Laiž tautās pirmā biznesa idejas

2015. gada 7. decembris 07:00

723

Pagājušajā nedēļā, ceturtdienas pievakarē, tirdzniecības centrā “Ostmala” savu veikumu prezentēja un pircējiem piedāvāja Liepājas Valsts tehnikuma (LVT) skolēnu mācību uzņēmumi (SMU), pieaicinot arī ciemiņus no citām skolām.
“Kursas Laiks” novēro, ka zēni pievērsušies galvenokārt ražojumiem no koka vai metāla. “Pērciet divus, trešais dāvanā!” mārketinga triku jau apguvuši “Skalu puikas” no Krotes Kronvalda Ata pamatskolas. Viņu uzņēmums sekmīgi darbojas vairākus gadus, un, šķiet, gados vecākie skolēni var no viņiem pamācīties. Roberts Cīrulis stāsta, ka skalus gatavo no kāda mēbeļu ražošanas uzņēmuma koksnes atgriezumiem. Par mantas derīgumu liecina sveķu smarža.

Par puniem nebēdā
Liepājas 10. vidusskolas uzņēmuma “Kāpēc gan nē” pārstāvis Daniels Sibinovs demonstrē, kā izskatās koka apvalkā ietērptas zibatmiņas. Ikdienā lietojamajai ierīcei piešķirts oriģināls dizains.
Par tādu domājuši arī viesi no Ventspils – 4. vidusskolas 11. klases skolnieki, kuri pulksteņa mehānismu paslēpuši koka ripās. “Mēs spiežam uz dizainu, pircējs var to izvēlēties arī pats,” stāsta Georgs Siders un Deniss Lagzdiņš. Dabūjuši pirmos punus, bet nebēdā: “Katram uzņēmējam ir problēmas, un galvenais – kā ar tām tiek galā.” Puišiem kas sakāms arī par abu pilsētu saistību. “Lieta tāda: Liepājā vējš piedzimst, bet Ventspilī tas pārvācas uz dzīvi.”
Pirmo reizi uz “tirgus plača” izgājuši LVT audzēkņi Mareks Potapenko un Mārcis Ķēde ar ļoti praktiskām metāla lietām – kurināmā izlīdzinātāju un pelnu lāpstiņu.
Edmunds Bubiers un Ričards Pērkons izgatavojuši attīstošus koka klučus bērniem. To pareiza salikšana esot sagādājusi grūtības pat dažam pieaugušajam.
SMU “Tomasa garšu laboratorija” piedāvā piparkūku figūriņas svētku iesaiņojumā. Tomass Zīle ar draugiem LVT apgūst ēdināšanas un servisa pakalpojumus. “Visu nakti cepām.” Jaunieši strādā arī ar pasūtījumiem, klāj galdus.

Netic, ka nenodzers
Stāstot interesentiem par savu preci, jaunajiem uzņēmējiem jāpiedzīvo visdažādākie jautājumi. Piemēram, kāds jauns vīrietis tincina, ko puiši darīs ar ietirgoto naudu – tiešām nenodzers? Viņu prasmes vērtē žūrija, kas pievērš uzmanību katram sīkumam, arī tam, vai šaurajā tirdzniecības vietā nav kāds lieks priekšmets – soma, kaste.
Meitenes savās mācību firmās pievērsušās sievišķīgām tēmām – skaistumkopšanai, šūšanai, veselīgai pārtikai. Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5. vidusskolas skolnieces savai firmai devušas nosaukumu “Laimes harmonija”. Tā piedāvā relaksējošas lietas – vannas bumbas un sniegu, ķermeņa skrubi. Receptes sameklējušas internetā un konsultējušās ar pieredzējušiem speciālistiem. “Savu nākotni ar uzņēmējdarbību nesaistīšu, manā ģimenē jau ir pietiekami daudz uzņēmēju,” atklāj Elīna Nīmane. “Es tikai vēlējos ieiet lomā un saprast, kā tas viss notiek.”
Lietu otrreizējai izmantošanai pievērsusies 5. vidusskolas SMU “Notes In A Cup”, kas gatavo piezīmju blociņus. “Vākiem izmantojām dermatīnu, jo mūs uztrauc dzīvnieku izmantošana ražošanā,” pamato Paula Annija Ābolkalna. “Iespējams, ka kādreiz ar biznesu nodarbošos,” pieļauj Marks Jonatans Runds. Uzņēmuma popularizēšanai viņi izgatavojuši reklāmas lapiņas un vizītkartes.

Vēro saimniecības nākotni
Jautāti, kāpēc daudziem SMU nosaukumi ir angļu valodā, audzēkņi samulst tikai uz mirkli un skaidro, ka tas domāts cittautiešiem un atpazīstamībai ārpus valsts.
LVT direktors Agris Ruperts, lūgts novērtēt pasākumu kā pircējs, neņemas spriest, kamēr visu neesot apskatījis. Garāmejot meitenēm, kuras izgatavojušas trauku paliktņus no akmentiņiem, viņš iesaka tos nolakot. Direktors stāsta, ka šāda mācību forma jau pasen aizgūta no Norvēģijas līdzīga profila mācību iestādēm, kur tā esot obligāta. Šogad LVT ir viena no četrām Latvijas skolām, kas iesaistījušās projektā par SMU attīstību. “Interesanti paskatīties jauniešu idejas,” atzīst direktors. Līdz šim gan neesot zināms, ka kāds no absolventiem dzīvē virzītu tālāk tieši SMU iesākto ideju. Bet esot cerība, ka tā notiks, un A. Ruperts dod mājienu Tomasa virzienā. Direktors spriež, ka galvenais ir gūtā pieredze sevis pasniegšanā, reklamēšanā. Te veidojas prasme par sevi pastāstīt, kas būs nepieciešama darba intervijās.
Pasākumu vēro Kazdangas pagasta lauksaimnieks Gatis Zonenbergs. “Mana meita piedalās, bija jābrauc paskatīties, kāda būs saimniecībai nākotne – varbūt kāds blakus bizness.” Viņš labi zina meitas Ievas un viņas draudzeņu veikumu – galdautus ar kabatām. Ideju piespēlējusi dzīve – apsēžoties pie galda, viesiem neesot, kur novietot mobilos telefonus, maciņus un citas sīkas lietas. “Mūsu jaunībā bizness nedrīkstēja būt, tāpēc labi, ka tagad no jaunām dienām viņi tiek radināti dzīvei – organizēt, rēķināt. Te pat lielie uzņēmēji var smelties fantastiskas idejas,” spriež konkursa “Sējējs 2015” veicināšanas balvas ieguvējs.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Laiž tautās pirmā biznesa idejas

Kategorijas