Kultūras darbu virzīs tandēmā

2015. gada 27. novembris 07:00

700

Trešo mēnesi Priekules kultūras namam ir jaunas saimnieces – direktore Rigonda Džeriņa un mākslinieciskā vadītāja Liena Braže. Viņas tajā jūtas kā otrajās mājās, jo jau daudzus gadus darbojušās deju kolektīvā un amatierteātra trupā.

“Pa maliņu” kultūras nama dzīve iepazīta jau desmit gadus, bet nu klāt nākušas saimnieciskās rūpes, atzīst Rigonda Džeriņa. Organizatores spējas koptas jau skolas gados, kad meitene bijusi kultorgs. Vēlāk pasākumus organizējusi Purmsātu internātpamatskolā.

Audzina jauno maiņu
Iepriekšējā kultūras nama direktore Inguna Zēģelniece strādāja viena, bet Rigonda uzskata, ka vienam cilvēkam viss darba apjoms ir par lielu. Pasākumu organizēšanā ļoti noderīga ir “prāta vētra”, liekot vairākas idejas kopā. Turklāt “šeit nevar strādāt, ja nenormēto darbalaiku neatbalsta ģimene”. Kultūras nama dzīvē ir iesaistījusies visa Rigondas ģimene – vīrs un meitas ir aktīvi pašdarbnieki.
Ar Lienu jau sastrādājušās, izveidojot un vadot bērnu deju studiju “Ķiņķēziņi”. Abas arī dejojušas, spēlējušas teātri un sabiedriskā kārtā organizējušas un vadījušas pasākumus. Tagad šis darbs veicams oficiālā statusā.
“Ķiņķēziņos” trīs grupās darbojas 20 bērni no trīs līdz 12 gadu vecumam, un kolektīvs aizsācis savu piekto sezonu. Sākušas tāpēc, ka šī vecuma bērniem Priekulē nav bijušas nodarbības. Grūdiens bijis arī meitas piedzimšana. “Sākām, kad Martai bija divi gadi.” Rigondas sapnis ir jauniešu piesaiste kultūras namam. “Smejamies, ka nebūs, kas mūs nomaina.” Pietrūkstot paaudzes, kas, kā tagad “Ķiņķēziņi”, ir pieradināta pie skatuves no trīs gadu vecuma. Tāpēc koncertuzvedumos iesaistot skolēnus un mūzikas skolas audzēkņus. “Strādāsim uz to, lai mums būtu maiņa.”

Visi vakari – aizņemti
Rigonda neignorē jauniešu interesi par nelatviskiem svētkiem un kultūras namā sarīkojusi Mošķu salidojumu. “Viņi tik un tā pārģērbušies iet pa Priekules centru. Pasaules elpu nevaram noliegt – gribam to vai negribam.” Te viņiem bijusi iespēja izrādīt tērpus, dejot diskotēkā, piedalīties atrakcijās. Pašlaik Helovīns ir pārspējis ķekatās iešanu, atzīst Rigonda. Taču latviskās tradīcijas nav aizmirstas, un kultūras nama nākamā gada darba plānā jau ierakstīta Ziemas saulgriežu svinēšana tautiskā garā.
Šeit ir skaistākā vieta Priekulē, ar kultūras nama apkārtni palepojas direktore. Vēsturiskajā ēkā pirms kara bijusi skola, un vietējie to nezin kāpēc saucot par Berlīni. Iedzīvotāju aptauja liecinot, ka ainavu papildinās Ikara skulptūra, kurai piemērotāko vietu viņi norādījuši iepretī kultūras iestādei.
Izremontēta mazā zāle, kur vēl jāveic priekšdarbi, lai tajā varētu rīkot izstādes, kādas notikušas jau agrāk. Kultūras nama foajē apmeklētājus arī pēc Valsts svētkiem priecē Priekules novada skolēnu darbi, veltīti Latvijas dzimšanas dienai.
Rigonda vērtē, ka pašdarbnieku skaits ir pietiekams – visos kolektīvos kopā ap 120. Visi darbdienu vakari, izņemot pirmdienas, ir aizpildīti.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kultūras darbu virzīs tandēmā

Kategorijas