojoties svētkiem, neapsīks.
“Protams, ka šo iespēju izmantosim,” saka Nīcas novada mednieku kopas “Metāls” vadītājs Andis Ozoliņš. Pats viņš aizvadītajās brīvdienās medībās nav bijis.
Pie pirmajām trofejām tikuši grobiņnieka Māra Kampara vadītā kolektīva “Ālandes MMK” mednieki, izgriezuši tām “pierādījumus”, kā prasīts. Katram kolektīvam ir spēkā noteikts izšaujamo dzīvnieku limits, taču mežacūkām, ja vēlas, varot saņemt tā papildinājumu.
Mednieki stāsta, ka dzimumu jaunuļiem un barā skrejošām cūkām ir grūti noteikt, bet speciāli māšu medībās diezin vai kāds ejot. “Nav tā, ka varam aiziet uz mežu un paņemt,” norāda A. Ozoliņš. Cūkas medīt drīkst augu gadu, bet katrā kolektīvā atsevišķi tiek izlemts – šaut grūsnās vai ne.

Ētiku neaizmirsīs
“Jebkurā gadījumā speciāli mātes netiek izlasītas ārā,” arī M. Kampars uzsver mednieku ētikas aspektus. Šaut tikai lielās mātes neceļoties roka, un M. Kampars norāda uz katra mednieka individuālo pieeju šim jautājumam. Parasti tiekot saudzētas barvedes.
Medībās ar dzinējiem, kad cūkas ir kustībā, grūti atšķirt dzimumu un, tikai apskatot medījumu, var ieraudzīt, vai trāpījusies sieviešu kārtas pārstāve. No otras puses, mātes neesot ko taupīt, jo tās tik un tā var aiziet bojā no mēra.
Vai šī akcija dos vēlamo rezultātu, A. Ozoliņam esot grūti spriest. Āfrikas cūku mēris šaipus Daugavas vēl neesot manīts, bet dzirdēts, ka Kurzemē tas var ienākt arī no Lietuvas. Nīcas pusē meža rukšķu neesot pārāk daudz, bet tās varot pievilināt lielākās platībās iesētā kukurūza, kas tiek audzēta biogāzes ražošanai.
Lai saņemtu atlīdzību, medniekam jāaizpilda dokumenti un PVD teritoriālajā struktūrvienībā jāiesniedz uzskatāms pierādījums (ādas fragments), ka nomedītā mežacūka ir sieviešu kārtas. Sīkāku informāciju var saņemt katrā PVD teritoriālajā struktūrvienībā.
Izmaksas tiek segtas no Āfrikas cūku mēra apkarošanas programmas, ko līdzfinansē ES. Pagaidām tā darbosies līdz 31. decembrim, par tālāko tiks lemts pēc akcijas rezultātiem un pieejamajiem līdzekļiem, norāda G. Kapeniece.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Atbalstu izmantos, bet cūkas speciāli nešķiros

Kategorijas