Ar internetu gan “uz tu”, gan “uz jūs”

2015. gada 27. novembris 07:00

309

Internetu Latvijā izmanto 79,9% iedzīvotāju, liecina Latvijas Interneta asociācijas mājaslapā atrodami dati. Tāpat redzams, ka aptuveni puse no interneta lietotājiem apmeklē tādas lapas kā “Inbox.lv” un “Draugiem.lv”. “Kursas Laiks” aptaujāja Liepājas rajona iedzīvotājus, lai noskaidrotu, vai šie dati atbilst reālajai situācijai.

Virgas bibliotēkas vadītāja Gunta Rune atzīst, ka interneta piekļuvi bibliotēkā cilvēki izmanto gana aktīvi. “Kad viņiem ir vajadzība, tad izmanto,” stāsta grāmatu krātuves darbiniece. Internetu šeit lieto tieši vidējās paaudzes iedzīvotāji. Visbiežāk internetā tiekot lasītas ziņas. “Atnāk arī bērni, skolēni – dabīgi, ka viņi te spēles spēlē,” stāsta vadītāja. Viņa piebilst, ka nu jau internetu bibliotēkās lieto retāk, nekā tas bijis sākumā, kad datori tikko parādījušies. “Tas nozīmē, ka tos astoņus, deviņus gadus atpakaļ, kad to tā sāka darīt, tad mājās bija maz datoru pašiem, bet tagad ir.”

Dators vēl biedē
Esot arī vecāka gadagājuma cilvēki, kuri nāk lūgt bibliotekāres palīdzību, lai apmaksātu rēķinus internetbankā. “Viņi baidās. Mēs sēžam blakus, es rādu, bet izdaru,” ar smaidu sejā atzīst G. Rune.
Turpat Virgā sastaptā Sarma Henke tieši dodas uz bibliotēku. Jautāta, vai un kādām vajadzībām kundze izmanto internetu, viņa atbild: “Es visvairāk lietoju e-pastam, arī pārskatiem, kas ir vizuāli, piemēram, “Rekurzeme”.” Vaicāta par to, vai lieto internetbanku, veicot dažādus norēķinus, S. Henke pastāsta, ka to gan nedarot, maksājumus uzticot meitai: “Neesmu vēl iegājusi apgūt to, jo nav bijis vajadzības.” Internetu kundze lieto vajadzības pēc, ne tādēļ, lai izklaidētos, spēlējot spēles vai stundām klīstot pa izklaides lapām. “Katru dienu es arī neeju, nedēļā divas reizes, vairāk es ar grāmatām esmu,” viņa atzīst. Svarīgākos jaunumus Latvijā un pasaulē S. Henke uzzina no TV raidījuma “Panorāma”, interneta portālos ziņas cītīgi nelasa. Pašreiz S. Henke datoru izmanto bibliotēkā, jo mājās tā vēl neesot. Kundze dzīvo netālu no bibliotēkas, tādēļ tas problēmas nesagādā.

Vajadzība spiež
Priekules kultūras nama direktore Rigonda Džeriņa atklāj, ka arī šeit iedzīvotājiem ir brīva piekļuve internetam. “Mums te apkārtnē ir pieejams wi-fi (bezvada internets pieejams kultūras nama apkārtnē līdz pat dīķmalai) un ir arī publiskais punkts.” Priekulē ticis īstenots arī projekts, kura laikā novadā izveidoti 10 jauni publiskie interneta pieejas punkti un pilnveidoti 10 esošie.
Pēc R. Džeriņas stāstītā atklājas, ka internetu kultūras namā izmanto tieši vecākās paaudzes ļaudis. “Ja vajag pārskaitīt kādu naudiņu vai ko tamlīdzīgu.” Pārsvarā vecākā gadagājuma iedzīvotāji to darot paši, bet, ja nemāk, tad kāds atnākot palīgā. Arī šeit iezīmējas jau Virgā novērotais – iedzīvotāji internetu lieto vajadzības dēļ. “Ziņas izlasīt, e-pastus pārbaudīt, rēķinus nokārtot,” atzīst kultūras nama direktore.
Priekules domes bibliotēkā sastaptā bibliotekāre Maija Grantiņa stāsta, ka dienas laikā internetu izmanto vidēji 15 cilvēku. Arī šeit, līdzīgi kā citās bibliotēkās, vecie ļaudis nāk, lai samaksātu savus rēķinus. “Tie ir tādi, kam vajag arī palīdzēt,” atklāj M. Grantiņa. Bibliotekāre atzīst, ka ziņu lasīšana šeit paliek otrajā plānā: “Tas ir mazāk. Vairāk ir skola – skolēni. Ir tādi, kas nāk apdrošināšanas polises izprintēt.” M. Grantiņa gan piemin kādu kungu, kurš diezgan regulāri nākot aplūkot sludinājumus, jo pašam interneta mājās neesot. Maksāt rēķinus cilvēki šeit bieži vien nākot tādēļ, ka tā jūtas drošāk, jo ir kāds, kurš pārskata, pārbauda, vai viss izdarīts pareizi. Visvairāk bibliotēkā tiek izmantoti tieši printēšanas pakalpojumi.
Priekulē “Kursas Laiks” sastop arī Maiju Ķikasi, kura atzīst, ka datora viņas mājās neesot. Vaicāta, vai izmanto publisko internetu un veic maksājumus internetbankā, M. Ķikase atbild: “Ja man vajag, tad meita visu nokārto.” Arī jaunākās ziņas kundzei pastāsta meita, kura dzīvo blakus un kurai mājās ir pieejams internets.

Uztver kā ķīniešu ābeci
Bunkas bibliotēkas vadītāja Svetlana Grinberga atklāj, ka pēdējo divu gadu laikā interneta lietotāju skaits ir samazinājies. “Pēc grāmatām nāk vairāk,” atzīst bibliotekāre. Vaicāta, kam cilvēki visbiežāk izmanto internetu, viņa atbild: “Viena daļa ir tādi, kas nāk gan “draugos”, gan tādām izklaidēm – spēlītes spēlē. Un ir viena daļa, kas nāk tieši maksājumus veikt.”
Maksājumus uz bibliotēku veikt ierodas vidējās paaudzes Bunkas iedzīvotāji. Palīdzību prasot vien tad, ja ir kas printējams, ar pārējo tiekot galā paši. Tāpat S. Grinberga atzīst, ka cilvēki bieži pēta sludinājumus, it īpaši darba sludinājumus. Apmeklētāju skaits bibliotēkā gan neesot liels. “Viss ir tā diezgan mazā skaitā, jo visiem jau mājās ir dators,” savus novērojumus pauž S. Grinberga.
Bunkas bibliotēkā sastaptais Gundars Blaževics uz jautājumu par interneta lietojumu atbild īsi un konkrēti: “Ķīniešu ābece.” Kungs atzīst, ka internets viņu nemaz neinteresējot. “Tālāk no visa. Kā no kāršu spēlēm, tā no datora,” pauž G. Blaževics. Bibliotēkas vadītāja piebilst, ka kungs esot aizrautīgs lasītājs. Arī pats buncenieks papildina, ka grāmatas patīkot daudz labāk. Par interneta lietotājiem viņš smejoties saka: “Es te noskatos, ka cits te dzīvo, ja nu kas – viņu vienīgi iznesīs ārā.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ar internetu gan “uz tu”, gan “uz jūs”

Kategorijas