Rekurzeme.lv ARHĪVS

Gūst adrenalīnu 24 stundu garumā

ULDIS DOBELIS

2015. gada 11. decembris 07:00

652
Gūst adrenalīnu 24 stundu garumā

Grobiņas novada loka šaušanas kluba “Curland” komanda ar Daci Lēvaldi, Mārtiņu Vītolu un Kasparu Borgu sastāvā no Polijā notikušajām starptautiskajām 24 stundu loka šaušanas sacensībām mājās atgriezās ar bronzas medaļām. Savukārt Kaspars Luters nokļuva visu dalībnieku uzmanības centrā.

“Curland” loka šāvēji D. Lēvalde, M. Vītols un K. Borgs bronzas medaļas ieguva “Barebow” jeb neaprīkoto loku klasē, kur bez grobiņniekiem vēl piedalījās divas Lietuvas komandas un viena poļu vienība.

Trijatā gulēt nesanāk
Grobiņniekiem vieta uz goda pjedestāla nāca ļoti smagā cīņā, tikai pašās beigās izdevās aizmukt no Lietuvas otrās komandas. “Lietuvieši mūsu klasē ir galvastiesu pārāki. Vienmēr vienā līmenī visi. To zināju, ka ar viņiem būs grūti,” stāsta M. Vītols. Viņš norāda, ka diennakti ilgajās sacensībās katram dalībniekam komandā bija jāšauj vismaz četras stundas, bet ne vairāk kā desmit stundas. Vieglāk klājies komandām, kurās bija četri dalībnieki. Tajās viens varēja pagulēt. Trijatā visiem bija jābūt nomodā, ja nu kādam kas atgadās. Sacensības sākās pulksten 12 dienā un noslēdzās nākamās dienas pusdienlaikā.
Pirmā divas stundas šāva D. Lēvalde, bet viņai Polijā neveicās. Pēc tam četras stundas startēja K. Borgs, bet viņu uz divām stundām nomainīja D. Lēvalde. Grobiņniecei joprojām neveicās, un turpinājumā visu smagumu iznesa komandas vīri (M. Vītols pat šāva piecas stundas pēc kārtas), ļaujot dāmai noslēgt diennakts pēdējo stundu, kad Lietuvas otrā komanda vairs nevarēja panākt. M. Vītols uzskata, ka šīs sacensības bija laba pieredze. No rīta jau bijusi tāda apātija, ka grūti saprast, kas notiek. Arī poļi knapi uz kājām turējušies. Viņu dāmai klājies līdzīgi, arī tikusi ātri nomainīta.
“Nebija izskaidrojuma, tā man vēl nebija gadījies. Biju sarūgtināta, jo tās tomēr bija komandu sacensības. Priecājos par mūsu vīriem – malači! Viņi parādīja savu izturību un spēku,” stāsta D. Lēvalde un piebilst, ka 24 stundu garumā varēja izbaudīt pilnīgi visu emociju spektru – prieku, vilšanos, līdzi jušanu un atbalstu.

Sākumā trīc rokas
K. Borgs savās pirmajās lielajās starptautiskajās sacensībās laboja savu personīgo rekordu telpās. Viņš norāda, ka Polijas sacensības viņam bija kā pārejas posms, jo turpmāk nolēmis pāriet olimpiskā loka klasē. Tajā būs jauns dzinējspēks – mācīties un augt. Polijas sacensības grobiņniekam bija liels izaicinājums. Viņš tām pēdējā mēneša laikā gatavojies katru vakaru, un tas izturībai nāca par labu. K. Borgs Polijā šāva desmit atļautās stundas.
“Bija jābūt fiziskai un psiholoģiskai sagatavotībai. Kad pirmās trīs reizes izšāvu, man trīcēja rokas. Bija atbildības sajūta pret komandas biedriem. Priecājos, ka nepievīlu. Arī bez taktikas nevarēja. Ļāvām Dacei sākumā šaut, jo viņai pa nakti būtu grūtāk. Nakti ar Mārtiņu dalījām uz sevi. Tas bija fiziski grūti, jo konkurenti bija spēcīgi. Uz divdesmit minūtēm pievēru acis, bet pagulēt nevarēju. Adrenalīns darīja savu. Mārtiņš šāva, un es sēdēju malā rezervē. Kad viņš piecas stundas beidza šaut, es jau migu ciet, bet, izejot atkal uz līnijas, biju formā. Atkal adrenalīns nostrādāja. Tas bija interesanti,” iespaidos dalās K. Borgs. Viņš cer šajās sacensībās atgriezties pēc gada.
Gribasspēks salauž inventāru
K. Luters Polijā šāva rīdzinieku komandas sastāvā olimpiskā loka klasē, kurā startēja 37 komandas. Viņa vienība bija labākā no Latvijas, ierindojoties 15. vietā. Pašam K. Luteram sacensības sākās raibi. Ejot iesildīties, lai varētu komandas biedru nomainīt, viņam jau pēc trešās piešaudes sabira loka alumīnija rokturis. Tāds gadījums pēdējo 15 gadu laikā loka šaušanā nebija piedzīvots. “Tas salūza kā sērkociņš. Laikam ļoti gribēju apsteigt poļus. Sapratu, ka man viss ir jau beidzies. Tas sabira zemē ar lielu troksni. Neviens neko tādu nebija redzējis. Kādu minūti visi divsimts cilvēki skatījās uz mani un loku. Biju uzmanības centrā,” atminas K. Luters.
Pie viņa piesteigušies organizatori un solījuši aizdot loku, lai grobiņnieks sacensības varētu turpināt. Tomēr K. Luteram izpalīdzējusi rīdziniece Elīna Lapsiņa, kura aizdevusi savu rezerves loku. To grobiņnieks zibenīgi pieregulējis savām vajadzībām un jau pēc 20 minūtēm bijis starta gatavībā. Diennakts pēdējā stundā K. Luters labojis savu personīgo rekordu. “Pūtu ārā visu, cik varēju,” komentē loka šāvējs. Viņš Polijā vēlējās sasniegt Sporta meistara normatīvu, taču pēc negadījuma ar loku bija gandarīts, ka saglabāja mieru un spēja uzrādīt labus rezultātus ar svešu loku.