Rekurzeme.lv ARHĪVS

Visi nav mērāmi ar vienu mērauklu

VALIJA BELUZA

2015. gada 30. novembris 07:00

936
Visi nav mērāmi ar vienu mērauklu

Vai cilvēkus kopā saved nejaušība vai liktenis? Kristīne Niedre-Lathere sauc to par filozofisku jautājumu: viss ir tā, kā tavās zvaigznēs ierakstīts, un notiek tieši tā, kā jānotiek. Ar mīļoto cilvēku liepājniece apprecējusies 2013. gada februārī, un viņu savienību simbolizē divarpus gadu vecā meitiņa Svikriti, kuras vārds hindu valodā nozīmē ‘mīlestībā radīta’.

Atrod daudz kopīga
Abi iepazinušies sociālajos tīklos, un sarakste sākusies pavisam nevainīgi – interesējoties, “kas esi, ar ko nodarbojies”. “It kā katrs no savas pasaules malas, bet abi atradāmies Eiropā. Sandīps septīto gadu dzīvoja Dānijā, strādāja lielā ēdināšanas uzņēmumā un pirms tam vēl divus gadus bija pavadījis Spānijā. Eiropeiskais dzīvesveids viņam nav svešs, arī komunikācija nesagādā grūtības,” stāsta Kristīne.
Meklējot kopīgās intereses, satuvināšanos un simpātijas izraisījušas sarunas par garīgajām vērtībām un to meklējumiem, bet uzticēšanās nākusi pamazām, piesardzīgi. Latviete un indietis, kristiete un hinduists. Jau skolas laikā Kristīni ieinteresējusi kultūras vēsture un uzrunājis hinduisma dziļums.
“Abu tautu kultūrās daudz kopīga. Ne mani, ne viņa dzīves ceļi nav bijuši vieglākie, tā ir mūsu kopīgā stīga. Bija interesanti uzzināt par Sandīpa izjūtām un pūlēm, iedzīvojoties Eiropā, kas prasījis gan līdzekļus, gan iecietību. Kam tik viņš nav ticis pielīdzināts! Tā veidojas ļoti nepareizi stereotipi, ar ko pati saskāros, šeit kārtojot ar imigrāciju saistītās lietas. Tāpēc gribu uzsvērt – visi nav mērāmi pēc vienas mērauklas un viens darvas piliens var sabojāt visu medus podu,” sieviete atklāj arī jaukto pāru sadzīves rūgto pusi.

Novērtē ģimenes saites
Jauno cilvēku komunikācija sākusies 2011. gada septembrī un attīstījusies ļoti strauji. Sazinoties “skaipā” ar pilnīgi atklātām kārtīm, Sandīpam, kurš uzaudzis stiprā četru bērnu ģimenē, bijis ļoti svarīgi saņemt gan izredzētās sievietes māmuļas, gan viņas meitiņu piekrišanu. Kristīne komunicējusi galvenokārt ar Sandīpa brāli un māsām, jo arī viņa mamma nerunā angliski.
“Satikāmies jau oktobrī, ar nosacījumu – tikai pie manis, jo ar diviem maziem bērniņiem aizceļot nevaru. Pateicoties modernajām tehnoloģijām, zināju, kā viņš izskatās, tomēr izjūtas Palangas lidostā, kur sagaidījām kopā ar manu brāli, ir neaizmirstamas.” Mājās tobrīd bijusi Kristīnes mamma, abas viņas atvases un ciemos atbraukusī brāļa ģimene.
“Vizītes laikā jutu, kā Sandīps skenē savstarpējās attiecības manā ģimenē. Jau pēc divām stundām viņš novērtēja, ka saskata te to, kas svarīgs arī viņa dzimtā, un ka šīm attiecībām ir jāturpinās. Negribu glorificēt, bet mans iespaids par personu pēc pirmā acu kontakta līdz šim bijis nekļūdīgs. Sapratu: ar šo cilvēku veidojas jūtu ķīmija, varu viegli saprasties un sākt attīstīt kopdzīvi. Esmu ļoti pateicīga savai mammai par izpratni, iecietību un atbalstu visās jomās: mans pirmais vīrs mira no smagas slimības. Esterei pašlaik ir seši, bet Rebekai – pieci gadi. Viņas apgūst angļu valodu, runā droši, un barjeru saziņai nav. Esmu kristiete un tik tiešām ticu Dievam, nebija sajūtas, ka rīkojos nepareizi: ir jādzīvo tālāk un meitām jādod pilnvērtīga ģimene. 2011. gada Ziemassvētkus jau svinējām visi kopā. Ar bijušā vīra vecākiem man joprojām ir labas attiecības, bažījos gan, kā pateikšu, ka man ir draugs. Viņu pirmā tikšanās notika ar pārsteidzošu izpratni par lietām.”

