Krupmuiža no kartes nepazūd

2015. gada 14. decembris 07:00

2942

No pārapdzīvotības, ka “zāle nemaz neaug”, līdz iedzīvotāju skaitam, kam nevajag visus abu roku pirkstus – tā mainījusies dzīve Krupmuižā. Atjaunotās mājas liecina, ka pavisam tā neapsīkst.

Krupmuiža ir apdzīvota vieta Durbes novadā, un pašlaik to veido četras mājas, no kurām pastāvīgi apdzīvotas trīs. Bijušās muižas ēkā, kam gadu skaits stipri pāri simtam un dots vārds “Ziediņi”, pašlaik dzīvo vien Romāns Niedols. Te esot bijusi Līgutu barona Bordeliusa pusmuiža jeb blakusmuiža. Šī vieta saukta arī par Krupeniekiem. Krupenieks, iespējams, esot muižas īpašnieka uzvārds. Viņš uzcēlis vēl otru māju ceļam otrā pusē. Pārējās Krupmuižas ēkas uzbūvētas kā jaunsaimniecības Ulmaņa laikā vai vēlāk.

Nebūvē kā tagad
Kolhoza laikā te dzīvojis tik daudz cilvēku, ka “zāle nemaz neauga”. Jāņos sporta laukumā spēlējis pūtēju orķestris un sapulcējies ap pustūkstoti ļaužu. Muižas ēkā ierīkoti četri dzīvokļi, blakus mājā – trīs.
R. Niedols vērš uzmanību, ka ēkas sienas taisītas no māla jeb burlaku ķieģeļiem: trīs kārtas – ķieģeļu, divas – izolācija. Siltumu turot labi vēl tagad. Salīdzinājumam – blakus esošā ēka būvēta no sarkanajiem ķieģeļiem un esot auksta.
Ēkas priekšā milzīga, ar akmeņiem oderēta aka, kas agrāk bijusi 12 metru dziļa. Ūdens pumpēts ārā pa koka cauruli, kuras uzbūvi pēc tās izcelšanas varējuši tikai apbrīnot. “Meistari gudri bijuši! Nebūvēja kā tagad – vējš Ventspils slimnīcai noceļ jumtu kā cepuri.” Vēl var novērtēt kādreizējās klēts varenumu. Kolhozs tajā glabājis minerālmēslus, R. Niedolam tur bijusi kūtiņa. Tagad viņš saimniekošanai metis mieru un vēro tendenci – zeme ar modernajiem traktoriem visapkārt tiek apstrādāta, bet cilvēku – nav. “Vasarā te ir smuki – divi lielie ābeļdārzi zied kā parks.”
Atgriešanās nebūs
Vēlākos laikos būvēti un draudzīgi kaimiņos sadzīvo “Zeltiņi” un “Sudrabiņi”. “Zeltiņu” māja celta 1926. gadā, zina Kosts Benitis, kurš to nopircis 1996. gadā. Māja pamatīgi atjaunota, bet pagalmā joprojām nojaušami kādreizējās lielās kūts pamati, kolhozu laikā te bijusi MTS – mašīnu un traktoru stacija.
Cilvēku te vairs nav, norāda K. Benitis. Pirms gadsimtu mijas skolēnu autobusu pieturā “Pļaviņas” gaidījuši 11–12 bērni. Tagad esot tikai viens. “To, kuri šeit izauga, praktiski neviena te vairs nav. Atgriešanās nav un nebūs, simts punktu, ka atpakaļ nenāks.” Arī Benitu ģimenes trīs bērni savā dzīvē, darba vietu uz vietas nav.
K. Benita kundze ir pastniece, un viņš bieži palīdzot sievai kā šoferis. Tāpēc zina, ka “ar apkārtnes ceļiem ir briesmas; ja tā turpināsies, tad ilgi nevajadzēs gaidīt, ka nebūs nekā”.

Graudu vietā – malka
“Sudrabiņos” saimnieko Šmitu ģimene, kas zemi iznomājuši kaimiņam. Jānis Šmits domā, ka citi nosaukumu Krupmuiža nemaz nezina, “nevienu tas neinteresē”. “Kursas Laiks” esot atbraucis par vēlu – cilvēks, kurš zinājis šejienes vēsturi, nesen nomiris. “Mēs visi te tādi, kuri senākus laikus neesam piedzīvojuši.”
Māju J. Šmita tēvs šeit būvējis kolhoza kartupeļu laukā, pusaudzis Jānis palīdzējis. Tā kā blakus bijuši “Zeltiņi”, tad tēvs nospriedis – lai ir “Sudrabiņi”. Agrāk te bija liela rosība, pārapdzīvots, atminas J. Šmits.
Kad pēc tēva nāves te atgriezies, māja bijusi dzērāju izdemolēta, logi sapuvuši, mēbeles un tēva smēdes ierīces nodzertas. “Var teikt, ka no tēva es mantoju kalēja cepuri.” Bet tagad māja un apkārtne liecina par kārtīga saimnieka roku. “Es bez darba nevaru iztikt. Ja nav pašam, ko darīt, tad palīdzu citiem.” Darba mūžā J. Šmits bijis mehāniķis, smagās tehnikas apkopes punkta vadītājs. Sētā uzmanību piesaista neparastās malkas glabātavas. Kad te atnācis, sagrauts bijis arī malkas šķūnis, un kurināmo saimnieks sācis glabāt privatizētajos graudu torņos. Pagales tur izžāvē saulē sakarsušais metāls.

Atnāk no pilsētas
Māja ar nosaukumu “Liepiņas” atdzimusi ar jauno iemītnieku gādību. Ozolu ģimene to nopirkusi pirms pieciem gadiem no sievietes, kura to vairs nav varējusi apsaimniekot. Braucot ar mašīnu, šī vieta nešķiet tālu no centra, atzīst saimniece Andra Ozola. Atnākuši no pilsētas, jo vīram patīkot lauki. Divas reizes dienā garām kursē autobuss, taču uz darbu no šejienes būtu grūti izbraukāt, un par mājsaimnieces statusu jaunā sieviete nesūdzas.
Vārds Krupmuiža no Durbes novada ciemu saraksta neesot pazudis, uz oficiālajām vēstulēm parādoties adresē. No uzkalnā esošās Krupmuižas tās iedzīvotāji norāda uz netālo Padones skolu, tās sarkanā ēka redzama pāri ielejai nākamajā pakalnā. Tajā kādreiz dzīvojuši ap 20 cilvēku, tagad kādi pieci gados vecāki.

+ 1

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Krupmuiža no kartes nepazūd

Kategorijas