Dziedina ar dziesmām

2015. gada 11. decembris 07:00

959

Pirms kāda laika, ciemojoties “Kursas Putnos”, kafejnīcas saimnieks Artūrs Butāns “Kursas Laikam” pastāstīja par Spēka dziesmu vakariem, kas kafejnīcā notiek regulāri. Pasākuma gaitu un atmosfēru “Kursas Putnu” saimnieks raksturoja šādi: “Ir kādi četri cilvēki, kas spēlē ģitāru, bet pārējie faktiski ir savstarpēji nepazīstami un liela daļa nemuzikāli. Viņi atnāk reizi mēnesī, tiek izdalīti vārdi, deg svecītes. Viņi paņem tēju vai vīnu un dzied tautasdziesmas. Tas ir diezgan liels fenomens, kas šeit nokļuvušam ārzemniekam Latvijas tēlu izveido labāk, nekā to dara Ārlietu ministrija. Viņi ir sajūsmā, viņi ir mēmi! Nezinot nevienu vārdu, mēģina dziedāt līdzi.”
A. Butāna sacītais tik ļoti ieintriģēja “Kursas Laiku”, ka uz sarunu aicināta Spēka dziesmu vakaru “mamma” Inese Sērdiene.

Kā viss sākās un kā radās ideja par Spēka dziesmu vakariem?
Pēdējos gadus esmu sākusi svinēt īstos Vasaras saulgriežus. Iepriekšējā gadā sanāca piedzīvot tos pat vairākkārt. Vieni bija Ziemupē, otri Papē, kur jau vairākus gadus muzicējam kopā ar Austrasbērniem, un visbeidzot Rīgā Dzegužkalnā, kur piedalos tradicionālo Līgo svētku rīkošanā. Papes “Vītolniekos” sanāca nodziedāt 12 stundas no vietas. Piecos vakarā sākām ar vainagu pīšanu un tā, izejot cauri visiem rituāliem, līdz pieciem rītā, kad saulīte sagaidīta. Pēc šīm trim emocionālām, brīnišķīgām dienām es sevī jutu, cik ļoti daudz tas dod. Tās pārmaiņas, kāda es biju pirms saulgriežiem un kāda pēc.
Man spēlēt ģitāru un dziedāt vienmēr bijis veids, kā uzturēt sevi formā un labā noskaņojumā. Dziesma jau dziedina. Un es gribēju šo sajūtu paturēt. Un tad es nolēmu, ka jātaisa tādi sadziedāšanās vakari reizi mēnesī. Augustā mēs uztaisījām pirmo vakaru ar domu, tad jau redzēs, kas no tā sanāks. Sanāca labi, bija daudz cilvēku, un tā mēs joprojām to darām. Nu jau pēc gada man ir radusies atbildības izjūta, ka tas ir jāturpina.

Kas ir tie cilvēki, kuri nāk uz sadziedāšanās vakariem?
Publika pārsvarā ir vidējā paaudze, bet katru reizi atnāk arī bariņš jauniešu.
Kādas dziesmas dziedat?
Izejmateriāls repertuāram ir divas Zanes Boitmanes-Priedēnas realizētās grāmatas “Spēka dziesmas”. Tur ir gan tautasdziesmas, gan latvieša dvēselei tuvas autoru dziesmas. Tās ir par latviskām vērtībām un ar gaišu un dziedinošu noskaņu. Plus vēl Austras Pumpures mācītās tautasdziesmas.
Es vados pēc sajūtas, izvēloties dziesmas. Tomēr pēc gada, kad esam dziedājuši šo materiālu, sāk gribēties to papildināt. Gribas iet plašumā un dziļumā. Pagājušajā nedēļā pie mums bija Sandra Aigare no Rucavas ar pašceptu maizīti, saviem stāstiem un dziesmām. Es tās ierakstīju un domāju, ka kādu no tām iemācīsimies un dziedāsim turpmāk.
Nākamais Spēka dziesmu vakars 16. decembrī būs Ziemassvētku noskaņā.

Kāda ir galvenā ideja, kāpēc to darāt?
Latviešiem ir tradīcija sanākt kopā un dziedāt. Mēs Liepājā to varam. Tas ir ikvienam atvērts bezmaksas pasākums, es sagatavoju vārdus, un var dziedāt līdzi. Var arī vienkārši sēdēt, baudīt atmosfēru un nedziedāt, galvenais ir dzīvot līdzi, jo tā ir tāda sevis dziedināšana. Šie vakari ir ļoti sirsnīgi, un man tā ir absolūta sirdslieta. Man pašai to vajag, un es redzu, ka arī citiem tas ir nepieciešams. Tā tas viss saslēdzas un organiski notiek.
Man jau liekas, ka ir ārkārtīgi svarīgi, it sevišķi šobrīd, sanākt kopā un dziedāt šīs spēka dziesmas, domājot gan katram pašam par sevi, gan visiem kopā par mūsu Latviju. Dziedātam vārdam ir daudz lielāks spēks nekā pateiktam. Vēl, ja mēs to darām daudzi kopā, tad tas aiziet ar milzīgu enerģiju.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Dziedina ar dziesmām

Kategorijas