Mākslas bakalaurs gatavo suši
Sandīps pēc izglītības ir bakalaurs humanitārajās zinātnēs, Dānijā sāktā maģistrantūra multimediju mākslā pārtrūkusi finansiālu apsvērumu dēļ. Darbu Liepājā sameklēt izrādījies gana grūti, kaut arī indietis nav vairījies strādāt arī fiziski, sākot ar minimumu. “Šis nav tas gadījums ar augstām prasībām: gribu sēdēt ādas krēslā un vadīt. Bet, ja neiegādājies īpašumu, ja tev nav sava biznesa, sagaida ļoti piņķerīgs process: jāiegūst darba atļauja, kas savukārt saistās ar uzturēšanās atļauju un citu dokumentāciju,” komplicēto dzīvesbiedra legalizēšanu raksturo liepājniece.
Savā pieredzē dalījušies Ramona un Riazs Bahti. Sandīpam bijis ļoti patīkami satikt tautieti, aprunāties savā dzimtajā valodā. Laulību reģistrācija notikusi 2013. gada februārī Dzimtsarakstu nodaļā Grobiņā. Laulāties baznīcā liegusi ticību nesaderība: “Pati esmu evaņģēliski luteriskās Rucavas draudzes locekle, turpat kristīti arī bērni, ejam uz dievkalpojumiem. Bet neesmu tas partneris, kurš otram liks mainīt savu reliģisko piederību, vēl jo vairāk – savā ģimenē pieļauju daudz ko no hinduisma.”
Vārdu mazulītei atradusi Kristīnes māsa Vintra Pūķe, kura dzīvo un strādā par angļu valodas pasniedzēju Liepājā un Grobiņas ģimnāzijā. “Māsa nu ir krustmāte visām meitām – Esterei, Rebekai un Svikriti, un mans brālis Normunds Ūtrups ir krusttēvs. Vintra vairākus gadus mācījās Anglijā, viņas kursabiedre bija indiete, gaišs cilvēks, vārdā Svikriti. Indieši šo vārdu tulko – mīlestībā radīts, bet Sandīps nozīmē ‘saules gaisma’.”
Sandīps tagad ir suši gatavošanas speciālists restorānā “Olive” un cītīgi apgūst latviešu valodu. Vēl nevar uzrakstīt sacerējumu ar garumzīmēm pareizajās vietās, bet lasa avīzes, ziņas klausās un spēj sazināties dažādās sadzīves situācijās, priecājas Kristīne un vienlaikus apzinās, ka mīļotajam cilvēkam dažkārt gribas būt arī dzimtajā Karnalā, pie savējiem. “Pa šo laiku viņš divreiz bijis mājās, un mēs gaidām brīdi, kad uz Indiju varēsim aizbraukt visi. Dzīvojam mūsu dzimtas mājā. Kamēr Svikriti neapmeklē bērnudārzu, vīrs strādā tikai nedēļas nogalēs. Protams, ēnas puse ir atalgojums.” Sandīps ir sapratis, ka pagaidām nespēj realizēt Indijā par labāko atzīto modeli, kad sieviete kopj un rūpējas par mājas atmosfēru, ģimeni, bērnu izglītību, bet vīrietis nodrošina finansiālo labklājību.
K. Niedre-Lathere strādā Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldē par vadītājas vietnieci un ir gandarīta, ka meitām pieejama vispusīga interešu izglītība, ka ģimene var atļauties regulāri apmeklēt teātra izrādes un koncertus. “Mūzika, dejas, māksla – tas mums tīk. Bērni jāradina pie vērtībām!”
Apkārtējo cilvēku pirmā, cilvēciski saprotamā reakcija uz ārzemnieku “kas tas tāds, no kurienes?” viņā izraisījusi tikai pozitīvas pārdomas. “Esmu ļoti pateicīga visiem, arī Visaugstākajiem spēkiem, par dzīves pārbaudījumiem, kas mani tikai spēcina.”