Diskutē ar spices vīriem

2015. gada 18. decembris 07:00

296

Lauku apvidus terorisms apdraud vismazāk, bēgļiem šeit nepatiks, bet krievu valodā jārunā, lai latviski neprotošajiem skaidrotu valstī notiekošo. Šādas atziņas uzzināja vērgalnieki un citi interesenti, kuri atrada laiku diskusijai ar valdības un Saeimas pārstāvjiem.

Trešdien Pāvilostas novadā viesojās zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua un Saeimas deputāts no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), bijušais Smiltenes mērs Ainārs Mežulis. Par tikšanās vietu ar iedzīvotājiem bija izraudzīts Vērgales kultūras nams. Interesentu gan nebija īpaši daudz, bet ministrs jau no pirmajām minūtēm uzšķīla humora dzirkstis un pragmatiskajos skaidrojumos ik pa laikam iesprauda replikas sev raksturīgajā čomiskajā manierē, visus uzrunājot ar “tu”. Paudis savu viedokli par nozares aktualitātēm, viņš un pārējie viesi uzklausīja klātesošo jautājumus.

Valdībā – profesionāļus
A. Mežulis, aicināts “pastāstīt par politiku”, apliecina, ka ZZS izvirzīs savu kandidātu premjera amatam, bet tas nenotikšot ātrāk par 28. decembri. “Šobrīd ļaujam “Vienotībai” izdarīt savus soļus.” S. Āboltiņai neesot Saeimas vairākuma atbalsta, un A. Mežulis šaubās, vai Prezidents virzīs šādu kandidāti. Process nebūšot ātrs, un agrāk par janvāra beigām mēs pie jaunas valdības netikšot. “Mums ir tādi cilvēki, kuri ļoti grib par premjeriem, bet parasti ir tā, ka tie, kuri paši grib un skaļi bļauj, ļoti maz dara,” uzskata A. Mežulis. “Vai Dūklava kungs arī ir to skaitā?” painteresējas Māris Romanovs. “Nē, viņš nav šajā sarakstā,” pats par sevi atsmej ministrs.
A. Mežulis uzskata, ka ministriem jābūt savas jomas profesionāļiem, kurus ierēdņi nevar tīt ap pirkstu. Ja notiek pretēji, “tad bieži vien esam tur, kur daudzās lietās esam”. Ja premjers būšot no ZZS, tad viņam jāuztic pilnvaras veidot profesionāļu komandu.
“Par reģionālo reformu gribu jūs nomierināt – visticamāk līdz 2020. gadam tā nenotiks,” pauž Saeimas deputāts. Vides un reģionālās attīstības ministrs Harijs Gerhards šo jautājumu “pacēlis”, jo tas ierakstīts valdības deklarācijā. ZZS esot pret šo reformu, jo nav izdarīta nekāda analīze, ko devusi iepriekšējā.
Izglītības reformu nevarot veikt tā, ka “no augšas noņem un apakšai pieliek”. ZZS aktīvi darbojoties, lai analizētu skolēnu pārvadāšanas transporta tīklu. Pašvaldību maršruti bieži pārklājoties ar valsts subsidētajiem.

