Vai viegli būt uzņēmējam?

2015. gada 4. decembris 07:00

4385

Cik viegli vai – tieši otrādi – grūti būt uzņēmējam un kādas ir galvenās priekšrocības, pildot darba devēja, ne darba ņēmēja pienākumus? Ar šādu jautājumu “Kursas Laiks” devās pie Aizputes uzņēmējiem.

Viss atkarīgs no paša
Aizputes kafejnīcā “Osteria” saimnieko Egita Jansone. Jautāta, vai viegli būt par uzņēmēju, jaunā sieviete saka: “Nav jau viegli, jo nav tā pretimnākšana tik liela, kā gribētos.” Viņa atzīst, ka viss atkarīgs no paša uzņēmības un iniciatīvas. “Jācīnās pašam, cik var.” Vēlme rīkoties un uzņemties vadību pašai radusies tāpēc, ka šī nozare ir darbīgās aizputnieces sirdslieta. “Man pašai vienkārši patīk un liekas, ka bez tā es pašlaik neko citu negribētu darīt,” atzīst uzņēmēja. E. Jansone, kura kā uzņēmēja darbojas četrus gadus, nenoliedz, ka savi plusi un mīnusi ir kā darba devējam, tā darba ņēmējam: “Tad, kad tu biji parasts darbinieks, tad tev ne par ko nebija jādomā, tu vienkārši darīji darbu, bet tagad tev vēl tas viss ir jāvada un jāuzceļ līmenī, lai nekristu atpakaļ.”
Vaicāta, kādas veidojas darba devēja un darba ņēmēju attiecības, E. Jansone stāsta: “Savstarpējās attiecības ir ļoti labas. Mums kolektīvs nav liels un līdz ar to ir labas attiecības. Es teiktu, tāpēc ka es nekad neuzskatu, ka, lūk, tagad viņi ir mani darbinieki. Mums ir draudzīgas attiecības.” Un atklāj, ka ļoti nevēlētos, lai darbinieki, redzot, ka ierodas priekšniece, sastingtu bailēs vai nervozētu. “Mēs visu brīvi izrunājam, ja kādas problēmas rodas. Tad ir baigi forši strādāt. Vieglāk ir,” savu pārliecību pauž E. Jansone.
Uzņēmīgā sieviete nenoliedz, ka pie iesāktā apstāties neplāno. Procesu gan palēninot finanses, bet ideju netrūkst. “Ir doma, ka kādu projektu varētu rakstīt un tad atkal kaut ko vairāk,” atklāj kafejnīcas saimniece un tos, kas vēl svārstās, vai uzsākt pašiem savu biznesu, iedrošina: “Lai mēģina!”

Konkurentu netrūkst
Mārtiņam Kreicburgam Aizputē pieder pašam savs autoserviss. Šajā jomā uzņēmējs darbojas jau sešus gadus. Jautāts, kāda ir galvenā atšķirība starp darba devēju un darba ņēmēju, vīrietis atbild: “Uzņēmējam noteikti tā brīvība ir vairāk.” Viņš gan nenoliedz, ka Latvijā uzņēmējam vairāk jācīnās saviem spēkiem, jo atbalsta bieži vien trūkst, bet atzīst, ka cenšas uz visu skatīties pozitīvi. “Es katrā ziņā neesmu kritisks. Domāju, ka ir jādara un viss ir forši.” Uzņēmējs gan nenoliedz, ka konkurence apkārt ir diezgan liela: “Sētas garāžas un viss pārējais.”
Arī šajā uzņēmumā starp darba devēju un darba ņēmējiem valda draudzīgas attiecības. Un pats servisa īpašnieks nebaidās no melnā darba: “Es pats arī skrūvēju dažreiz un atbildu par sagādi. Mēs te labi satiekam.” Darbinieki šeit atnākot uz palikšanu, bieža kadru maiņa nenotiek, kā tas, iespējams, novērojams cituviet. Šeit kolektīvs ir pastāvīgs. “Galvenais ir maksāt algas, tad arī cilvēki nemūk,” savu pārliecību pauž M. Kreicburgs.
Autoserviss ir Mārtiņa sirdslieta. Ar tehniku un automašīnām jaunais uzņēmējs ir “uz tu”: strādājis par automehāniķi, pats nodarbojies ar autosportu – agrāk profesionāli, šobrīd amatierlīmenī startē rallijos. Uz tuvāko nākotni skatās cerīgi: “Es galīgi neesmu skeptisks. Vienīgais, kas mums dažreiz traucē, ir naudas plūsma. Tas arī viss būtībā.” Tāpat problēmas sagādājot iekārtu iegāde, jo daļa no tām esot neadekvāti dārgas. Tomēr autoservisa īpašnieks ir apņēmības pilns un apgalvo: “Jāprot kaut ko izcīnīt.”

Lielāka atbildība
Ceptuvē-kafejnīcā “Beķereja” “Kursas Laiks” sastop tās īpašnieku Sandri Štālu. Jaunais uzņēmējs, vaicāts, vai par uzņēmēju būt ir viegli vai grūti, atbild: “Katrā ziņā tas ir interesanti. Tas nav vienmuļais darbs, ko tu zini, ka darīsi no astoņiem līdz pieciem. Tev katrā brīdī būs kaut kas jauns, ar ko būs jāsastopas. Ja ar to var tikt galā, tad tas visu to procesu padara ļoti interesantu.” Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka atbildība kā darba devējam ir daudz lielāka, tomēr ir iespēja strādāt sev.
Par valsts atbalstu uzņēmējiem “Beķerejas” īpašnieks saka: “Tas ir koks ar diviem galiem.” Daloties savās pārdomās, S. Štāls arī atklāj, ka diemžēl viņa domas nespēs ietekmēt valsts likumdošanu. “Es daru to, kas man ir jādara, maksāju to, kas man ir jāmaksā, jo tie vienkārši ir likumi. Un katrā valstī ir savi likumi. Ja ir likumi, tad kāds vienmēr būs neapmierināts,” vaļsirdīgi atklāj uzņēmīgais aizputnieks, bet cer, ka ar laiku uzņēmējiem vide kļūs labvēlīgāka. “Nedrīkst pesimismā dzīvot, jābūt kaut kādai pozitīvai vīzijai,” savu pārliecību pauž vīrietis.
Jautāts, vai kādreiz nav piezagusies doma, ka jāmet miers, aizputnieks atzīst, ka visur, pat parastākajos mājas darbos, uznāk vājuma brīži, kad vairs neko negribas, bet tiem esot jātiek pāri. “Vienmēr būs kaut kādas problēmas, bet problēmas ir domātas, lai tās atrisinātu. Nav neatrisināmu problēmu.” Jaunajam uzņēmējam ir vēlme savu uzņēmumu paplašināt, taču tas esot laika jautājums. Vajadzīgs finansiālais atbalsts. “Nesolu tuvākajā laikā, bet kaut kad noteikti būs,” pārliecināts ir S. Štāls. Arī “Beķerejas” kolektīvs, tāpat kā citu Aizputes uzņēmumu kolektīvi, esot draudzīgs. “Nepatīk būt negatīvajam un skarbajam, tas nav priekš manis,” ar smaidu sejā atklāj kafejnīcas īpašnieks un topošajiem uzņēmējiem noteikti iesaka riskēt: “Nav ko baidīties, ir tikai jāstrādā!”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Vai viegli būt uzņēmējam?

Kategorijas