Kartītes saņem tie, kuru nav sociālajos tīklos

2015. gada 11. decembris 07:00

243

Kartītes saņem tie, kuru nav sociālajos tīklos

Ar roku rakstītās Ziemassvētku kartītes ir pagātne vai joprojām iecienīts apsveikšanas veids? Iedzīvotāji atzīst, ka kartītes ir mīļākas un patīkamākas, tomēr priekšroku dod ātrākiem un lētākiem veidiem.

“Kartīšu ēra ir beigusies. Tagad notiek dāvaniņu sūtīšana,” par savu pieredzi saka grobiņniece Mirdza. Citam tiekot lielāka dāvaniņa, citam mazāka – pēc nopelniem, bet visas viņa noformē skaistos maisiņos.
Mirdza atzīst, ka pašai patīk, ja viņu apsveic ar kartīti: “Tas ir tik mīļi! Es personīgi neesmu pret kartītēm, bet gribas ko vairāk.”

Visiem viens pantiņš
Grobiņas bibliotēkas vadītāja Irina Ernstsone kartītes raksta dažām vecākām radiniecēm, kā arī brālim uz Zviedriju, jo viņš kopj šāda veida komunikāciju. Kādreiz mājās no pastkastes ņēmusi apsveikuma vēstules ārā kaudzēm, tagad par katru atnākušo ir izbrīns. Irina kartītes saņem galvenokārt no ārzemēm, taču ne visi tur dzīvojošie turoties pie šīs tradīcijas – brālis no Anglijas piezvana un sveic mutiski.
Jaunajiem komunikācija ir pārgājusi uz citu veidu, viņa spriež. Jaunie cilvēki aktīvi izmantojot sociālos tīklus, kas ātri ļauj apsveikt lielu pulku.
Jaunā māmiņa Baiba Lūka atzīst, ka radus un draugus apsveic galvenokārt internetā un ar īsziņām. Šad tad nopērk kādu kartīti, kas tiek tiem, kurus sociālajos tīklos neatrast. Interneta variants ir ātrs, visiem viens pantiņš, atzīst Baiba. Tuvākajiem draugiem pieraksta klāt kaut ko no sevis. Priekšrocība – var apsveikt ļoti daudzus, jo kartītes – “tā tomēr ir naudas lieta”. “Kartīti rakstot, cilvēks ir vairāk piedomājis,” zina Baiba.
Nav vairs, kam diži sūtīt, visi manējie ir tepat, atzīst pensionāre Aina Kņūtiņa. Arī viņai šķiet, ka kartītes ir izgājušas no modes. Ar draudzenēm Rīgā sazvanās, rakstītus apsveikumus saņem paretam, un jaunajiem neesot vērts tos sūtīt.

Pietiek ar eiro
“Kartītes joprojām pērk un sūta gan vecie, gan jaunie,” vērojumos dalās Durbes pasta nodaļas priekšniece Liena Didrihsone. Aktivitāte pa gadiem atšķiroties, taču krasa lejupslīde neesot vērojama. Liena vērtē, ka kartīšu piedāvājums pastā pietiekams, cenas atbilstošas. Sūtot adresātam Latvijā, aploksne ar marku maksā 56 centus. Izvēloties vienkāršāku kartīti, apsveikums iekļaujas viena eiro apmērā. Uz ārzemēm sūtīšana ir dārgāka – kopējā maksa atkarīga no svara.
Liena uzskata, ka kartīšu noriets nav pienācis. “Kas var būt patīkamāk kā saņemt īstu kartīti, nevis caur internetu – tas nav tas.” Tomēr viņa atzīst: ja apsveicamo daudz, sūtīt pa pastu sanāk par dārgu. Agrāk sūtījusi daudz apsveikumu, bet tagad rēķinās ar ģimenes budžetu.

Rakstīs ar roku
Apsveikumus viena otrai sūta arī iestādes, un arī šajā jomā sāk dominēt elektroniskā saziņa. Tomēr netrūkst pašvaldību, uzņēmēju un iestāžu, kas īpaši piedomā gan par oriģinālu kartītes dizainu, gan par rakstības veidu. Piemēram, Grobiņas Skolēnu interešu centrs un Mūzikas un mākslas skola nesen izsludināja iekšējo konkursu un no iesniegtajiem darbiem izvēlējās divus zīmējumus, ko likt uz kartītēm. Sadarbības partneriem un draugiem sūtītās tiks rakstītas ar roku, apliecina iestādes vadītāja Mārīte Bruža.
VAS “Latvijas Pasts” šogad apsveikumu sūtīšanas atlaižu akciju neorganizē, kā tas bijis agrāk. Pasta nodaļām pēdējā darbdiena pirms svētkiem ir 23. decembris, atgādina Liena. Tāpēc pats pēdējais termiņš, kad uz tām nogādāt apsveikuma vēstules, lai tās laikus sasniegtu adresātu, ir 21. decembris. Uz ārzemēm jāizsūta jau tagad, jo ceļā tās var kavēties un galamērķi sasniegt divās trīs nedēļās.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kartītes saņem tie, kuru nav sociālajos tīklos

Kategorijas