Kurā valodā runāt?
Vērgalnieks Valdis Mizēns interesējas, kāpēc ebreji joprojām var pieteikties uz saviem īpašumiem, ja citiem termiņš jau beidzies? “Tā laikam ir tā lielā politika, kuru neizlemj šeit uz vietas Latvijā. Mēs esam maza valsts un esam ierauti daudzos globālos procesos, lielo politiku neietekmējam,” atzīst A. Mežulis un norāda uz saistību ar ASV. Gandrīz visi līdz šim ebrejiem atdotie īpašumi esot grausti, ko neviens neapsaimnieko.
Viedokļu krustugunis izraisa V. Mizēna jautājums, kāpēc politiķi, dažkārt pat mokoties, televīzijā runā krievu valodā, bet 20 gadus pēc Atmodas nepastāv par savu dzimto valodu. “Tā ir katra cilvēka paša attieksme. Televīzijas programmas mēs nevaram ierobežot, tas nebūtu demokrātiski, bet atbildēt latviski vai krieviski – tas jāizvērtē katram pašam. No otras puses, krievu valodā raidošajās programmās mēs popularizējam savas valsts politiku, lai saprastu arī krievvalodīgie. Tas ir principa jautājums. Ja viņi latviski nesaprot, jāskaidro krieviski,” uzskata A. Mežulis.
J. Dūklavs piebilst, ka, viesojoties Daugavpilī, sarunāties latviski varot ar 10% cilvēku. “Tā ir Latvija! Tur viens no labākajiem zemniekiem, kurš apstrādā 1200 hektāru, saprot latviešu valodu, bet tajā nerunā. Ko man teikt – tu, batjka, sēdi mierā, es runāšu latviski? Jā, es ar viņu runāju krieviski.” “Es ar savu draugu arī runāju krieviski,” atzīst jautājuma uzdevējs. Bet valdība tā nedrīkstot. J. Dūklavs uzsver, ka pierobežā dzīvojošajiem “jāskalo smadzenes” arī no Latvijas puses un jāstāsta krievu valodā, lai saprot, “ko mēs īsti te darām”. “Tā uzmanīgi ar tām attiecībām, kur kā runāt!” tēvišķi pamāca ministrs.

Neslēpjas divās eglēs
Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons interesējas, kā, no Saeimas un valdības puses raugoties, pašvaldības ir apdraudētas bēgļu un terorisma jautājumā. “Cik Latvija tam ir gatava?” “Tagad man ir jāsaliek divās daļās – ko drīkstu stāstīt un ko ne,” ar publiku koķetē J. Dūklavs. “Neslēpsimies divās eglēs – starp bēgļiem noteikti kāds terorists ir. Dienesti strādā, lai viņus izskaitļotu.” Ministrs uzskata, ka nevienai no Eiropas robežu šķērsojošo cilvēku kategorijām “Latvija neinteresē pilnīgi un galīgi nemaz”. Viņš izstāsta gadījumu Vācijā: ģimene ar sešiem bērniem draudzīgi uzņemta un pabarota kādā mājā, atrasts darbs, bet pēkšņi visi pazuduši. Izrādās – devušies uz lielāku centru. Oficiālais bēgļa statuss nozīmē, ka “visa Šengena ir tava valsts – vari braukt, kur gribi”. Ja Latvijā būtu visvieglāk dabūt bēgļa statusu, te būtu rinda. “Bet Latvijā to dabūt ir baigi grūti, ar pabalstu izdzīvot nevar. Manuprāt, viņi šeit uzturēsies ļoti īsu brīdi,” spriež J. Dūklavs. Taču nevajadzētu šeit būvēt piesaistes objektus – mošejas.
A. Mežulis pastāsta, ka pirms nedēļas bijis Vācijā un redzējis 400 bēgļu izmitināšanu kādas skolas sporta hallē. “Ja vācieši grib mūs mācīt, kā un kādos apstākļos jāuzņem bēgļi, tad “Muceniekos” ir zelta bedre, salīdzinot ar apstākļiem pie viņiem – humānās palīdzības drēbes vienā kaudzē, uz visiem četras, piecas izlietnes, nepatīkama smaka.”
Drošības apdraudējuma līmenis valstī ir zems, oficiālo viedokli pauž J. Dūklavs. Valdībai bijušas vairākas apmācības, ko viņš salīdzina ar kādreizējām civilās aizsardzības mācībām. “Ir sarēķināts, kas valstij ir, ko vēl vajag, ja notiks tas vai tas.” Katrai ministrijai ir savas atbildības plāns. Zemkopības ministrijas ziņā – rezerves maizei, graudiem, konserviem. Mācības būšot arī pašvaldībām, bet vairāk esot jārunā ar cilvēkiem, kā draudu gadījumā viņiem rīkoties. “Ko tu darīsi, ja rītdien paziņos, ka s... lieli? Es atvainojos!” ministrs vēršas pie klausītāja. Un saņem atbildi, kas trāpa desmitniekā – jāatrod vieta, kur paslēpties. “Esmu pilnībā pārliecināts, ka šāda kņada nesāksies ne pie jums, ne citur laukos. Ja kas notiks, tad lielos centros.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Diskutē ar spices vīriem

Kategorijas