Dziedāt kaut ar aizlūzušu balsi

2015. gada 2. decembris 07:00

1144

Aiz Luīzes Mulenas ārējā trausluma slēpjas liels spēks, ticība sev un dzīves gudrība. Pēdējā gada laikā viņas dzīvē liktenis izmetis vairākus kūleņus. Piedzīvots gan milzīgs zaudējums, gan jauns sākums. Tapis Ģimeņu centrs “Augam kopā”. Par savu lolojumu Luīze saka: “Tā ir vieta, kur gan topošajiem, gan jaunajiem vecākiem saņemt atbalstu, iedvesmoties un uzzināt, kā audzināt veselīgu un harmonisku bērnu.” Viņa “Kursas Laikam” pastāstīja arī par to, ko pati piedzīvojusi un kā tikusi pāri traģiskākajam notikumam savā dzīvē.

Kā radās ideja izveidot centru ģimenei?
Man vienmēr ir bijis ļoti stabils balsts zem kājām – tā ir ģimene. Tā man vienmēr ir bijusi liela vērtība. Mēs vienmēr stāvam un krītam viens par otru. Tieši pirms gada bija laiks, kad mazais bija jau paaudzies un es sāku gribēt sevi piepildīt ne tikai kā mamma. Jau pirms tam es biju atdūrusies pret to, ka man Liepājā pietrūkst jogas grūtniecēm, tad arī socializācija kā jaunai mammai. Būtībā šis centrs ir tas, kā Liepājā man pietrūka.
Kad es pati biju grūtniece un gāju uz lekcijām par krūts ēdināšanu Olimpiskajā centrā, man iedeva krēslu, uz kura es īsti nevaru nosēdēt, un telpā, kurā tas notika, es ar savu lielo vēderu pat īsti nevarēju apgriezties, jo visur apkārt bija krēsli. Un tad es domāju, ko es kā grūtniece gribētu. Gribu justies mājīgi, lai man ir silti un ērti, lai ir atmosfēra. Tad es atradu šīs telpas un iekārtoju tieši tā – gaiši, silti, mājīgi un iedvesmojoši! Tā pie mums ir!

Jūs piedāvājat nodarbības gan bērniem, gan vecākiem?
Mēs piedāvājam jogu, Valdorfa un Montesori attīstošās nodarbības bērniem, bet es tieši gribu uzsvērt vecākus. Viņi tik ļoti daudz ko grib bērniem, ka aizmirst paši par sevi. Un ir viņus jāmudina domāt arī par sevi. Tāpēc centra nosaukums ir “Augam kopā”, jo reizē ar bērnu piedzimst arī vecāks un viņam arī viss ir jauns. Ir jāmācās, ir jāpilnveidojas.

Es zinu, ka šajā laikā personiskajā dzīvē esat piedzīvojusi traģisku notikumu, varbūt varat pastāstīt par to?
Šis gads iesākās ļoti traģiski – es zaudēju vīru, mans mazais dēliņš zaudēja tēti. Viņam bija vēzis un viss notika ļoti ātri un prātam neaptverami. Mums bija piecas nedēļas no brīža, kad sākās veselības problēmas, līdz tam, kad notika neatgriezeniskais traģiskais notikums. Prāts to atteicās pieņemt pat vēl pēc viņa nāves. Tu joprojām gaidi, ka sešos vakarā viņš pārnāks no darba. Ir ļoti grūti, ka dzīve, ko tu pazini, ir pilnībā mainījusies.

Es dzirdēju stāstu par to, ka īsi pirms mīļotā cilvēka nāves Jūs paspējāt apprecēties.
Mums bija plānots vasarā apprecēties, bet tad, kad vīrs atgriezās no slimnīcas pēc neveiksmīgas operācijas, mēs abi divi sapratām, ka mums to jāpaspēj izdarīt. Tas bija skaidrs bez vārdiem. Es iesāku teikumu, un viņš pabeidza.
Diezgan ironiski – man nekad nav patikusi Valentīndiena, jo licies, ka mīlestība ir jāapliecina biežāk nekā reizi gadā, bet šī diena kļuva par mūsu kāzu dienu. Man jāsaka ļoti, ļoti liels paldies Liepājas Dzimtsarakstu nodaļas vadītājai, kas nāca mums pretī un salaulāja mājās.

Kas deva spēku izturēt to visu?
Es darīju to, kas man bija jādara. Es biju mamma par 110 procentiem. Biju vajadzīga savam dēliņam, un viņš bija vajadzīgs man. Mēs ļoti daudz gājām pastaigās: daba palīdz un daba dziedē, palīdz saprast dzīves cikliskumu. Mēs ļoti daudz dziedājām, kaut ar asarām acīs un aizlūzušu balsi, bet dziedājām. Ne jau laiks dziedē, bet gan tas, kas klājas pāri. Ir ļoti jācenšas ļaut klāties pāri citām lietām. Jo laiks var iet, bet, ja tu stāvi vienā vietā, nekas nemainās un nekas nedzīst.

Vai pieņēmāt arī palīdzību no citiem?
Man ļoti palīdzēja mana ģimene. Milzīgs paldies viņiem! Viņi vienmēr ir bijuši blakus, kad tas ir vajadzīgs. Vēl man ļoti palīdzēja grāmata, kas pie manis pati atnāca, ja tā var teikt. Ir tāda grāmata “Dvēseļu ceļojums”, ko sarakstījis Maikls Ņūtons. Rakstnieks ir pētījis cilvēka dzīvi pēc nāves, un man tā bija kā apstiprinājums tam, kam es ticēju. Šī grāmata man bija liela svētība un palīdzēja atsperties. Man bija ļoti svarīgi saprast, ka varu savam bērnam teikt: tētis tevi mīl. Nevis mīlēja, bet mīl joprojām.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Dziedāt kaut ar aizlūzušu balsi

Kategorijas