Raundaps – palīgs vai bubulis?

2015. gada 2. decembris 07:00

1405

Zemnieki raundapu izmanto kā efektīvu līdzekli cīņā pret nezālēm un apšauba tā nonākšanu graudos un maizē. Dabas draugi ir pretējās domās un vēlas panākt tā izņemšanu no aprites.

Šā gada beigās beidzas ES plaši izmantotas lauksaimniecības ķimikālijas glifosāta jeb raundapa licences termiņš. Briseles ierēdņiem jāizšķiras, vai to pagarināt, jo Pasaules Veselības organizācijas pētījums liecinot, ka tas, iespējams, var izraisīt saslimšanu ar vēzi. Arī Latvijas iedzīvotāju organismā glifosāts esot augstā koncentrācijā.

Ievazā ārzemnieki
Glifosāts ir pasaulē visvairāk pārdotais nezāļu iznīcināšanas līdzeklis un viens no Eiropā visvairāk lietotajiem herbicīdiem. Glifosāts ir vairāku desmitu herbicīdu sastāvā, zināmākais no tiem ir raundaps, kas līdz šim tika uzskatīts par cilvēkiem nekaitīgu. Tiek paustas bažas par tā ietekmi uz hormonālo un reproduktīvo sistēmu, kā arī grūtniecību. Izskan apgalvojumi, ka cilvēki uzņem raundapu, ēdot auzu pārslas, maizi, cepumus un citus produktus.
“Visu mūžu esmu raundapu lietojis platībās, kurās tajā gadā neko neaudzē pārtikai vai lopbarībai,” stāsta agronoms Jānis Lauva. Nezāļainu lauku attīrīšanai cita efektīvāka līdzekļa neesot. Rudenī lauku nomiglo, zāle nokalst, pēc tam zemi apar un nākamajā pavasarī apsēj. Caur saknēm augi raundapu neuzņemot, taču jāuzmanās, lai tas nenonāktu ūdenstilpēs.
“Bet esmu sašutis, ja šo ķimikāliju lieto labības nogatavināšanai pirms kulšanas,” uzsver pieredzējušais agronoms. “Esmu lamājies ar dāņiem un vāciešiem, šī sērga nāk no viņiem,” J. Lauva apstiprina informāciju, ka šādu paņēmienu lieto Latvijā saimniekojošie ārzemju fermeri. Neviena Latvijas zinātniskā iestāde tādu variantu neiesakot, un agronoms spriež, ka pienāks laiks, kad šo līdzekli Latvijā aizliegs.

Rok kurmji un sliekas
“Tā ir lieki sacelta ažiotāža. Zemnieks nav tāds muļķis, lai indētu maizi, ko pats ēdīs,” par graudu un maizes piesārņojumu ar raundapu saka Durbes novada zemnieks Ēriks Putra. “Šogad neesmu redzējis nevienu, kurš šādā veidā nogatavinātu labību, vismaz Durbes pusē tādas aplamības nav manītas.” Arī tur saimniekojošie ārzemnieki tā nedarot. Ē. Putra uzsver, ka šāds paņēmiens nav ekonomiski izdevīgs, jo raundaps ir ļoti dārgs. Viņš pat neveido tā uzkrājumus, lai netiktu iesaldēti līdzekļi. Apstrādāti pirms kulšanas, graudi kļūstot tikai par vienu procentu sausāki, un tas varot būt galējais izmisuma solis, ja labību nevar nokult. Šādi graudi vienmēr nonākot lopbarībā. Arī citās valstīs, kurās ir attīstīta graudkopība, ir kaltes, graudu žāvēšana ar raundapu neesot ekonomiska.
Zemnieki raundapu uztver kā indi, ar kuru jārīkojas uzmanīgi un atbildīgi. Ē. Putras saimniecībā miglošanu veicot tikai labākie traktoristi. Turklāt modernā miglošanas iekārta ir tik gudra, ka divas reizes vienu vietu neapstrādā. Saimnieks pieļauj, ka “gan jau paliek no ķimikālijām kaut kas augsnē, bet nevajag pārspīlēt”, un vērš uzmanību, ka sākumā minētajā pētījumā pārbaudes veiktas cilvēkiem, bet ne graudiem un augsnei. “Nāciet un parociet manos laukos – tur rosās kurmji un sliekas,” viņš aicina. Iespējams, glifosāts cilvēka organismā nonākot no miglotajiem importa augļiem un dārzeņiem vai citā veidā. Ķīmija, kas uz mums iedarbojas, ir visapkārt, piemēram, arī kosmētikas līdzekļos.
Latvijā uz vienu cilvēku tiek saražota vairāk nekā viena tonna graudu, par savu nozari lepns ir Ē. Putra. Mūsu valsti ar miltiem apgādājot Bauskas apkaimes graudkopji, bet mūspuses graudi nonākot dienvidu valstīs.

Galvenais – godprātība
“Ja raundapu lieto pareizi, tad uz ražas novākšanas brīdi tam jābūt sadalījušamies,” norāda Valsts augu aizsardzības dienesta Kurzemes reģionālās nodaļas vadītāja Olita Vigule. Noteikumi jāievēro arī tad, ja tiek miglotas neražojošās platības – parki, zālāji, dzelzceļi u.tml.
O. Vigule novērojusi, ka zemnieki pielieto zemākās paredzētās devas un šogad gandrīz nemaz nav miglojuši ziemas kviešus. Ķimikāliju ir tik daudz, ka tieši vienas kaitīgumu izcelt ir grūti, viņa secina. Piemēram, maizei var būt pievienotas vairākas E vielas. Galvenais nosacījums raundapa pielietošanā – atbildība un godprātība.
Eksperti lēš, ka saindēta var būt arī mazdārziņos audzētā pārtika, ja herbicīdu devas tiek pārdozētas. Tirdzniecībā redzēts raundapa iepakojums ar uzrakstu “bio” un “eco”, taču to tik un tā bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantot ir aizliegts.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Raundaps – palīgs vai bubulis?

Kategorijas